Ar piepildītu un skaistu nosaukumu

2012. gada 25. jūlijs 00:00

Mājas vārds. Bārbeliešiem viņu nams ir kā oāze tuksnesī.Bārbelē, ziediem apvītā, klusā privāto māju rajonā «Teik-smās» dzīvo Elkšņu ģimene. Sarmīte, viņas vīrs Armīns un dēls Kristians.Viesstrādnieku būvēta«Teiksmas» tika būvētas pēc kolhoza rīcībā esoša projekta, par kuru izšķīrās Sarmītes vecāki. Tā kā viņi vēlējās, lai dzīvesvieta būtu gaiša un saulaina, tad tika izvēlēts projekts, kuram bija lielākie logi jeb, kā uzskata saimniece, plašs skats uz pasauli.Māja tika pabeigta 1980. gadā. Aptuveni gadu to ir cēluši viesstrādnieki no Ungārijas un Ukrainas Karpatiem. «Nekad nekas slikts nav noticis – māja ir mana oāze, kura saistās tikai ar labām atmiņām,» tādējādi «Teiksmu» saimniece neapstiprina iespējamās šaubas, ka māja būtu neprofesionāli uzbūvēta, jo tās celtnieki ir bijuši viesstrādnieki.«Manā bērnībā vietā, kur atrodas māja, bija tuksnešaina zeme – viss bija sauss, arī kolhozs to neizmantoja. Šeit nācām lasīt skābenes zupai,» smaidot atceras Sarmīte. Mājas apkārtne ir pašu iekopta, lai to paveiktu, tika pielikts daudz smaga darba. Paši veda melnzemi ar smago mašīnu, ābelēm raka dziļas bedres, lai pietiek vietas mēslojumam, un tika paveikti vēl daudzi citi darbi, kuri dažiem māju saimniekiem būtu sveši. «Sākotnēji māja bija vēsa, tad nosiltinājām sienas, lai ziemā nav auksti. Tomēr vasarā telpās no ķieģeļu sienām nāk brīnišķīgs vēsums,» priecājas saimniece.Tā kā māja ir salīdzinoši jauna, tad vēsturisku atmiņu par to nav daudz. Tomēr Elkšņu ģimenes viesistabā glabājas skaņu plašu atskaņotājs. Namamāte uzskata, ka ieraksti skaņu platēs ir krietni kvalitatīvāki nekā kasešu atskaņotājiem. Kā gaišā un pozitīvā radinieceMājas vārdu tās iemītnieki ilgi nav spējuši izdomāt: «Vārds nes informāciju par vietu, vēlējāmies, lai tas būtu piepildīts un skaists. Tētim māsa Teiksma ir gaiša, pozitīva sieviete. Tad spriedām, ja jau sievietei šāds vārds nes tik daudz laba, tad kāpēc gan ne mājai? Nodēvējuši māju par «Teiksmām», arī sajutām to pozitīvo auru – iestādītie augi labāk auga un kuplāk ziedēja. Man tas bija liels prieks, jo esmu radoša un vasarā mana lielākā kaislība ir ziedi, it īpaši lilijas – manas mīļākās puķes,» stāsta saimniece.Elkšņu ģimene ar kaimiņiem sadzīvo labi: «Reizēm sanāk kādas domstarpības, bet nekas neatrisināms. Dzīvojamo māju rajons ir projektēts tā, ka mājas cita citai ir ļoti tuvu. Tad nu reizēm sanāk tā, ka cits citam «uz galvas» dzīvojam. Vēlmes un vajadzības respektējam. Mēdzam savā starpā dalīties, ja kādam ir lielāka ābolu raža, tad aiznes pacienā arī tuvāko māju īpašniekus. Mums ir ļoti jauks kaimiņš, kurš katru gadu uz Līgosvētkiem mūs sveic.»Patīk dzīvības kņadaTā kā dēls vēlējās, lai mājai būtu sargs, Elkšņi iegādājušies sunīti. «Viņš ir ļoti labs un uzticams, bet tomēr grūti savaldāms blēņdaris. Reiz bija gadījums, kad viņš aizskrēja uz ciema centru un izkašņāja visas puķu dobes. Tad nu mums zvanīja un teica, lai atnākam pēc suņa. Ir bijuši gadījumi, kad skatāmies – kas tās par čībām vai biksēm pagalmā? Izrādās, kaimiņu,» smejas Sarmīte.«Teiksmu» iemītniece neuzskata, ka dzīvot Bārbelē būtu pārāk klusi: «Tad, kad tiek iedarbinātas dažādas mašīnas, piemēram, traktori un zālespļāvēji, ir liels troksnis apkārt. Esmu ļoti sabiedriska, aktīva, tālab dažkārt vēlētos klusumu un mieru, bet, ilgāk tādā padzīvojot, vēlos atkal būt kustībā. Man patīk dzirdēt kaimiņu čalas, bērnu smieklus – patīk just dzīvību.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ar piepildītu un skaistu nosaukumu

Kategorijas