Komentāri: ekonomiskā emigrācija

2012. gada 10. augusts 00:00

Ko darīt, lai emigranti no ārzemēm atgrieztos atpakaļ Latvijā?Jāsamazina nodokļi ATIS AVOTS, Iecavas pašvaldības attīstības komitejas vadītājs:Ar tādām pilnvarām, ko pašlaik paredz likumdošana, pašvaldības nevar darīt neko, lai rosinātu cilvēkus atgriezties. No ministriju programmām pašreizējā formātā lauku teritorijām nekāda labuma nebūs, jo tās neatrisinās ekonomisko situāciju un nenovērsīs depresīvo rajonu veidošanos. Mobilitātes pabalsti iecerētajā formā ir Eiropas naudas noēšana, nevis ieguldīšana attīstībā.Jāmaina likumdošana, un jādod pašvaldībām ekonomiskās, finansiālās un sociālās sviras, lai tās varētu kaut ko darīt. Nepietiek tikai atvieglot uzņēmumu ienākuma nodokli – ja nav peļņas, tas nedarbojas. Es ierosinātu pazemināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) par pusi. Tas palīdzētu saglabāt cilvēkus, kas var attīstīt teritorijas, uzturēt dzīvību ar mājām, skolām, mazajiem uzņēmumiem. PVN var administrēt pēc konkrētas fiziskas adreses. Tas darbotos līdzīgi kā brīvā ekonomiskā zona, jo PVN ir smagākais nodoklis. Līdzīgi krīzes laikā izdarīja Polijā – tiem ražotājiem, kuri nesamazināja darbinieku skaitu, pazemināja PVN. Efekts – uzņēmumi saglabāja ražošanu, cilvēki – darbu.Otrs – pašvaldībām jānodod noteikta daļa no Eiropas Kohēzijas fondu atbalsta, lai tās varētu lemt par attīstāmajām jomām, jo situāciju uz vietas zina labāk nekā ministriju ierēdņi. Labi speciālisti vienmēr vajadzīgi AINĀRS MARINSKIS, SIA «KVINTETS M» VALDES LOCEKLIS:Valdības solīto mobilitātes programmu nevaru vērtēt, jo tās darbības principi nav īsti skaidri. Es vienīgi baidos, vai, iecerēto realizējot, vēl tukšāki nekļūs Latvijas lauki. Protams, labs darbaspēks arī manā uzņēmumā ir vajadzīgs. Ir situācijas, kad vajadzētu vēl kādu augsti kvalificētu speciālistu, savukārt citreiz nav viegli atrast tieši mazkvalificētu darbaspēku. Tieši tādēļ piesardzīgi vērtējam katru piedāvājumu, pirms piesakāmies konkursam. Saprotam, kāda ir mūsu kapacitāte, ko spējam paveikt.Es zinu, ka daudzi labi celtniecības speciālisti devušies strādāt uz ārzemēm. Pazīstu vairākus, kuri tur ir jau iedzīvojušies. Man nav padoma, ko vajadzētu darīt, lai viņi atgrieztos atpakaļ. Es varu piedāvāt tādu atalgojumu, kas diezin vai viņus «uzrunās». Ja vairāk būtu pašvaldību un valsts pasūtījumu, ja būtu garantijas ilglaicīgam darbam, tad varbūt kāds arī atgrieztos, jo cilvēks zinātu, ka te būs daudz darba un viņš ar savu augsto kvalifikāciju spēs prasīt pienācīgu atalgojumu. Vai mobilitātes programma būs tā, kas atvedīs atpakaļ uz ārzemēm aizbraukušos, stipri šaubos.Jāpagriež atpakaļ NORMUNDS OZOLS, Ekonomikas ministrijas Ekonomiskās attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas speciālists:Līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos Latvijā pakāpeniski palielinās pieprasījums pēc darbaspēka. Situāciju sarežģī nelabvēlīgās demogrāfiskās tendences un darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās.Lai arī ekonomisko faktoru motivētā emigrācija, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, tuvākajos gados samazināsies, tomēr pēc mūsu prognozēm Latviju līdz 2030. gadam varētu pamest vēl aptuveni 90 tūkstoši cilvēku. Tas nozīmē, ka aktuālāki kļūs jautājumi par ienākošo darbaspēku. Pakāpeniski varētu palielināties arī imigrācijas plūsma. Tā, pirmkārt, veidosies uz pēdējos gados emigrējušo iedzīvotāju rēķina. Viņu atgriešanās ir ne vien ekonomiskās izaugsmes, bet arī valsts nacionālās identitātes būtiskākais aspekts.Ekonomiskajiem stimuliem – darba iespējām un atalgojumam – kļūstot spēcīgākiem, līdz 2030. gadam paredzamas izmaiņas migrācijas plūsmās. Līdz 2030. gadam varētu pavērties vairāk nekā 200 tūkstoši vakanču. Lai nodrošinātu Latvijas ekonomikas ilgtspēju, nepieciešama spēcīga un skaidra demogrāfijas politika ar dzimstības palielināšanu un Latvijas valsts piederīgo atgriešanos dzimtenē. Līdz šī gada beigām plānots sagatavot reemigrācijas atbalsta plānu, lai uzrunātu iedzīvotājus, kas šaubās par iespējām atgriezties Latvijā.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Komentāri: ekonomiskā emigrācija

Kategorijas