Un tad mēs visi dzīvosim ļoti, ļoti laimīgi...

2012. gada 22. augusts 00:00

Ministru kabinets atbalstījis Nacionālā attīstības plāna 2014. – 2020. gadam (NAP2020) sākotnējo redakciju, un ir sākta dokumenta sabiedriskā apspriešana.

Komentārus un priekšlikumus iedzīvotāji un nevalstiskās organizācijas aicinātas iesniegt līdz 15. sep-tembrim, izmantojot interneta vietni nap.lv. Septembrī, ierēdņiem beidzot atvaļinājumu sezonu, par NAP2020 sākotnējo redakciju iecerēts veidot klātienes diskusijas reģionos.NAP2020 ir augstākais nacionāla līmeņa vidēja termiņa plānošanas dokuments. Tā sākotnējās redakcijas mērķis ir konkretizēt valsts attīstības virzienu, vienoties par būtiskākajām vidēja termiņa prioritātēm, mērķiem, kā arī to sasniegšanas rādītājiem. Darbs ar 58 lappušu dokumentu joprojām turpinās. Ir paredzēts, ka NAP2020 risinās svarīgākos vidējā termiņa uzdevumus un nodrošinās stabilus pamatus valsts ilgtspējīgai attīstībai. Tā izstrādātāji, Pārresoru koordinācijas centra (PKC) eksperti, cer, ka NAP2020 nekļūs par kārtējo vēlmju sarakstu, mēģinot risināt visu nozaru problēmas.Trīs prioritātesPlānā ir trīs galvenās daļas, kas nosauktas par prioritātēm: «Tautas saimniecības izaugsme», «Cilvēka drošumspēja» un «Izaugsmi atbal-stošas teritorijas». To sasniegšanai tiek minēti skaitļi, kas norāda, piemēram, plānoto iekšzemes kopprodukta pieaugumu uz vienu iedzīvotāju no 125 000 latu 2010. līdz 25 000 latu 2020. gadā. Eksperti nosauc arī plānoto iedzīvotāju skaita pieaugumu, kas 2011. gadā bija ar mīnusa zīmi (-9715), bet 2020. gadā tas jau paredzēts 7300 cilvēku, panākot dzimstības pieaugumu un mazinot mirstību.Katrā no prioritātēm nosaukti galvenie uzmanības un aktivitātes pievēršanas punkti. Prioritātē «Tautas saimniecības izaugsme» noteikts atbalsts augstražīgiem un eksportspējīgiem uzņēmumiem, to darbības sākšanai vai paplašināšanai. Tas ļautu nodrošināt stabilu un sabalansētu ekonomikas izaugsmi. Būtiska vieta atvēlēta ieguldījumiem zinātnē un pētniecībā, paredzēti ieguldījumi stratēģiskās transporta infrastruktūras attīstībai: dzelzceļam, ostām un lidostai.Prioritātes «Cilvēka drošum-spēja» galvenais mērķis ir palīdzēt stiprināt iedzīvotāju spēju pielāgoties mainīgiem apstākļiem un būt pārliecinātiem par savu rītdienu. Jāuzlabo iedzīvotāju zināšanas, lai tie pastāvīgi attīstītos un pielāgotos darba tirgus prasībām, jāstiprina prasme sadarboties, jāveicina spējas gādāt par savu veselību. Tas radīs stabilus apstākļus demogrāfiskās situācijas uzlabošanai, stiprinās iedzīvotāju piederības izjūtu Latvijai.Prioritātē «Izaugsmi atbalstošas teritorijas» noteikts atbalsts līdzvērtīgāku darba iespēju un dzīves apstākļu nodrošināšanai Latvijas reģionos. Nosaukti virzieni, kuros nepieciešams investēt gan finanšu, gan cilvēku resursus. Tas uzlabotu valsts attīstības centru potenciālu un veicinātu ekonomikas izaugsmi, iedzīvotāju dzīves kvalitātes celšanos. Ir mērķis līdz 2020. gadam panākt ievērojamu sociālekonomiskās attīstības atšķirību mazināšanu starp Latvijas reģioniem.Neatlaidīgi un sistēmiski realizējot šīs prioritātes, Latvija īstenos ekonomikas izrāvienu, ierobežotos darbaspēka, finanšu un dabas resursus produktīvi pārvēršot konkurētspējīgos produktos un pakalpojumos, lai sasniegtu galveno mērķi – dzīves kvalitātes pieaugumu ikvienam no mums.Dzejas rindasLai arī dokuments izdaiļots ar latviešu literatūras klasiķu – Raiņa, Zentas Mauriņas, Imanta Ziedoņa – citātiem, tajā rodamas stila kļūdas, neveikla izteiksme un sarežģītu terminu pārpilnība. Tekstu bagātina frāzēm rotāti teikumi, piemēram, «Mēs spēsim izveidot gudru – izcilībā, zināšanās un pētniecībā – balstītu ekonomiku. Uzņēmējspēja tiks godāta un atbalstīta gan vietējā tirgus vajadzībām, gan koncentrējoties uz eksportspējīgu preču un pakalpojumu radīšanu. Saskaņots darbs ļaus pārvērst visu Latviju tā, ka pilsētas un lauki būs nevis pretnostatīti, bet papildinās viens otru kā vienoti zobrati mehānismā. Sadarbojoties, nevis velkot segu katram uz savu pusi, uzlabosies dzīves un darba apstākļi visā Latvijā. Kopīgi strādājot, Latvija atklāsies skaista. Un aicināts ir ikviens – nāc talkā!»Diemžēl tukšvārdība iezagusies arī ekonomikas attīstību skaidrojošajās sadaļās. Nav izprotams domas saturs apgalvojumos «Pasaules attīstītās valstis krīzi pārvar neviendabīgi, daudzviet vērojama augsta finansiālā ievainojamība. Signāli par Latvijas tirdzniecības partnervalstu ekonomisko nākotni ir dažādi – gan pesimistiski, gan optimistiski. Produktivitāte apstrādes rūpniecībā ir būtiskākais kritērijs, kas nosaka apstrādes rūpniecības starptautisko konkurētspēju. Paaugstinot apstrādes rūpniecībā nodarbināto produktivitāti, ir iespējams paaugstināt saražoto produktu konkurētspēju, neietekmējot pārējos ražošanas faktorus.»Tuvinās ideālamProtams, dokumentā ir rodami arī konkrēti darbības virzieni. Jāteic gan, to sasaiste ar Bauskas un mūsu kaimiņu novadiem ir apjaušama, ne konkrēti izlasāma. Nosaukts, piemēram, atbalsts daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku un mājsaimniecību energoefektivitātei, pārejai uz atjaunojamiem energoresursiem.Daudzviet plānā teiktajam var piekrist, pat priecāties par nosauktajām augstajām prasībām. Piemēram, uzdevumam palielināt pašvaldību motivāciju piesaistīt investīcijas ražošanas un pakalpojumu jomas attīstībai, izmantojot atbilstošus nodokļu politikas un citus instrumentus. Sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšana, nodrošinot lauku iedzīvotājiem iespējas nokļūt reģionālas nozīmes attīstības centros un no tiem nacionālas nozīmes attīstības centros un galvaspilsētā vismaz divas reizes dienā. Līdzīgu pozitīvo prognožu plānā ir daudz. Izlasot dokumentu, pārņem iluzora vēlme: «Ak, kaut šodien būtu 2019. gada rudens! Cik laba gan tagad būtu dzīve!»Trūkst konkrēta mehānismaMāc vienīgi šaubas par uzdevumu izpildes iespējamību. Līdzīgu atziņu paudis Latvijas Radio ģenerāldirektors Jānis Siksnis. Plānā ir minēts daudz labu lietu, taču trūkst konkrētu mehānismu mērķu īstenošanai. Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Andris Jaunsleinis nesenā intervijā Latvijas Televīzijā pauda uzskatu, ka ikvienam būtu jāatrod sava vieta šajā plānā un jāsaprot, ko valsts vēlas sasniegt. Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone kādā intervijā uzsvēra, ka galvenie valsts attīstības kritēriji dažādos plānos ir dažādi interpretēti. Tādējādi NAP2020 ne visur saistās kopā ar citiem valsts attīstības plāniem.Valdības sociālie partneri – Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Latvijas Pašvaldību savienība – pauduši uzskatu, ka galvenie indikatori Latvijas ekonomikas izaugsmes mērķu sasniegšanā ir iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju gadā, ieguldījumi pētniecībā un attīstībā, nodarbinātības līmenis, augstākā izglītība, veselības aprūpe un globālās konkurētspējas indekss. Partneri kā obligātu izvirzījuši prasību ieviest plāna realizācijas kontroles mehānismu. Jāstrādā valstij un sabiedrībaiPar NAP2020 izstrādes principiem premjers Valdis Dombrovskis stāstīja, ka tie sasaistīti ar reālajām budžeta iespējām. «Nevarējām vienkārši apkopot vēlmju sarakstu. Viss nevar būt prioritārs,» intervijā telekompānijai LNT uzsvēra premjers. V. Dombrovskis skaidroja, ka plānā paredzēti pietiekami skaidri rezultatīvie rādītāji, pēc kuriem varēšot spriest par tā izpildi.NAP2020 jāuztver kā valsts biznesa plāns, kas parāda izaugsmes modeli – kur tiks ieguldīts, lai nodrošinātu ekonomikas pašpietiekamību, produktivitātes pieaugumu un valsts konkurētspēju. Te norādīts, kā pelnīs valsts un kā to izdarīt iedzīvotājiem. Plāns uzskatāms arī kā sabiedriskais līgums – ko valsts apņemas paveikt līdz 2020. gadam, ko tā sagaida no sabiedrības.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Un tad mēs visi dzīvosim ļoti, ļoti laimīgi...

Kategorijas