Smaržo arī dālijas

2012. gada 24. augusts 00:00

Aizraušanās. Īslīcietes prieka spektrā – ziedi un audumi.Svetlana Fedosejeva kaimiņienēm un draudzenēm grieztus ziedus nedāvina. Viņa ierodas ciemos ar puķu sīpoliem, gumiem vai stādiņiem. Īslīces pagasta Rītausmu ciema mazdārziņu kvartālā Svetai pieder izlolota kolekcija, kuras favorītes ir dālijas. Nav jāgaida salnas Aizraušanos ar rudens skaistulēm īslīcietei veicināja bērnības asociācijas. «Pie mūsu mājām Mežotnē auga krāšņs dāliju cers. Ik rudeni, kad gaisā uzvirmo dāliju smarža, mana sirds apmet kūleni,» ieminas Sveta. Kolēģis un es saskatāmies – vai tad dālijas smaržo? «Un kā vēl!» apgalvo dārzkope. Tas esot netverams aromāts, ko, iespējams, sajūt tikai tie, kuri ļoti mīl šos ziedus. Kādreiz īslīcietes dāliju kolekcijā bija vairāki desmiti šķirņu, bet pakāpeniski nācās samazināt platību, jo lielo dārzu kļuva grūti apkopt.Dālijas ir kultūra, kas prasa zināšanas un uzmanību. Pats svarīgākais ir gumu pareiza ieziemošana. Dārzkope skaidro: «Skaistus, veselīgus ziedus var gaidīt tad, ja strikti ievēro uzglabāšanas noteikumus. Daudzi gaida vēlā rudens salnas, uzskatīdami, ka tikai pēc tām drīkst izrakt gumus. Tam nav pamatojuma. Es izroku gumus jau septembra sākumā, nopurinu zemi, salieku pagrabā un atmodinu tikai pirms stādīšanas. Rudenī vispirms savācu visas lapas, sasmalcinu kopā ar stublājiem un ieroku vadziņās. Tas ir labs organiskais mēslojums. Katru šķirni pagrabā glabāju atsevišķā kastītē, sašķiroju pēc krāsām. Nekādus preparātus gumu profilaktiskai apstrādei neizmantoju. Pavasarī sagatavoju vagas un stādu. Dālijas gluži kā kartupeļi aug griezdamās.»Tālo Ziemeļu siltumnīcas Svetlanas šķirnes aug daudzos kaimiņu dārzos. Gumus viņa vienkārši uzdāvina, bet, ja nākamajai īpašniecei trūkst laika, pati arī iestāda. «Puķes man ir vajadzīgas vienīgi skaistumam. Nekad neesmu pārdevusi ne ziedus, ne gumus, ne liliju sīpolus, jo kādreiz ar tām aizrāvos. Es un vīrs Juris rudeņos braucam uz dāliju izstādēm, lai aplūkotu jaunas šķirnes, parunātos ar citiem audzētājiem,» stāsta Sveta.Bērnībā viņas mīļākā nodarbe bija staigāt pa pļavām, lūkojoties uz puķēm un debesīm. Reiz skolotāja, vērojot meitenes īpašo saikni ar dabu, ierosināja mācīties par agronomi. Uz to mazā Sveta atbildēja: «Nekad!» Taču pēc daudziem gadiem, kad pašas bērni bija gana lieli, īslīciete iestājās Bulduru dārzkopības tehnikumā un ieguva agronomes kvalifikāciju. Viņa atceras: «Biju pasniedzēju mīlule, jo ar tādām praktiskām zināšanām kā man citi studenti nevarēja lepoties. Dzīve pavērsās tā, ka divus gadus nostrādāju Krievijas Tālajos Ziemeļos, Hantimansijskas apgabalā, dārzeņkopības uzņēmuma siltumnīcās audzējot gurķus, tomātus, garšaugus un mācot citiem, kā tas pareizi darāms. Ārā mīnus 40 grādu sals, bet siltumnīcās viss zaļo kā botāniskajā dārzā. Tur ir lielas naftas atradnes. Siltumnīcu apsildīšanai izmanto tvaikus, kas rodas naftas apstrādes ciklā. Uz Hantimansijskas apgabalu devos tāpēc, ka vīrs Juris strādāja Latvijas ceļu būvētāju brigādē. Vajadzēja prasmīgu dārzkopi, kas mūsējos nodrošinātu ar svaigiem dārzeņiem. Kļuvu par vietējā mēroga «zvaigzni», jo iemācīju gurķus audzēt arī azerbaidžāņiem. Sākumā viņi neparko negribēja manus agrotehniskos padomus ņemt vērā tāpēc, ka savā dzimtenē siltumnīcas nebija redzējuši.» Tekstiliju meistareOtra Svetlanas aizraušanās ir tekstilmozaīka. Tā ir izšūšanas ļoti sarežģīta tehnika, kam uzņēmīgā sieviete bez pārtraukumiem nododas kopš 1991. gada. Viņas un vēl dažu azartisku un radošu dāmu skolotāja un padomdevēja ir Gunta Skeltone. Nupat Sveta atgriezās no kārtējās izstādes, kas notika Iļģuciema kultūras centrā Rīgā.Tekstilmozaīka ir vaļasprieks un arī ienākumu avots. Kvalitatīvi materiāli ir dārgi. Sveta tos pasūta internetā no ASV, jo cenas Eiropā ir krietni vien augstākas. Nav vērts pat sākt darināt tekstilmozaīkas, izmantojot vienkāršus, lētus diegus un audumus, jo rezultāts būs nožēlojams, bet gandarījuma – nekāda, uzsver īslīciete. Sveta ir nodibinājusi lietišķus sakarus ar tekstilmozaīkas veidotājiem Latvijā un citās valstīs. Viņai ir klientu noteikts loks un pasūtījumi. «Man ir jāatpelna vismaz šujmašīnu vērtība un jāiegulda līdzekļi, lai attīstītu mākslinieciskās un tehniskās prasmes. Darbiem ir jābūt ļoti augstvērtīgiem, jo pircēji uz šādām tādām lupatiņām pat neskatās,» spriež Sveta. Viņai pieder četras šujmašīnas, arī vecā, labā «Singer».

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Smaržo arī dālijas

Kategorijas