Sola aktīvāk strādāt reidos

2012. gada 1. augusts 00:00

Zagļi piepilsētas mazdārziņos šovasar siro kā nevienu citu gadu. Nedēļas laikā «Bauskas Dzīvei» zvanījuši vairāki satraukti un nobēdājušies dārziņu īpašnieki. Izklāstot savas bēdas, viņi interesējas, vai tiešām nav nekāda likuma, kas sodītu nekaunīgos zagļus.«Sešos no rīta kaimiņš brauc ar velosipēdu uz dārziņu Lepšās, un pretī viņam nāk divi ar mugursomām pār plecu. Kaimiņš baidījies svešiniekus uzrunāt, taču ir skaidrs, ka tie līdz ar rīta ausmu atkal ir sirojuši pa dārziņiem un nu steidzas uz pilsētu. Nonākot dārziņos, pieņēmums izrādījies pareizs,» tā par pagājušās nedēļas nogales kārtējiem postījumiem mazdārziņos stāsta Astrīda Pavasare. Viņa uzskaita noraktās kartupeļu, ķiploku vagas. Mazākie izmētāti turpat pa lauku, lielākie, protams, savākti. Cits zvanītājs atklāj savas bēdas par izlauztajām dārza namiņa durvīm. Zog ne pašu patēriņamZagļi mazdārziņā nesmādē pilnīgi neko. Ir noraktas garas ķiploku vagas, izplēstas puķes, kabači, kartupeļi, ogas – viss, ko čaklie rušinātāji kopš pavasara audzējuši un kopuši, nonācis svešu cilvēku rokās. Kāda pensionāre pārliecināta, ka zagļi ir vietējie ļaudis no pilsētas. Turklāt izaudzēto viņi diezin vai ņem pašu patēriņam, jo kam gan nepieciešamas pāris vagas ķiploku? Viena no versijām – nozagtais tiek realizēts tirgū vai arī nodots pārstrādei.«Bauskas Dzīve» pirms nedēļas pabija Lepšās. Ieraugot žurnālistus, ne viens vien mazdārziņa īpašnieks steidza klāstīt savu bēdu stāstu. Rasma Tomiņa pārliecināta, ka zagļi ierodas vakaros, kad saimnieki jau devušies prom, vai agri no rīta: «Mēs te vairākums esam pensionāri, ko nu varam nosargāt?! Ja gadīsimies kādam agresīvākam kartupeļu racējam ceļā, pašiem klāsies plāni.» Līvija Svalpe domā, ka tā ir ne tikai morāla, bet arī sociāla problēma. Pilsētā tiešām ir daudz cilvēku, kuriem grūti ar iztikšanu. Varbūt pašvaldība varētu iedot viņiem zemi, lai audzē paši sev iztikai dārzeņus. Taču viņa apšauba šo ideju, jo ir jau pieredzēts, ka pavasarī viens otrs tā saucamais «saules brālis» te kaut ko iesēj, ierušina zemē, un tā arī vairs neatnāk ne ravēt, ne kopt.Satraukusies par ražu un arī savu drošību ir pensionāre Valentīna Lavrenoviča. Viņa nenoliedz, ka zagļi pa dārziņiem sirojuši arī agrākos laikos, taču tāds «uzlidojums» kā šovasar nav piedzīvots. Viņa pārliecināta, ka tie nav tikai dīkdieņi, bet ļaudis, kam citu izaudzētā novākšana un tālākā realizācija ir sava veida bizness. Cer uz policijas palīdzībuTeju visi uzrunātie vecļaudis cer, ka vienīgais, kas viņiem varētu palīdzēt, ir policija. Regulāri un intensīvi, vairākas reizes rītos un vakaros, te būtu jārīko reidi. Varbūt arī kādu no zagļiem tad izdotos noķert. Rūpīgāk vajadzētu kontrolēt tirgotājus, pārbaudot izziņas, kas apliecinātu, ka burkānu, kartupeļu vai sīpolu pārdevējam tiešām ir dārziņš, kur aug pircējiem piedāvātais.Bauzes tirgus kasiere Audra Bronzova pastāstīja, ka, piemēram, tantiņai, kas atnāk ar spainīti ogu vai pāris salātu buntītēm, nekādus dokumentus neprasa. Ir skaidri redzams, ka tiek realizēts tas, kas palicis pāri pēc pašu patēriņa. Ja ierodas tirgotājs ar lielāku dārzeņu vedumu, tad nepieciešama pašvaldības izziņa par zemi, kur viss varētu būt izaudzēts.Rīko pārbaudes, bet noķerto navValsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Bauskas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas vecākais inspektors Armands Staļūns «Bauskas Dzīvei» apliecināja, ka likumsargi ir informēti par situāciju mazdārziņos. Grūti teikt, vai šogad zagļu ir daudz vairāk nekā citas vasaras, taču policija izstrādājusi darba uzdevumus, kā palīdzēt mazdārziņu īpašniekiem. Patruļpolicijas reidu plānos iekļauta papildu dārziņu apsekošana tieši rīta un vēlās vakara stundās. Kā vēl viens risinājuma variants varētu būt iedzīvotāju organizētās dežūras. Taču ir jābūt piesardzīgiem. Ja tiešām pamana ko aizdomīgu dārziņos, nevajadzētu doties sirotājiem pretī, bet nekavējoties zvanīt policijai. Tas noteikti būs drošāk, arī efektīvāk.Protams, arī likums sargā mazdārziņu īpašnieku izaudzēto no zagļiem. Krimināllikumā paredzēta atbildība par zādzību nelielos apmēros. Policijā skaidro, ka šogad diemžēl neviens zaglis nav noķerts notikuma vietā. UZZIŅAIKrimināllikuma 180. pants:Par zādzību, krāpšanu vai piesavināšanos nelielā apmērā soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām.Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Sola aktīvāk strādāt reidos

Kategorijas