Klusais vieglatlētu čempionāts

Latvijas vieglatlētikas līdzjutējiem bija iespēja vērot vairāku Londonas olimpisko spēļu dalībnieku sniegumu Rīgā 18. un 19. augustā Latvijas Vieglatlētikas čempionātā. Sacensības gan izcēlās ar mazu dalībnieku skaitu.No 35 vieglatlētikas veidiem Latvijas čempionātā 18 sporta veidos startēja pa pieci vai vēl mazāk sportistu. Kā atzina vieglatlēti, mazāku dalībnieku skaitu noteica gan tas, ka sacensības notika augustā, gan tas, ka lielākā uzmanība tika veltīta startam Latvijas olimpiādē. Neļauj atpūstiesBaušķeniekiem pirms čempionāta bija cerības vismaz uz divām medaļām – 400 metru skrējienā individuāli un 4×400 metru stafetē. Tomēr turnīra formāta dēļ izdevās gūt tikai vienu panākumu. 400 metru skrējienā kārtējo pārliecinošo uzvaru guva Jānis Baltušs, distanci veicot 48,06 sekundēs. Tūlīt aiz goda pjedestāla ceturtajā vietā Andris Ūdris, bet piektais – Ģirts Dubinskis. Desmitajā vietā Mārtiņš Rūgums. Tūlīt pēc finiša sportistus gaidīja pārsteigums. Puiši vēl nebija paguvuši atpūsties, kad tika aicināti uz startu 4×400 metru stafetē, kam viņi nebija gatavi. Viens no sportistu treneriem Raivis Maķevics atzīst, ka tas bija kaut kas nepieredzēts. Rezultātā mūsu komanda nepiedalījās, un gaidītās zelta medaļas nav.Lielas cerības tika liktas uz medaļu 200 metru distancē, kur Jānim Baltušam priekšsacīkstēs bija otrs labākais rezultāts. Tomēr finālā pāragrs starts, un sacensības ar to bija galā. Piektajā vietā 200 metru skrējienā bija Ģirts Dubinskis. Latvijas čempionāts šogad mūsu sportistiem bija neveiksmīgs. Olimpieši parāda spēkuVismaz vienu patīkamu pārsteigumu sagādāja Londonas olimpisko spēļu dalībnieks Dmitrijs Jurkevičs, kurš uzstādīja Latvijas rekordu 3000 metru distancē. Jaunais sasniegums ir septiņas minūtes un 54,83 sekundes. D. Jurkevičs ir pirmais latvietis, kas šo distanci skrējis ātrāk par astoņām minūtēm. Tā liecina Latvijas Vieglatlētikas savienības mājaslapas informācija. Lai arī cik ļoti tiek pelti daži olimpiādes dalībnieki, Latvijas čempionāts parādīja, ka viņi ir labākie. Sinta Ozoliņa-Kovala un Līna Mūze pārliecinoši uzvarēja šķēpmešanā, Māris Urtāns ar lielu pārsvaru – lodes grūšanā, Igors Sokolovs – vesera mešanā. Citi mūsu sportisti nespēja parādīt konkurētspējīgus rezultātus. Vienīgais neveiksminieks bija Zigismunds Sirmais, kurš atkal nespēja mest šķēpu pāri 70 metriem. Ainārs Kovals un Vadims Vasiļevskis sacensībās nepiedalījās.Tikmēr Bauskā aug viens no labākajiem jaunajiem šķēpmetējiem. R. Maķevics informēja, ka 18. augustā Kandavā notika Jāņa Lūša balvas izcīņa šķēpmešanā. Roberts Gļauda guva uzvaru C vecuma grupā, raidot šķēpu 47,79 metru tālumā. Sportistam tas ir jauns personiskais rekords un sezonas labākais rezultāts Latvijā.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»