Ļaudīs nav zudis patriotisms

2012. gada 27. jūlijs 00:00

Vasarā Bārbeles pagasta pagaidu darbu strādnieki mēdz atteikties no šī statusa, jo izdevīgāk ir lasīt ogas un sēnes. Trīs reizes nedēļā Bārbelē un Vecumnieku novada pārējos apdzīvotos centros ierodas sagādes firmas busiņš un pieņem salasītos krājumus.Lasa mellenes un sēnes Bārbeles meži, kā šonedēļ pārliecinājās «Bauskas Dzīve», patiešām ir sēņotāju un ogotāju pilni. Tagad ir melleņu laiks, bet septembrī purvos ienāksies dzērvenes.Ar ogu kombainu dienā var salasīt divus spaiņus melleņu, nopelnot apmēram 20 latu, skaidro zemnieku saimniecības «Silavēji» un «Ausekļu dzirnavu» brīvdabas muzeja īpašnieks Mārtiņš Mediņš. Viņš ir audzis astoņu bērnu ģimenē, kurā viens no iztikas avotiem bija ogošana un sēņošana. Mediņu bērniem vasaras brīvlaikā tas bija obligāts pienākums. Tagad mežā bērni un jaunieši gan nav redzami. Ar šo rūpalu nodarbojas pusmūža sievietes. Ogu lasītāji rosās arī piemājas augļu dārzos. Īres nams bez saimnieka Daina Staņķe un Jānis Kanna ik rītu mēro gandrīz piecus kilometrus garo ceļu no Bārbeles centra uz zemnieku saimniecību. Viņi ir palīgi lauku darbos. Šonedēļ abi lasa ērkšķ-ogas. Divus gadus ik pa sešiem mēnešiem Daina bija nodarbināta «simtlatnieku» programmā. Pastāvīga darba viņai nav jau sen. Jaunībā sieviete strādāja uzņēmumā «Rīgas manufaktūra», pēc tam – Ozolaines kažokzvēru fermā.Viņa dzīvo kopā ar mammu Bārbeles pagasta «Laimās». Tā ir divstāvu māja, ko vairāki īrnieki, vismaz no ārpuses raugoties, pietiekami labi uztur. Daina stāsta: «Maksājam tikai par ūdeni un elektrību, jo māja nevienam nepieder. Pirms daudziem gadiem tas bija uzņēmuma «Bauskas piens» īpašums. Tam mainījās saimnieki, bet māju nevienam nevajadzēja. Arī pagasts negribēja ņemt. Tā nu «Laimas» nav nekādos oficiālos dokumentos ierakstītas. Savā ziņā tā ir priekšrocība, jo nav jāmaksā īre. Visi īrnieki ir mazturīgi. Iztikas galvenais avots mūsu ģimenē ir mammas pensija.» Pensionāre maksā kredītu Mežā sastaptā sēņotāja Vera Bondarenko arī dzīvo «Laimās». Viņa ir pensionāre. Uz mežu no rīta devusies, lai salasītu sēnes pusdienām. Īsā laikā Vera ir zaudējusi gandrīz visus tuviniekus un pamatoti apgalvo, ka «dzīve brīžiem ir laba, brīžiem – ļoti traģiska». Veras dēls gāja bojā negadījumā Polijā, bet viņai nebija naudas apglabāšanai. Nācās bankā ņemt kredītu, ko Vera joprojām apmaksā no pensijas. To viņa nopelnīja, ilgus gadus strādādama par sanitāri kādreizējā Vecumnieku slimnīcā.Verai ir trūcīgās personas statuss. Viņa ir priecīga par Vecumnieku novada domes piešķirto pabalstu malkas iegādei. Jau otro gadu kurināmā iegādei tiek atvēlēti 100 lati, turklāt pašvaldība arī atved sastrādāto malku. Labi iekoptas viensētas Krustu šķērsu izbraukājot pagasta nomaļākās vietas, nevienu pamestu vai sabrukušu māju neieraudzījām. Gluži pretēji – meža ielokā pa ceļam uz Bārbeles sēravotu bija vairāku ļoti labi sakoptu māju puduri.«Bārbelieši ir dzimtās vietas patrioti. Lai cik grūti klātos, pie savas mājas viņi turēsies līdz pēdējam un neskries citur,» apgalvo pagasta pārvaldes vadītāja Ērika Našeniece. Vairākos īpašumos saimnieko mantinieki, bet daudzas viensētas tika nopirktas vēl padomju laikā. Jaunie īpašnieki tās pamazām atjaunoja, tādēļ situācija Bārbelē ir visnotaļ labvēlīga. Ērika Našeniece piebilst, ka stimulējošs faktors ir Vecumnieku novada ikgadējais konkurss par sakoptāko sētu. Turpina piena ražošanu Mārtiņš Mediņš min Bārbeles reģionam raksturīgu iezīmi – piensaimniecības tradīciju saglabāšanu. Vidējo piena ražotāju, kuru ganāmpulkā ir ap 15 govju, Bārbelē ir krietni vairāk nekā kaimiņu pagastos.Viņš nosauc iemeslu: «Bārbelē nav milzīgu vienlaidu platību, kur simtos hektāru audzēt labību vai rapšus. Intensīvai graudkopībai nelieli tīrumi nav īsti piemēroti, tādēļ vietējie turpina nodarboties ar lopkopību. Tomēr arī Latvijā ir vērojama jauna tendence, kas īpaši spilgti izpaužas Lielbritānijā. Ģimeņu fermas, iepriekšējai paaudzei novecojot, atsakās no piena lopkopības un pievēršas liellopu gaļas ražošanai. Jauni cilvēki vairs negrib būt «piesieti» savai saimniecībai, jo govis taču jāslauc divas reizes dienā, bet gaļas lopam var padot ūdeni, barību un mierīgi aizbraukt uz neilgu laiku atpūsties. Kas zina, varbūt arī es kādreiz mainīšu savas saimniecības specializāciju, jo šogad paiet 20 gadu, kopš nodarbojos ar piena lopkopību.» Pelna un palīdz ģimenēm Pagasta pārvaldniece Ērika Našeniece neuzskata, ka Bārbeles pagasts nīkuļo un iedzīvotāji ļaujas depresijai. Visnopietnākais šķēr-slis, protams, ir darba vietu trūkums, bet Bārbelē nekad, arī kolhoza laikā, nav bijis lielu ražotņu.Viņasprāt, jaunu cilvēku došanās uz pilsētām darba meklējumos nav jāuztver pārlieku dramatiski. «Viņi pelna un palīdz uzturēt savu vecāku un radu mājas Bārbelē, apsaimniekot īpašumus. Tas palīdz saglabāt infrastruktūru, kas ir svarīgi, lai cilvēki atgrieztos Bārbelē pavadīt brīvdienas, lai tūristiem šis apvidus šķistu pievilcīgs. Turklāt ciems atrodas satiksmes krustojumā – visu laiku ir kaut kāda rosība,» spriež pārvaldniece.Ierauga bezcerības zīmogu Patlaban turpinās Vecumnieku novada attīstības stratēģiskā plāna izstrāde. Darba grupas apspriedēs piedalās arī Mārtiņš Mediņš, Vecumnieku novada domes deputāts. Viņu dara bažīgu nupat uzzinātais fakts, ka Bārbeles un Kurmenes pagasts vairs netiek uzskatīti par Vecumnieku novada attīstības centriem. Internetā viņš un kolēģi ieraudzīja Vides un reģionālās attīstības ministrijas dīvaino «spriedumu». Deputāti cenšas noskaidrot, pēc kādiem kritērijiem Bārbeles pagastu ierēdņi ir iekļāvuši bezperspektīvo teritoriju sarakstā.«Tas ir absurds! Iespējams, esam apzīmogoti ar nolemtības spiedogu tāpēc, ka Bārbelē un Kurmenē ir slēgtas pamatskolas, bet tas vēl nenozīmē, ka visa dzīve ir apstājusies un teritorijai nav nekādu nākotnes izredžu,» komentē Mārtiņš Mediņš. UZZIŅAIVecumnieku novada Bārbeles pagastā ir 845 iedzīvotāji: pensionāri – 180, bērni līdz 18 gadu vecumam – 163, darbspējīgie – 490.Darba vietu kopējais skaits pagastā ir ap 50. Četros veikalos ir sešas darba vietas, pasta nodaļā – viena, doktorātā – viena, pagasta pārvaldē, ieskaitot bibliotēku un tautas namu, un pašdarbības pulciņu vadītājus, – 14, kafejnīcā – divas, gaterī – astoņas, kokogļu ražotnē – vidēji astoņas, zemnieku saimniecībās – apmēram 16. Likvidētās Bārbeles pamatskolas apsaimniekošanā tiks nodarbināti trīs strādnieki. Pārējie Bārbeles iedzīvotāji strādā Baldones bērnu sociālās aprūpes centrā un kokzāģētavā, Vecumniekos, Ķekavā, Rīgā. Pagastā ir 14 zemnieku saimniecības, kas nodrošina savas ģimenes, nodarbojoties ar graudkopību un lopkopību.Piena lopkopības lielākās saimniecības ir «Silavēji» un «Vērdiņi», kuru īpašnieki ir Mārtiņš Mediņš un Valdis Rusiņš. Piena ražošanas nelielas saimniecības pieder Aivaram Auziņam, Lilijai Spudiņai, Selgai Dziļumai, Aijai Miezītei, Andai Jermakai, Andrim Ķēniņam. No 2012. gada 1. septembra Bārbeles pamatskola tiks slēgta skolēnu trūkuma dēļ.Pagastā darbojas nevalstiska organizācija «Jaunatne smaidam», Bārbeles literātu biedrība «Dārta», meža īpašnieku biedrība «Bārbele».2011. gadā, piesaistot Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) finansējumu, tika rekonstruēta Bārbeles tautas nama ēka. Tajā atrodas arī pagasta pārvalde un bibliotēka.Drīz tiks sākta Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansētā projekta «Ūdenssaimniecības attīstība Bārbeles pagastā» 1. kārta.Avots: Bārbeles pagasta pārvaldes apkopotā informācija

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ļaudīs nav zudis patriotisms

Kategorijas