Dabasgāzes pionieris Latvijā

2012. gada 27. augusts 00:00

176

Baušķenieks Didzis Paegle vairākus gadus savās automašīnās pilda Latvijā neierastu degvielu – dabasgāzi.D. Paegle brauc ar pārbūvētu mašīnu, izmanto speciālu uzpildes iekārtu un ir nodibinājis SIA «Daldeko», kas šādas iekārtas pārdod. Viņš uzsver – dabasgāze ir lētāka un videi piemērotāka.Mazāk kaitīgo izmešuLabi zināms, ka tūkstošiem mašīnu darbina autogāze – propāna un butāna maisījums jeb «liquid petroleum gas», jeb sašķidrinātā naftas gāze. Tas ir naftas pārstrādes blakusprodukts. Salīdzinot ar benzīnu, šai degvielai ir mazāk kaitīgo izmešu.D. Paegle savā auto pilda «compressed natural gas» (CNG) jeb saspiesto dabasgāzi. Tā tiek izmantota tīrā veidā bez rūpnieciskas pārstrādes. Dabasgāze kļūst par autotransportā izmantojamu degvielu, kad tā ar kompresora palīdzību tiek saspiesta degvielas tvertnē līdz 200 bāru spiedienam. CNG kaitīgo izmešu ir vēl mazāk.Dažādas izmaksasSIA «Daldeko» mājaslapā braucamletak.lv var izpētīt cenu starpību. Benzīns pašlaik maksā ap latu, dīzeļdegvielas litrs ir dārgāks par 90 santīmiem. Autogāze maksā apuveni 45 santīmus, dabasgāze nopērkama par 39 santīmiem un pašlaik ir vislētākā degviela.Tiesa, vēl lētāka ir elektrība – ar to darbināma auto lietotājam jāmaksā aptuveni trīs santīmi par vienu nobrauktu kilometru. Cenu iespaido elektromotora efektivitāte. Automašīnas kustībai tiek izmantoti 80 – 90 procenti saražotās enerģijas, iekšdedzes dzinēju automašīnām – aptuveni 30 procenti.Elektrības un dabasgāzes iekārtu lietošana rada lielas papildu izmaksas, tāpēc abi enerģijas ieguves veidi pašlaik ir neizdevīgā pozīcijā. Elektroauto ir dārgi un smagi akumulatori, kā arī maza brauciena distance starp uzlādēm. Dabasgāzes automašīna, tāpat kā autogāzes spēkrati, jāpārbūvē. CNG iekārta ir dārgāka nekā autogāzes sistēma. Ir vēl citi papildu ieguldījumi – tā kā Latvijā nav dabasgāzes uzpildes staciju, katram pašam jāiegādājas speciāla uzpildes iekārta, kas maksā aptuveni 3,5 tūkstošus latu.«Eiro 5» standartsEiropā aizvien vairāk auto darbina dabasgāze. Šiem braucamrīkiem kaitīgo izmešu daudzums atbilst «Eiro 5» standartam.«Eiro 5» standartus mūsdienu autobūvei nebija viegli sasniegt. Portālā motors24.lv ievietota informācija, ka pirms 30 gadiem vienas ar dīzeļdegvielu darbināmas «Volvo» kravas automašīnas daļiņu emisiju līmenis bija tāds pats kā 50 kravas automašīnām pašlaik. Uzlabojumiem bija sava cena. Pašlaik dzinēju ražošana izmaksā divreiz vairāk nekā 90. gadu sākumā.Itālijā un Vācijā dabasgāzi aizvien vairāk izmanto autobusos un kravas mašīnās tieši tāpēc, ka braucamrīkiem ar «Eiro 5» dzinējiem tiek piemērotas nodokļu atlaides. Itālija ir čempione šajā jomā – šajā valstī ar dabasgāzi tiek darbinātas 785 tūkstoši automašīnas, pēdējos divos gados to skaits ir pieaudzis aptuveni par 110 tūkstošiem. Viens no pamatnosacījumiem – 850 uzpildes stacijas valsts teritorijā, liecina informācija mājaslapā ngvaeurope.eu.Igaunijā – atjaunojamie resursiVācijā dabasgāzi izmanto 95 tūkstoši auto – ļoti maza daļa no Vācijas tirgus. Šo auto skaits pēdējos gados ir palielinājies, jo valdība sākusi atbalstīt šīs degvielas izmantošanu. Valstī ir izveidotas 900 uzpildes stacijas un paredzētas speciālas nodokļu atlaides. Īpaša loma satiksmes politikā ir biometānam.Igaunijā sākta programma, kuras mērķis ir nodrošināt vismaz daļu degvielas patēriņa no atjaunojamajiem resursiem. Aprēķini liecina, ka biometāns ar citām degvielām nav konkurētspējīgs, tā pašizmaksa ir 77 eiro centi. Atjaunojamās enerģijas attīstības plāns paredz, ka līdz 2020. gadam 25 pro-centus patērētās enerģijas Igaunijā nodrošinās ar atjaunojamajiem resursiem. Šajā enerģijas apjomā iekļauta arī transportam vajadzīgā enerģija.Mūsu kaimiņvalstī paredzēts izveidot 100 – 200 biogāzes staciju, kas varētu nodrošināt desmit procentus siltumenerģijas un septiņus procentus elektroenerģijas no valsts patēriņa, reizē kļūstot par biometāna gāzes avotu vasarā, kad gāzes patēriņš ir mazāks. Atjaunojamās degvielas īpatsvars transporta jomā gan nav paredzēts liels – vien 2,7 procenti.Igaunijā patlaban ir 200 automašīnas, ko darbina dabasgāze, atvērtas divas uzpildes stacijas, tiek celtas jaunas.Nākotnes risinājumsD. Paegle uzskata, ka dabasgāzei kā auto degvielai ir nākotne. Ja valdība būtu ar mieru pārskatīt atbalsta politiku transporta jomā un kāds uzņēmums uzbūvētu dabasgāzes uzpildes stacijas, auto īpašnieki drīz vien izvēlētos tieši šo degvielas veidu.Iespējams, ka autogāzei drīz pieaugs tirgus cena. Degvielas tirgotāji vēlas, lai šim produktam būtu augstāks akcīzes nodoklis. Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns uzskata, ka akcīzes nodokļa starpības dēļ valsts budžetam secen ejot miljoniem latu. Patlaban akcīzes nodoklis autogāzei ir ievērojami mazāks par dīzeļdegvielai un benzīnam uzlikto minimālo nodokļa likmi – 125 eiro jeb 88 lati par 1000 kilogramiem iepretim 359 eiro jeb aptuveni 252 latiem par 1000 litriem benzīna, raksta «Dienas Bizness».Atliek vien gaidīt, līdz kāda firma vai AS «Latvijas gāze» izveidos dabasgāzes uzpildes vietas, tad maisam gals būtu vaļā, uzskata D. Paegle. UZZIŅAIKlimatam atbilstīgu automašīnu vērtēšanas pasākumā Vācijā pirmo vietu izcīnīja «Volkswagen Eco Up!» – auto, ko darbina dabasgāze.Kategorijā «Labākais gaiss», kur vērtē kaitīgo izmešu emisiju un troksni, «Volkswagen Eco Up!» dalīja pirmo vietu ar «Toyota Yaris» – abām mašīnām kaitīgie izmeši bija 79 grami CO2 vienā kilometrā.«Volkswagen Eco Up!» pilna bākas uzpilde maksā 11 eiro. Ar piepildītu bāku var nobraukt 400 kilometru. Izmantojot biometānu, kaitīgie izmeši ir 10,5 grami CO2 uz kilometru.Avots – ngvglobal.com

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Dabasgāzes pionieris Latvijā

Kategorijas