BauskasDzive.lv ARHĪVS

Mūspuses sēravotiem liels potenciāls

Mūspuses sēravotiem  liels potenciāls

Bauskas un Vecumnieku novada iedzīvotāji var lepoties ar trim minerālūdeņu avotiem – Bārbeles, Ozolaines jeb Kūlšēnu un Stelpes – Nīzeres.Jau kopš seniem laikiem sēravotiem ir tikušas piedēvētas dziednieciskas īpašības. Latvijā ir daudz sēravotu, un arī šiem trijiem piemīt kas īpašs.Lieli un bagātiPēc Latvijas Petroglifu centra veiktajiem mērījumiem 2011. gadā, Ozolaines sēravotu var pamatoti uzskatīt par Latvijā vienu no lielākajiem, jo tā debits – maksimālais no urbuma iegūstamais ūdens daudzums laika vienībā – sasniedz 138 litrus sekundē (l/s). Bārbeles sēravota debits ir 24 l/s, Stelpes sēravotam – 40 l/s, salīdzinot ar pārējiem Latvijas avotiem, kuru vidējā izplūde ir aptuveni tikai divi litri sekundē. Katra urbuma debits ir noteikts urbuma pasē.Minerālūdeņi ir pazemes ūdeņi ar palielinātu sāļu, organisko vielu, mikroelementu un izšķīdušu gāzu – H2S, CO2, CH4, Rn – daudzumu, kā arī ar specifiskām fizikālajām īpašībām, piemēram, temperatūru, kas rada labvēlīgu fizioloģisko ietekmi uz cilvēka organismu. Atšķirībā no parastajiem saldūdeņiem minerālūdeņi ir ārstniecības ūdeņi.Būtu jāattīraLīdz šim brīdim trūka informācijas par šo sēravotu ķīmisko sastāvu, kas parādītu, vai tie atbilst dabiska minerālūdens prasībām. Sadarbojoties hidrobioloģijas un vides zinātnes studentiem, veiktas ķīmiskās un fizikālās analīzes, secinot, ka neviens no šiem trim sēravotiem neatbilst dabiskā minerālūdens prasībām saskaņā ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr. 1130.Vērtējot sīkāk, hlorīdjonu koncentrācija ir stipri zem noteiktā lieluma, savukārt sulfātjonu koncentrācija visos trijos sēravotos ir pārsniegta četras reizes, saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 118. Tas nozīmē, ka šo avotu ūdeni kā dzeramo bez attīrīšanas izmantot nevajadzētu.Matus padara stiprākusTaču praksē vietējie iedzīvotāji to izmanto daudzveidīgi, piemēram, Stelpes iemītnieki savu sēr-avotu lieto ne tikai dzeramajam ūdenim, bet kā ārstniecības līdzekli, mazgājot matus, kas tos padara stiprākus utt. Vēl nesen Stelpē ieguva minerālūdeni, taču pašlaik avota izmantošana ir pārtraukta.Sēravoti ir mūsu dabas bagātība, to izpēti ir vērts turpināt, lai iegūtu jaunus datus un novērotu ūdens fizikālo un ķīmisko īpašību mainību. Pašlaik Bauskas un Vecumnieku novada sēravotu izmantošanas iespējas ir minimālas, jo tos stipri ietekmē tuvējā apkārtnē notiekošā lauksaimnieciskā ražošana. Tomēr jācer, ka nākotnē tos varēs izmantot arī dziedniecības un dzeramā ūdens ieguvei. * D. Brigmane, R. Rozentāls ir Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas fakultātes maģistrantūras studenti. J. Jēkabsone ir LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes vides zinātnes maģistrantūras studente.