Nostiprina Mežotnes pilskalna valni

Rundāles novada Mežotnes pilskalnā, kas ir Zemgales nozīmīgs arhitektūras piemineklis, līdz septembrim turpināsies lielā vaļņa pārrakumu aizbēršana.Rekonstrukcijas projektu sagatavoja Lietuvā un Eiropā pazīstams inženieris Jozs Lukašjūns. Finansējumu Rundāles novada dome saņēma Latvijas un Lietuvas pārrobežu programmā.Piedalās lietuviešiValsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Zemgales reģionālā inspektore Mārīte Putniņa uzsver, ka šis ir pirmais mēģinājums mūsu valstī sakārtot un rekonstruēt iepriekšējos arheoloģiskajos izrakumos izpostīto Mežotnes pilskalna valni. Tālab projekts ir uzskatāms par unikālu.Pilskalnā iepriekš veiktie izrakumi izraisīja augsnes virskārtas eroziju un apmeklētājiem radīja aplamu priekšstatu par topogrāfiju un uzbūvi, skaidro Mārīte Putniņa. Lietuviešu inženieris J. Lukašjūns devās uz Mežotni, lai izpētītu situāciju un piedāvātu profesionālu palīdzību vaļņa pārrakumu rekonstrukcijā. Inspekcijas vadība ir gandarīta par Rundāles novada domes iniciatīvu, kas rada iespēju šo ideju īstenot. Izmanto ģeotekstilu un koku Mežotnes pilskalna valni rekonstruē Jelgavas novadā reģistrētā firma «Šons», kam ir izveidojusies sadarbības pozitīva pieredze ar Rundāles un Vecumnieku pašvaldību. Pirms dažiem gadiem SIA «Šons» iekārtoja Vecumnieku ezera pludmali. Tā ir kļuvusi par vienu no labākajām vasaras atpūtas vietām mūspusē. Mežotnes pilskalnā «Bauskas Dzīve» sarunājās ar celtnieku Alekseju Kondrašovu. Viņš skaidro: «Dienvidu nogāzes nostiprināšanā izmantojam ģeotekstila tīklu kubus. Materiālu pienaglojam pie noteikta izmēra koka mietiņiem un novietojam cieši citu pie cita. Apakšējās terases stiprināšanai bija vajadzīgi arī dēļi, bet kokmateriāli un tīkli nav redzami, jo tiem uzbērta augsnes kārtiņa, kas apaugs ar zāli.»Atbilstīgi rekonstrukcijas projektam tika nozāģēti vairāki veci un diezgan satrunējuši koki, kuru saknes vajadzēja izrakt. Pilskalna vaļņu rekonstrukcija galvenokārt ir roku darbs. «Mūsu rīcībā ir vien mazais, universālais traktoriņš «Bobcat», jo smago tehniku tik saudzējamā arheoloģiskā vietā nedrīkst izmantot, turklāt nav tehnisku iespēju to nogādāt pilskalna augšējā laukumā,» stāsta A. Kondrašovs, «esam strādājuši dažādos objektos, bet pilskalna rekonstrukcijā – nekad. Ilgāk darbojoties, pašiem kļūst aizvien interesantāk. Tas ir profesionāls pārbaudījums.» Tic projekta attīstībai Būvdarbu arheoloģiskā uzraudzība ir uzticēta Rundāles pils muzeja pieredzējušajai speciālistei Dairai Līdakai. Viņas uzdevums ir kontrolēt, lai netiktu aizskarts vai sabojāts kultūrslānis – arheoloģisko pētījumu vieta nākotnē. Objektā Daira ierodas ik pārdienu. Celtnieku darbs pārraudzi apmierina.«Viņi nestrādā formāli, bet ir ļoti ieinteresēti, īpaši Aleksejs Kondrašovs. Man ir izveidojusies veiksmīga sadarbība gan ar firmu «Šons», gan ar Rundāles novada domes speciālisti Ludmilu Knoku, kura vada projektu. Vaļņa pārrakumu aizbēršana ir Mežotnes pilskalna arheoloģiskās rekonstrukcijas pirmais posms. Ceru, ka Rundāles novada dome šo projektu attīstīs, lai īstenotu vīziju par senpils ziemeļu vārtu atjaunošanu,» teic Daira Līdaka.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»