Vieglāk pārdot, apvienojot spēkus

Lai arī ar dominējošu apgrozījumu, lielveikali nebūt nav izdevīgākais sadarbības partneris vietējiem zemniekiem.Labāk savu produkciju pārdot brīvā tirgū kooperējoties, «Bauskas Dzīvei» pauž vairāki mūspuses lauksaimnieki pēc dažādu noieta ceļu apgūšanas.Brīva izvēleIecavas novada saimniecības «Kalna Jurģēni» saimnieks Juris Sidorenkovs pirms dažiem gadiem pat bija tirdzniecības tīkla «Maxima» reklāmas seja, iesakot pircējiem izvēlēties viņa audzētos burkānus.«Cik tad daudz viņi no manis paņēma, kādas 20 tonnas, tas nekas nav,» tagad secina zemkopis. Lai arī lielveikali ir pārtikas mazumtirdzniecības apgrozījuma līderi, cena par produkciju ražotājam te noteikta zemākā, tās dēļ nav vērts censties, saka J. Sidorenkovs. Turklāt sadarbībai no ražotāja puses tiek uzlikti nepamatoti stingri noteikumi, nepārdotā prece tiek atdota atpakaļ utt.«Labāk izmantot iespēju pārdot tam, kas vairāk maksā. Arī uzpircēji neturas pie viena audzētāja – tiklīdz kāds nolaiž par santīmu lētāk, tā maina piegādātāju,» skaidro dārzeņu audzētājs. J. Sidorenkovs uzskata, ka lielveikalos vairāk ir poļu vai spāņu dārzeņu, jo tie iepērkami lētāk nekā vietējie.Prot izaudzēt skaistiSava vieta tirgū jāizcīna, pierādot ar pastāvīgu piedāvājumu un kvalitāti, vērtē Bauskas novada Īslīces pagasta saimniecības «Saulīte» īpašnieks Andris Buķelis, kurš šogad pirmo reizi zemenes piedāvājis «Rimi» tirdzniecības centrā Bauskā.«Vajadzēja nopirkt kases aparātu, samaksāt par vietu, algot cilvēku, bet ogas pirka maz,» pieredzi raksturo zemkopis. Zemenes bija tīras, skaistas un garšīgas, safasētas kastītēs pa puskilogramam, ar audzētāja uzlīmēm. «Liela daļa neticēja, ka tās ir Latvijā augušas. Nez kāpēc cilvēki iedomājas, ka mēs neprotam skaistas izaudzēt,» nosmej Andris.Taču viņš cer pircējus pamazām «pieradināt»: «Plinti krūmos nemetīšu, vieta tirgū jāizcīna ar kvalitāti. Tie, kas atceras manas zemenes no pagājušā gada, kad tās pārdevu tirgū, šogad jau pazina kastītes un labprāt iegādājās ogas.» Šī bija pirmā lielā zemeņu raža «Saulītes» laukos, visa ir novākta un pārdota. Nākamgad varēs salīdzināt, secina A. Buķelis, piebilstot, ka produkcijai vajag vairāk reklāmas.Mazajiem jākooperējasProdukcijas pārdošanai pārtikas ražotāji izmanto dažādus ceļus, raksturo Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Bauskas biroja speciāliste Raimonda Ribikauska. «Rimi» tīklā var iegādāties mūspuses uzņēmuma «Kronis» produktus, jau labi zināms tā mērču un piedevu zīmols «Rundāle». Ir dārzeņu audzētāji, kas nodod izaudzēto kooperatīvam «Ezerkauliņi», ilggadējam lielveikalu apgādātājam. «Tas nozīmē atteikšanos no sava zīmola, taču mazie pa vienam nevar nodrošināt pastāvīgi lielu pieprasījumu,» skaidro speciāliste.Ar mārketingu LLKC neko daudz palīdzēt nevarot, bet plaši informē mazos ražotājus par dalību vietējo preču tirdziņos Rīgā, ko rīko lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas, stāsta R. Ribikauska.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»