Jauni iespaidi un idejas profesijai

2012. gada 17. augusts 00:00

Iecavas novada Zorģu iemītniece Laura Pastare no Freiburgas augstskolā Vācijā pavadītā semestra atgriezusies pilna jaunu iespaidu un ideju.Freiburgā Laura pavadījusi četrus mēnešus, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā (RPIVA) piesakoties dalībai «Erasmus» programmā.Komforta izjūta«Tā bija iespēja mācīties ārzemēs, uzlabot valodu prasmes, gūt jaunu pieredzi, ko nopietni papildināju savai nākotnes specialitātei – mūzikas skolotājas darbam,» «Bauskas Dzīvei» stāsta Laura. Vāciju viņā izvēlējusies tāpēc, ka tur jau bijusi. Freiburgu Laura izraudzījusies no piedāvātā saraksta. Tā piesaistījusi tāpēc, ka ir studentu pilsēta, tur notiek daudz kultūras, sporta u. c. aktivitāšu. Tur ir skaista daba, turklāt silti – pašos Vācijas dienvidos, skaidro jauniete.Reizē ar Lauru Freiburgā mācījās divas citas RPIVA studentes, taču viņa nejustos vientuļa arī bez kolēģēm: «Vācijas studenti bija ļoti draudzīgi un izpalīdzīgi, es tur jutos ļoti lielā komfortā, jo visi bija gatavi palīdzēt, aizvest, izrādīt, aprunāties.»Jāsakrāj punkti«Pirmais iespaids bija ļoti liels kontrasts. Es aizbraucu 2. aprīlī, kad šeit vēl bija sniegs. Tur plauka ķirši, viss bija zaļš. Visai «Erasmus» grupai – kopā 25 cilvēkiem no dažādām valstīm – pirmā nedēļa bija veltīta adaptācijai. Gandrīz puse dalībnieku bija no Kanādas un ASV. Iepazināmies ar pilsētu un augstskolu, apguvām apiešanos ar ēdnīcas un printera karti, iekārtojāmies «kojās», iemācījāmies lietot bibliotēku,» stāsta studente.«Labi, ka mācījos vācu valodā, jo mūzikas priekšmetu klāsts bija ļoti plašs,» uzsver Laura, «man bija jāsakrāj noteikts kredītpunktu skaits, tāpēc vajadzēja nopietni kalkulēt. Galu galā sakrāju punktus avansā. Mācījos arī vācu valodu, lai uzlabotu zināšanas. Mācības man sanāca ļoti intensīvas līdzīgi kā Latvijā, jo man bija mērķis patiešām apzinīgi mācīties.»Attīsta personībuLaura daudz ieguvusi savai profesionālajai kompetencei kā topošā mūzikas skolotāja, jo apguva priekšmetus, kuru nav RPIVA. Piemēram, mūzikas stundu analīzē un plānošanā vispirms katrs students sagatavo stundas plānu, tad to apspriež grupā, nākamajā dienā vada stundu un pēc tam analizē rezultātu. Tas uzreiz teoriju sasaista ar praksi un ir ļoti noderīgi, secina jauniete.«Varēju apgūt dažādus veidus, kā organizēt instrumentālās muzicēšanas metodes 5. – 9. klašu audzēkņiem,» gandarīta Laura, «Latvijā arī tāda ir paredzēta, taču norise atkarīga no skolotājiem un instrumentu klāsta. Mūzikas skolotājiem Vācijā ir daudz vieglāk strādāt, jo skapji ir pilni ar dažādiem mūzikas instrumentiem, un stundas var izveidot ļoti aizraujošas.»Instrumentālā muzicēšana un mūzikas stundas kopumā attīsta bērnos radošumu, drosmi izpausties, improvizēt, veido ritma izjūtu, spēju saspēlēties, iekļauties ansamblī, skaidro studente. Nozīmīgas ir arī vienkārši labas emocijas.Laura ir gatava izveidot vispārizglītojošajā skolā bērnu orķestri, ja vien būs tāda iespēja. Instrumentus, iespējams, varētu iegādāties ar projektu finansējumu. Viņa ieteic arī citiem piedalīties «Erasmus» un līdzīgās studentu apmaiņas programmās, jo tas paplašina redzesloku un rada brīvības izjūtu. UZZIŅAI«Erasmus» darbība 25 gadu garumāProgramma atvērta 1987. gadā.Kopumā to izmantojuši teju trīs miljoni studentu un stažieru.Devīze: «Erasmus» piedāvā citādu dzīvi un plašāku redzesloku.Ieguvumi: mazina jauniešu bezdarbu, uzlabo Eiropas ekonomiku, paaugstina sabiedrības zināšanas un prasmes.Piedalās 27 ES dalībvalstis, Horvātija, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija, Šveice un Turcija.Populārākie studentu ceļamērķi: Spānija, Francija, Apvienotā Karaliste, Vācija un Itālija.No 2007. gada līdz 2013. gadam ES programmai «Erasmus» piešķīrusi ap trim miljardiem eiro.Praksei ārvalstu uzņēmumos kopš 2007. gada piešķirtas stipendijas 150 000 studentiem.Avots: Eiropas Komisija.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Jauni iespaidi un idejas profesijai

Kategorijas