Ja nav maizes, vāri kartupeļus!

2012. gada 24. augusts 00:00

Par baušķenieci Emīlija Vārna kļuvusi, kad aizgājusi pensijā un kopā ar vīru pārcēlusies tuvāk bērnu ģimenēm.Emīlija dzimusi Lietuvā, Rokišķu apkaimē, un 20 gadu vecumā ieprecējusies Latvijā, neprazdama ne vārda latviski. Tas arī nebija vajadzīgs, jo tagadējā Aknīstes novada Gārsenes pagastā dzīvoja daudz lietuviešu, arī Emīlijas vīra ģimene. «Apprecoties nekur tālu nepārcēlos – manas dzimtās un vīra mājas šķīra tikai četri kilometri, vienīgi robeža pa vidu. Mēs ar vīru visu mūžu mājās runājām tikai lietuviešu valodā, to zina arī abas meitas un dēls, kuri izauguši Latvijā,» stāsta Emīlija.Pērn nosvinēta 90. dzimšanas diena, un jau 20 gadu, kopš vīrs miris, Emīlija dzīvo viena. Apmēram desmit gadu viņa piedalījās Bauskas lietuviešu kultūras biedrībā, dziedājusi ansamblī, kura mēģinājumi notikuši tieši Emīlijas mājā Sporta ielā. Sibīrijas rūdījums«Esmu bijusi lopkopēja, klājusi galdus godos, barojusi lielu pulku talcinieku. Taču visu mūžu visvairāk, pat Sibīrijā, noderēja šuvējas amats, ko iemācījos jaunībā,» atklāj Emīlijas kundze.Kad 1949. gada martā notika izsūtīšana, Emīlija ar vīru un bērniem bijusi pie saviem vecākiem Lietuvā. Vasarā Gārsenē notverts mežabrālis, kurš atzinies, kas viņam palīdzējis. Emīlijas vīrs aizturēts uzreiz, pēc dažiem mēnešiem apcietinātas arī viņa un vīra māsa, kura sniegusi atbalstu mežabrāļiem.«Mani notiesāja un izsūtīja, kad jaunākajai meitiņai Lūcijai bija deviņi mēneši, dēlam Jānim četri, bet meitai Valijai seši gadi. Par laimi, bērnus atļāva atstāt pie vīramātes, un vēlāk viņus audzināja vīra otra māsa,» stāsta Emīlija. Izsūtījumā visgrūtākais bijis pirmais gads, pēc tam viņa tika norīkota darbā šūšanas artelī, kur strādāja, līdz tika atbrīvota. Pēc Staļina nāves 1953. gadā vispirms Gārsenē no Sibīrijas atgriezusies Emīlija, vēlāk vīrs. Bērni bija paaugušies un vecākus nepazina. Ar bērnības garšuĒst gatavošanu ģimenei Emīlija vienmēr uzskatījusi par pašsaprotamu, jo tas palīdzējis iztikt arī tad, kad naudas bijis pavisam maz. «Tagad veikalos pērk nezin ko saķīmiķotu, agrāk ēdiens bija daudz veselīgāks, jo cilvēki ēda to, ko izaudzēja paši,» uzskata Emīlija. Dažu ēdienu garšu Emīlija atceras no mazotnes. Piemēram, maizi cepot, no mīklas pēdējiem pikučiem savēla mazus klaipiņus, kurus tieši bērniem izvārīja ūdenī. Tie bija tik garšīgi, atceras Emīlija. Vai arī dažādas piena zupas – ar saknēm, miltu vai kartupeļu klimpām, putraimiem. Tagad jau zupas mājās vispār tikpat kā nevāra, nosaka saimniece. Viņa atceras, ka maizi viņas māte cepa reizi divās nedēļās vai mēnesī un, kad tā beidzās, ēda kartupeļus. Tāpēc tupeņi ir neatņemama lietuviešu virtuves sastāvdaļa. Lai sātīgi pabarotu saimi, tos cep, vāra, sautē. Karstus vārītus kartupeļus, īpaši jaunos, Lietuvā joprojām maizes vietā pasniedz pie aukstās biešu vai biešu lapu zupas. Vienkāršs zemnieku ēdiens ir vārīti kartupeļi ar mērci, ko gatavo, sviestā vai taukos mazliet apcepot sīpolus, ko uztumē ar saldu krējumu vai pienā iemaisītiem miltiem. Vai arī – sagrieztus kartupeļus liek pannā, kurā ieliets mazliet ūdens, virspusi noklāj ar speķa šķēlītēm un cep, pannu liekot izkurinātā plītī vai krāsnī uz oglēm. Emīlijas bērniem tādi kartupeļi ļoti garšojot.Lietuviešu saimnieces cūkas zarnās pilda rīvētu kartupeļu masu, kam pievienots sīpols, sāls, žāvēta speķa gabaliņi, un šo tupeņu desu cep cepeškrāsnī. Līdzīgu ēdienu pazīst arī Latgalē un Kurzemē. CepelīniViens no pazīstamākajiem lietuviešu ēdieniem, ko tieši Lietuvā prot pagatavot īpaši garšīgi. Tās ir lielas, ar gaļu vai sāļu biezpienu pildītas, ūdenī vārītas kartupeļu klimpas, ko ēd ar saceptu žāvētu speķi un sīpoliem vai arī skābu krējumu, kausētu sviestu. Nomizotus kartupeļus sarīvē un nospiež sulu. Šķidrumu neizlej, bet pagaida, līdz nostājas ciete. Tad šķidrumu nolej, bet cieti pievieno sarīvētajiem kartupeļiem. Apmēram vienu trešo daļu no svaigu kartupeļu daudzuma masai pievieno sarīvētus vārītus kartupeļus, pieber sāli un labi izmīca. Pildījumam samaļ 300 gramus cūkas un 100 gramus liellopa gaļas, pievieno vienu karoti skāba krējuma, piparus, sāli, sīki sakapātus sīpolus, samaisa. Cepelīnus var pildīt ar sviestā saceptām gailenēm, baravikām vai biezpienu, kuram pievienota svaiga ola, sāls, sakapāti sīpoli. Sauju kartupeļu masas saplacina, uzliek pildījumu, aizloka, izveidojot garenas klimpas. Tās ar karoti laiž verdošā sāls-ūdenī un vāra aptuveni 20 līdz 25 minūtes. Kuģelis Rīvētus svaigus kartupeļus liek ugunsdrošā ietaukotā veidnē, tad seko žāvēts speķis ar sīpoliem, atkal kartupeļi, uz tiem sāļš biezpiens. Var likt arī kārtu saceptu sēņu vai sagrieztu desu. Kad veidne pilna, pārlej ar sakultām olām un saldu krējumu. Cep cepeškrāsnī, kamēr virsa gaiši brūna.TīteņiNo lietuviešu gaļas ēdieniem jāmin tīteņi. Tie var būt kāpostu tīteņi, pildīti ar malto gaļu, tomēr vairāk iecienīti ir gaļas tīteņi. Tos gatavo no izklapētas cūkas vai liellopa gaļas šķēles, kurā ietin sakapātu vārītu olu ar sīpoliem, speķīti, apceptus burkānus, sēnes. Katru rolmopsi sasprauž ar koka iesmiņu. Pannā apcep, pēc tam uzlej mazliet ūdens vai buljona un sautē, kamēr gaļa mīksta.Biešu lapu zupaEmīlijas Vārnas bērnībā Rokišķos šāda zupa ar gaļu vai bez tās vārīta gan vasarā, kamēr bietes vēl auga, gan ziemā, jo biešu lapas skābētas tāpat kā kāposti vai gurķi. Tāpat skābēti arī sagriezti runkuļi – lopu bietes, no kurām arī ziemā vārīta zupa. Biešu lapiņu zupu var vārīt dažādi. Gaļu vai žāvētu speķi sagriež un kopā ar sasmalcinātu sīpolu katlā apcep. Pievieno ūdeni, sāli, nedaudz noskalotu putraimu. Vāra apmēram pusstundu, tad pieber sagrieztus kartupeļus. Pēdējās pievieno sagrieztas jaunās biešu lapas, kas izvārās ātri. Ja vēlas, zupu var uztumēt ar ūdenī iemaisītiem kviešu miltiem. Otrais variants: vāra cūkas ribiņas ar sīpolu, sāli, pipariem, nedaudz pievieno grūbas. Kad gaļa gandrīz mīksta, zupai pieliek sīki sagrieztus sarkano biešu kātus. Tiklīdz tie mīksti, pieber sagrieztas biešu lapas. Ļauj zupai uzvārīties, tad uzliek vāku un noņem no uguns. Ēdot pievieno zaļumus, skābu krējumu. Vārot bez gaļas, katlā bez taukvielām nedaudz apcep sagrieztus burkānus, sīpolus, ķiploka daiviņu, uzlej ūdeni, pievieno sāli, melnos piparus. Kad burkāni pusmīksti, katlā ber kartupeļus, pēdējās pievieno sagrieztas sarkano biešu lapas un sakapātus skābētus gurķus. Ēdot zupu, pievieno zaļumus, ja vēlas, sakapātas cieti vārītas olas, skābo krējumu. Pildītas kartupeļu pankūkas lietuviešu gaumē Nomizo un sarīvē apmēram vienu kilogramu kartupeļu, iemaisa vienu olu, divas ēdamkarotes kviešu miltu, pieber sāli.300 g žāvētas gaļas apcep kopā ar diviem sīpoliem.Uz pannas sakarsētā eļļā izplacina kartupeļu masu. Divas pankūkas viegli apcep no vienas puses, apgriež uz otru, uz pankūkas liek karoti saceptās gaļas, virsū liek otru pankūku kā jumtiņu, piespiež. Uzmanīgi apgrozot, cep no abām pusēm. Spurģi – eļļā vārītas biezpiena bumbiņas 200 gramu biezpiena saspaida ar karoti vai dakšiņu, iemaisa divas olas, divas ēdamkarotes cukura, šķipsnu sodas, pa vienai iemīca sešas ēdamkarotes miltu.Uzvāra eļļu, kurā ar karoti ielaiž biezpiena bumbiņas un vāra, kamēr zeltainas. Izņem no katla un liek notecēties sietā, kurā ieklāts papīra dvielis. Ja vēlas, var apkaisīt ar pūdercukuru.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ja nav maizes, vāri kartupeļus!

Kategorijas