Sākusies «lauku sodības» medību sezona

2012. gada 3. augusts 00:00

Sākot ar 1. augustu, Latvijā ir atļauts medīt bebrus. Tas nav starp populārākajiem medījumiem, lai gan laukos ar bebriem cīnās gandrīz kā ar kaitēkļiem.Vecumnieku novada Bārbeles pagastā pie grāvjiem, strautiem un upītēm daudzviet acu skats atduras pret kādu bebra veidotu aizsprostu. Ej, kur gribi, – viņi ir visur.Ciemata centrā«Bebri dzīvo pat Bārbeles centrā. Iecavas upi viņi vairākas reizes ir aizdambējuši. Saveļ milzīgus akmeņus un uztaisa tik smuku lokveida dambi, ka prieks skatīties – īsti meistari! Turklāt bebru skaits pieaug – visapkārt ir daudz meliorācijas grāvju, kur vairoties. Ja būtu tikai upes un daži strautiņi kā senāk, viņi arī būtu tik, cik teritorija atļauj,» stāsta bārbelietis Valērijs Ķirķis.Braucot pa pagastu, vienā grāvī varam vērot veselu aizsprostu kaskādi. Izrādās, zem galvenā aizsprosta izveidoti vēl vairāki, lai gadījumā, ja galvenais aizsprosts cieš, ūdens ātri nepazustu. Citviet aizsprosts izveidots pie paša ceļa, kur pie caurtekas grāvis sašaurinās. Turpat netālu purvainā vietā izveidota bebru mītne.Bebrs ir veģetārietis, ēd tikai saknes un zāles, stāsta V. Ķirķis. Gadā apēd apmēram 400 veidu saknes un augus. Mazās eglītes nograuž pilnībā – koksni un skujas. Pirms dažiem gadu desmitiem bija uz izmiršanas robežas, bet tagad dzīvnieciņu skaits visu laiku pieaug.Nav motivācijasLatvijas prese bebrus dēvē gan par «sērgu», gan par «lauku sodību». No aizsprostiem cieš upju un mežu ekosistēma un zemnieku lauki.Ar bebriem jau ilgu laiku cīnās Bārbeles zemnieks Jānis Bračka. Viņš atzīst, ka pats medī, jauc dambjus un aicina palīgā citus medniekus. Pēc 1. augusta viens mednieks jau izmēģinājis veiksmi – pirmais bebrs rokā! J. Bračka gadā parasti nomedī 10 – 12 bebru. Tomēr grāvjos dambji tiek celti katru gadu.«Tā nav mednieku vaina, ka bebri tā vairojas. Ja neiztīra grāvi, bebru dambis tur ātri parādīsies. Tiesa, medniekiem nav motivācijas bebru medībām – tad jau labāk pasēž uz gaidi, lai kādu mežacūku nomedītu. Ja Latvijā būtu iespēja pārdot kaut kur bebru gaļu vai ādas, tad vīri kļūtu aktīvāki,» tā zemnieks.Ir daudzas teritorijas, kur bebri dzīvo un vairojas, bet kuras nav neviena medību kolektīva pārziņā. Šo teritoriju īpašniekiem būtu jāslēdz līgumi ar medniekiem, lai palīdzētu cīnīties ar bebriem.Viegli rokā nedodasTurklāt bebrus medīt ir jāmāk. «Zvērs ir uzmanīgs. Viņš pat duļķainā ūdenī ļoti labi redz, kas notiek krastā. Ja pie krasta stāvēsi, ārā nelīdīs,» stāsta V. Ķirķis.Medību veidi ir trīs – ar šauteni, lamatām un suņiem. Katram no tiem ir savi mīnusi. Ar šauteni var iznākt ļoti ilgi medījumu gaidīt un beigās arī nesagaidīt. V. Ķirķis pats medī ar bisi, kurai ir optiskais tēmēklis. Jātrāpa tieši galvā, citādi ievainotais bebrs paiet zem ūdens, un viņu vairs neredzēsi. Savukārt lamatas bieži bebru vien sakropļo – ķepa paliek, un pats mūk. Invalīdus pēc tam bars atpakaļ nepieņem, bet medniekiem no tā maz labuma.Medības ar suņiem parasti rīko bebru mītnēs mazajos grāvjos. Atrod bebru mītnes ventilācijas caurumu, ielaiž suni, lai dzenā, bet pie ieejas ūdenī gaida ar tīkliem, kuros bebri ieskrien. Jārēķinās ar to, ka mednieku mīluļi cieš no cietajiem zobiem. Suņi šādās medībās piedalās ļoti aktīvi, bet ilgi nedzīvo, jo bebrs kā mītnes saimnieks pretī cīnās nežēlīgi, turklāt var arī uzvarēt.Medījumu izmanto dažādi. No bebrādas sanāk labas kažokādas, tikai jāmāk sagatavot, lai nebūtu smagas. Āda no gaļas jānoņem ļoti precīzi. Tajā ir visi dziedzeri, ar kuriem iezīmē teritoriju. «Ja «gramstīsies» gar vilnu un pēc tam gar gaļu – nekas nebūs lietojams,» tā V. Ķirķis. Pēc tam gaļu taisa desās, liek konservos, žāvē. Esot garšīgi.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Sākusies «lauku sodības» medību sezona

Kategorijas