Pīļu un svina laiks

2012. gada 17. augusts 00:00

107

Azartiskākajiem medniekiem grūti sagaidīt augusta otrās sestdienas vakaru, kad pēc pulksten četriem sākas pīļu medību sezona.Mūsdienās dažviet jārēķinās ar izmaiņām munīcijas izvēlē.Azartisks pasākumsJānis Spalis no Īslīces pagasta Bērzkalniem šogad kopā ar vairākiem citiem medniekiem pīļu medībās devās uz Rēzeknes pusi. «Pīļu medību sezonas sākumu ne ar ko nevar salīdzināt. Galvenais ir adrenalīns, sezonas atklāšanas bauda. Tas ir azarts. Sēdi un gaidi, kad pulkstenis būs četri vakarā un viss sāksies. Pārējās medības pēc tam nesagādā tādas emocijas kā tieši šis brīdis,» saka pieredzējušais mednieks.Šogad gan medību guvums mazāks nekā citus gadus. Viens no iemesliem bijis neprasmīgi mednieki, kas ieradušies Rēzeknē no citām Latvijas malām. «Pirms gada nebija tik dulli blakusšāvēji. Tāda izjūta bija, ka viņiem galvenais tik izšaut. Pa pīli šauj no 50 metru attāluma, izbiedē vien, un tā uzlido augstu gaisā. Labam medniekam jāzina, kā šaut. Lidojumā jāmērķē nedaudz priekšā, kad nāk virsū – vairāk jātēmē uz knābi,» stāsta J. Spalis.Vēl viena problēma – jāizmanto nevis svina, bet gan tērauda skrotis. Pirmajām caursišanas spēja ir lielāka. Vairākas reizes bijusi izjūta, ka viss ir pareizi, putnam jākrīt, bet nekā.Tonnām guļ ezeros«Ekoloģiskās patronas, kuras nesatur svinu, ir jāizmanto tikai dažās vietās Latvijā. Turklāt ar šīm patronām ir problēma – ar vecajiem krievu ieročiem šaut nedrīkst, saplēsīs stobru,» stāsta veikala «Ne spalvas, ne asakas» pārdevējs Arturs Lapkovskis. Drīkstot šaut tikai ar tādām bisēm, kurām ir cilindriskie stobri, kuriem ir maināmi stobra sašaurinājumi.A. Lapkovskis piekrīt, ka svinu saturošās patronas var radīt pro-blēmas videi, lai arī veikala piedāvājumā nav ekoloģisko patronu. Pēdējām pagaidām nav liela pieprasījuma. «Vecajos ezeros svins guļ tonnām. Var parēķināt – katrā patronā ir no 32 līdz 36 gramiem svina. Katru gadu izšauj simtiem patronu – cik tur sanāk?» tā pārdevējs. Mednieki pa vienu putnu izšauj vidēji 3 – 6 patronas. Putnam trāpa tikai dažas skrotis, pārējās nokrīt zemē vai sabirst ūdenī.Cerēja jau šogadLatvijas Ornitoloģijas biedrība savas prasības aizliegt svinu saturošas munīcijas lietošanu balsta līgumā par Āfrikas-Eirāzijas migrējošo ūdensputnu aizsardzību, ko Latvija parakstīja 2005. gadā. Pašlaik svina skrotis aizliegts izmantot dabas liegumos. Lielu mednieku pretestību izpelnījies ierosinājums aizliegt medībās lietot svina munīciju ne vēlāk kā no 2012. gada, kas šogad nav piepildījies.Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus uzsver, ka svins ir kaitīgs ne tikai putniem, bet arī zivīm un plēsējiem, kas izmanto šos putnus uzturā. Par to vajadzētu padomāt arī pašiem medniekiem, kas liek trofejas galdā.Jānis Spalis par to pagaidām neuztraucas. «Medījums vienmēr garšo labi. Tas nav tik trekns kā māju pīle, tas ir veselīgāks. Ja dzīvotu tikai no medījumiem, cilvēki būtu veselīgāki,» saka pieredzējušais mednieks. UZZIŅAISvina šāviņu negatīvā ietekme uz ūdensputniem uzsvērta jau 19. gadsimta beigās.Medījot ūdensputnus, lielākā daļa skrošu netrāpa putnam, bet nonāk ūdenstilpē. Tā mitrājos uzkrājas tūkstošiem tonnu svina. Uz katru nošauto putnu mitrājos nonāk vairāk nekā 1000 skrošu.Ūdensputni nereti norij skrotis un saindējas. No saindēšanās ar svinu katru gadu pasaulē iet bojā miljoniem ūdensputnu.Portugālē atbalsta aizliegumu medībās izmantot svina skrotis. Pētījumos Portugāles mitrājos atsevišķos gada posmos 60% pārbaudīto meža pīļu asinīs konstatētais svina līmenis norādīja uz saindēšanos.Avots – Latvijas Ornitoloģijas biedrības mājaslapa.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pīļu un svina laiks

Kategorijas