Pastkartes ceļo pa pasauli

2012. gada 10. augusts 00:00

Aizraušanās. Atklātņu sūtīšana sniedz piemirsto īstu vēstuļu saņemšanas prieku.Ginta Sirmane ir trešā kursa studente Latvijas Lauksaimniecības universitātē, un viņai ir savdabīga aizraušanās – pastkaršu sūtīšana cilvēkiem no visas pasaules.Sāk ar piecāmGinta katru gadu brauc ciemos pie draudzenes Kristīnes Liepājā, kura viņai pastāstīja par iespēju sūtīt un saņemt pastkartītes no cilvēkiem visā pasaulē. Kristīne Gintai parādīja mājaslapu, kurā jāreģistrējas, lai piedalītos, un, pirmajā vakarā aizbraukusi mājās, Ginta kļuva par tīkla dalībnieci.«Vispirms jāpiereģistrē mājas adrese, pēc tam tiek norādītas piecas citas lietotāju adreses no visas pasaules, uz kurām jāsūta atklātnes. Sākumā maksimums ir piecas adreses, bet to skaits palielinās ik pēc konkrēta skaita nosūtīto pastkaršu. Katrai kartītei ir speciāls kods, kad tā nonāk galā, tas jāreģistrē. Pēc tam var sākt gaidīt savu pirmo saņemto atklātnīti. Tomēr šī projekta galvenā ideja nav pastāvīga, privāta sarakste. Tāda veidojas reti, ja cilvēki paši to savā starpā nolemj. Es savas pastkartes saņemu no lietotājiem, kuriem ir uzrādīta mana adrese.»Sūtāmo uzdāvinaStudente pati ir saņēmusi 120 pastkartes, un tas nav daudz, jo pro-jektā viņa piedalās trīs gadus. Iemesls – Ginta atklātnes sūta ar lielām pauzēm: «Nebiju ilgu laiku sūtījusi, pēdējās atklātnes nosūtīju pirms divām nedēļām. Tagad viena jau ir nonākusi pie saņēmēja, un es atkal ar nelielu satraukumu gaidu, no kuras valsts man kāds atsūtīs. Kopumā esmu nosūtījusi 117 atklātnes, četras vēl ir ceļā.»Tiesa, projekts nav par baltu velti – ir jānopērk pastkarte, pastmarka: «Es atklātnes iegādājos reti, draugi un radi zina, ka man tās ir noderīgas, un uzdāvina. Man tās ir vedis brālis no Venēcijas un vecāki no Horvātijas. Pati mēdzu sūtāmās nopirkt Liepājā un Rīgā, veikalā «Otrā elpa», kur tās reizumis maksā vien piecus santīmus. Lai ietaupītu naudiņu, pastkartes aploksnēs nelieku, jo tas sanāk par desmit santīmiem dārgāk. Pastmarkas cena, lai sūtītu uz Eiropas valstīm, ir 45 santīmi, citur pasaulē – 55 santīmi.»Neaizmirst piedalītiesVeidojot profilu portālā, cilvēks pats var ierakstīt, kādas atklātnes viņš vēlas saņemt. Ginta kā dabas mīļotāja ierakstīja, lai viņai sūta kartītes ar putniem un dzīvniekiem: «Es arī cenšos sameklēt tādas atklātnes, kādas cilvēks vēlējies. Jācenšas pastkartes aizsūtīt tajā pašā dienā, kad iegūta adrese, jo dienas tiek skaitītas. Rezultātā veidojas statistika. Reizēm ir grūti izdomāt, ko lai pastkartē raksta, citreiz uznāk tāda iedvesma, ka varu to pilnu pierakstīt. Ja esmu neziņā, rakstu ko uzmundrinošu un lieliem burtiem. Man ļoti patīk Spānija, un savulaik nevarēju sagaidīt, kad no tās saņemšu atklātni. Pēc tam atradu sievieti no Spānijas, kura vēlējās personīgu saraksti. Kādu laiku sarakstījāmies.»Pirms kāda laika portālā bija piereģistrējušies pieci baušķenieki, bet tagad jau ir divdesmit, atklāj Ginta. Vairākums tomēr esot neaktīvi, tikai kādi septiņi, ieskaitot Gintu, atklātnes sūta regulāri. Bieži gadās, ka cilvēks reģistrējas, bet aizmirst piedalīties, teic studente.Vaļasprieks jaunietei sniedz īstu vēstuļu sūtīšanas un saņemšanas prieku, kas mūsdienās piemirsies. «Mums ar Liepājas draudzeni ir tradīcija satikties un rādīt savas jaunākās atklātnītes,» stāsta Ginta.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pastkartes ceļo pa pasauli

Kategorijas