Ar dzīvnieku neko nevar sarunāt

2012. gada 3. augusts 00:00

Kāpņu telpā pamests kaķēns iekoda pirkstā baušķeniecei, kura gribēja to paņemt rokās. Tas notika agrā pavasarī. Brūce sadzijusi, bet pirksts joprojām pietūcis, nelokās.Ārstēšanās gaitā atklājies, ka kaķēns pārkodis pirksta cīpslas, iekaisums skāris kaulu. Jau veikta mikroķirurģiska operācija, iespējams, būs vajadzīga vēl viena.Kāpēc suņu, kaķu kodumi tik slikti dzīst un rodas dažādas komplikācijas, «Bauskas Dzīvei» skaidro Bauskas slimnīcas steidzamās medicīniskās palīdzības punktā dežurējošais ķirurgs Jurijs Tomašēvics. Draņķības siekalāsSuņu un jo īpaši kaķu mutes dobumā un siekalās ir liels daudzums dažādu mikroorganismu, baktēriju, kas ir šo dzīvnieku dabiskās mikrofloras sastāvdaļa. Nokļūstot cilvēka organismā, tā izraisa papulas, pumpām līdzīgus veidojumus, kas vēlāk var sastrutot un radīt pat limfmezglu bojājumus apkārt skartajai vietai. Tāpēc gadās, ka šo dzīvnieku kodumi dzīst ilgi, slikti, jo veidojas iekaisums. Bīstams var būt arī bezpajumtnieka kaķa skrāpējums, jo arī zem tā nagiem ir cilvēkam bīstami infekcijas izraisītāji, skaidro ārsts.Varētu domāt, jo lielāka brūce, jo vairāk iespēju infekcijas attīstībai, taču pat adatas dūruma lieluma kaķa kodums var būt bīstams. Turklāt šādu brūci ir daudz grūtāk apstrādāt nekā lielu bojājumu, uzsver ārsts. Pieredze liecina, ka infekcijas izplatības ātrums ir atkarīgs arī no tā, cik ilgi brūce nav apkopta pēc savainojuma gūšanas. Reizēm ārstēšana ir ilgstoša pat tad, ja kodiena rēta ir pavisam sīka, kā tas ir minētajā piemērā, kad iekaisuši ne tikai mīkstie audi, bet arī cīpsla un kauls. Pārsējs nepalīdzKā palīdzēt sakostajam uzreiz pēc traumas? Ja brūce nav dziļa, tad tā vispirms jānoskalo ar vārītu, atdzesētu ūdeni vai siltu ziepjūdeni. Pēc tam jādezinficē ar ūdeņraža pārskābi, lai neitralizētu infekciju izraisošos mikrobus, kas iekļuvuši brūcē. Tālāko brūces apkopšanu un ārstēšanu jāatstāj ārsta ziņā, uzsver Jurijs Tomašēvics.Ir ļoti smagi gadījumi, kad sakostajiem jāveic pat operācija. Taču, ja nav atrauts liels ādas vai mīksto audu gabals un asiņošana ir neliela, tādus kodumus nešuj. Var iztikt arī bez spiedoša pārsēja, jo zem tā brūce sūt, krājas izdalījumi. Ievainojums labāk dzīst apžūstot. Ja ārsts secina, ka var sākties iekaisums, jālieto antibiotikas. Nelieli dzīvnieku kodumi ātrāk sadzīst bērniem. Dakterim Jurijam pašam bērnībā esot iekodis gan suns, gan kaķis, vecmāmiņa brūci pārsējusi, un viss beidzies labi, stāsta Juris Tomašēvics. Ārsta praksē nākas sastapties ar daudz smagākiem gadījumiem. Jāpotējas pret trakumsērguDežurējot Austrumu slimnīcas klīnikas «Gaiļezers» uzņemšanas nodaļā, ar dzīvnieku sakostiem pacientiem bieži neiznāk satikties, atzīst Jurijs Tomašēvics. Dežurējot slimnīcās ārpus Rīgas, ir pāris šādu gadījumu nedēļā. Turklāt retāk uzbrūk klaiņojoši dzīvnieki, biežāk saimnieku sakož paša vai kaimiņa suns. Ienākot dzīvnieka sargātajā teritorijā, no suņa zobiem cietušas pastnieces.Ja sakosts cilvēks, svarīgi noskaidrot, vai suns ir potēts pret trakumsērgu. Par to jāpārliecinās, apskatot potēšanas pasi. Ja to nevar uzzināt, Jurijs Tomašēvics iesaka bez kavēšanās doties uz tuvāko slimnīcu vai steidzamās medicīniskās palīdzības punktu. Tur ne tikai apkops brūci, bet arī sāks pacienta vakcinēšanu pret trakumsērgu. 28 dienu laikā jāsaņem piecas potes. Arī jebkurš bezpajumtes kaķis var būt trakumsērgas izraisītāja nēsātājs. Riskam inficēties pakļauti arī mājas kaķi, ja tiem ļauj skraidīt savā vaļā, īpaši laukos, meža tuvumā. Kaitināt bīstamiVesels, kopts, paēdis, miermīlīgs dzīvnieks tāpat vien nemēdz uzbrukt cilvēkam. Biežāk tā ir aizsardzība, ja suns vai kaķis tiek bez vajadzības aiztikts, kaitināts, uzsver ķirurgs Jurijs Tomašēvics. Piemēram, iedzēris cilvēks grib padraudzēties vai it kā jokojoties pakaitināt suni. Tiem alkohola smaka ļoti nepatīk, un seko reakcija. Ar dzīvnieku neko sarunāt nevar. Bērni var izprovocēt dzīvnieka uzbrukumu, ja bada tam ar pirkstu acīs, rauj aiz astes. Ne katrs mājas mīlulis ir gatavs to paciest. Vecākiem bērni jāuzmana un jāmāca, ka nevajag draugam darīt pāri. Kož ne tikai suņi vai kaķi, alerģiska reakcija var būt arī no bites, lapsenes, irša, dundura dzēliena. Mežā jāuzmanās uzkāpt čūskai. Šogad no maija līdz jūlija beigām ātrās palīdzības mediķu brigādes slimnīcā nogādājušas 29 cilvēkus, kurus sakodušas čūskas, informē Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienests. Ja iekodusi čūska, jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, zvanot pa tālruni 113. Lai aizkavētu indes izplatīšanos, brūci var nedaudz pavērt vaļā un saudzīgi izspiest indi. To nedrīkst mēģināt izsūkt, jo mutes dobumā var būt mikrobrūcītes, kurās var iekļūt inde.Bauskas slimnīcas steidzamās medicīniskās palīdzības punktā diennakti dežurē ķirurgs, pie kura var vērsties, ja iekodis mājdzīvnieks, klejojošs suns vai bezpajumtes kaķis. Tālrunis 63023153.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ar dzīvnieku neko nevar sarunāt

Kategorijas