Baušķenieki Aviņonas festivālā

2012. gada 29. augusts 00:00

Edvīns un Ināra Hegenbarti, Bauskas Tautas teātra režisori, šovasar pirmo reizi apmeklēja Aviņonas starptautisko teātra festivālu Francijā. Tas viņiem bija sens sapnis. Šogad festivāls notika no 7. līdz 28. jūlijam.Aviņonas festivāls, līdzīgi kā Edinburgas un Vīnes festivāls, ir nozīmīgākie skatuves mākslas sarīkojumi Eiropā. Aviņonā Hegenbarti pavadīja četras dienas, noskatoties divus iestudējumus, improvizācijas teātru spēli, dažādas performances jeb mākslas akcijas, kurās tiek iesaistīti arī skatītāji. Intriģējošs darbsEdvīns Hegenbarts vērtē izrādes un festivāla gaisotni pilsētā: – Mēs noskatījāmies britu režisora Saimona Makbārnija izrādi «Meistars un Margarita», kas veidota pēc krievu rakstnieka Mihaila Bulgakova romāna Londonas teātra «Complicite» sniegumā. Biļetes nopirkām internetā šīgada janvārī.Aviņonas festivāla repertuāru sākām pētīt jau pagājušā gada nogalē. Es un Ināra izvēlējāmies «Meistaru un Margaritu» vairāku apsvērumu dēļ. Bulgakova romāns mani kā lasītāju un režisoru vienmēr ir intriģējis. Gandrīz no galvas zinu visu tekstu. Krievijas Televīzijas desmit sēriju filma «Meistars un Margarita» manu interesi vēl vairāk pastiprināja. Tā bija ļoti precīza, ārkārtīgi tuva literārajam oriģinālam. Iedegos ziņkārē, domājot, kā britu režisors to «uzliks uz skatuves». Manuprāt, ir vajadzīga milzīga uzdrīkstēšanās un ļoti augsta profesionalitāte. Pilsētvides scenogrāfija – Festivāla izrādes notiek Aviņonas viduslaiku vecpilsētā – pie pāvesta pils, tās pagalmā, bruģētos laukumos pie klostera mūriem. Tas ir unikāls spēles laukums, kura scenogrāfiju veido vēsturiskā pilsētvide. Izrāde «Meistars un Margarita» sākās ļoti vēlā vakarā pāvesta pils pagalmā.Skatītāju sēdvietas bija ierīkotas uz pielāgotām celtniecības sastatnēm – ļoti augstu. Skatuve ar slīpu grīdu bija pavērsta pret publiku. Iekārtojumā valdīja galējs minimālisms: galds, gulta, balts, ar audumu apvilkts transformējams rāmis. Scenogrāfijas galvenais elements bija gaismu spēle, izmantojot lāzeru, trīs dimensiju datorgrafiku un citus mūsdienu tehnoloģiju brīnumus. Fonā atradās pāvesta pils.Nejūt valodas barjeru – Izrāde bez pārtraukuma ilga četras stundas. Tā bija angļu valodā ar franču subtitriem uz ekrāna. Valodas barjeru it nemaz nejutu, jo, zinot Bulgakova darbu, varēju sižetam sekot līdzi, man bija saprotamas pat vissīkākās detaļas. Režisora S. Makbārnija iestudējums man šķita apbrīnojams, vēl joprojām domās turpinu to analizēt.Iepriekš nebija nācies klātienē vērot tāda līmeņa profesionāļus kā Londonas teātra «Complicite» trupu. Mani sajūsmināja režisora konceptuālie risinājumi. Viņš, neatkāpjoties no literārā oriģināla, ir radījis suģestējošu izrādi, kurā skatītāju uzmanība neatslābst ne mirkli.Apbrīnojami precīzi – kā mūzikā – bija izraudzīts temps. Ļoti interesants man šķita paņēmiens lugas svarīgās epizodēs vienu kustību atkārtot vairākas reizes, pakāpeniski paātrinot. Četras stundas skatītāju auditorijā valdīja absolūts klusums. Tas bija neierasti, jo mūsu teātru izrādēs cilvēki sačukstas, dīdās krēslos.Festivālā «Meistaru un Margaritu» rādīja 28 reizes, bet iegādāties biļetes nebija iespējams. Tālredzīgākie skatītāji tās bija pasūtījuši jau gada sākumā, tāpat kā uz izrādēm «Romeo un Džuljeta», «Mana skaistā lēdija», «Parīzes Dievmātes katedrāle», «Dorians Grejs». Festivāla programmā pavisam tika piedāvātas 600 izrādes. No tām 57 bija iestudējušas profesionālo teātru trupas.Sociāls projekts – Apmeklējām uzvedumu, ko pareizāk ir dēvēt par sociālu projektu, jo trupas visi dalībnieki bija ar Dauna sindromu sirgstoši dažāda vecuma cilvēki. Arī Latvijā ir režisori, kuri veiksmīgi darbojas šajā jomā, tāpēc man bija interesanti salīdzināt.Izrādi veidoja atsevišķi dalībnieku priekšnesumi, ko režisors integrēja vienotā kompozīcijā. Tā bija Austrijas trupa, amatieraktieri runāja vācu un angļu valodā. Ar kādu atdevi un pašcieņu viņi darbojās! Tas bija skaisti un emocionāli. Izrāde mani ļoti iespaidoja. Sapratu, ka mūsu režisori ir tikpat profesionāli, bet vairākumam cilvēku ar smagiem veselības traucējumiem Latvijā diemžēl trūkst iespēju tikt iesaistītiem drāmas terapijas nodarbībās.Redzējām daudzas improvizācijas, bufonādes, koncertus vecpilsētas ieliņās un laukumos, kā arī izrādes «Hamlets» izcilu reklāmu, ko īstenoja seši jaunieši angļu renesanses kostīmos. Viņi atnāca uz kafejnīcām un āra terasēm, vienreizēji dzidrās un skolotās balsīs dziedādami madrigālus. Visi aizmirsa savas maltītes, klausījās kā apburti un aplaudēja, cik spēka. Kultūras mazā paradīze – Tādu festivāla gaisotni kā Aviņonā nekur nebiju piedzīvojis – simtiem tūkstošu laipnu, smaidīgu, nesteidzīgu cilvēku, kurus vieno kopīga aizraušanās un kuri ar cieņu izturas cits pret citu. Tik snobisku publiku kā Latvijā ne tuvu nemanīju. Apzinos, ka frančiem un pilsētas viesiem ambīcijas noteikti ir, bet neviens «nezīmējas». Mūsu profesionālo teatrāļu vide ir tik slimīgi ambicioza, ka reizēm grūti elpot. Nereti to jūt arī amatierteātru režisoru semināros Rīgā, kur mums ierāda zemākas kārtas vietu.Latvijā apzināti tiek kultivēts uzskats, ka Aviņonas festivāla apmeklēšana ir tikai dažu Latvijas elitāru personu priekšrocība. Tās ir muļķības! Sensācijas, VIP personas, limuzīnus, paparaci Aviņonā pat ar uguni nesameklēsi. Franči, festivāla dalībnieki un skatītāji festivālu uztver kā lielisku, ikgadēju kultūras notikumu – patīkamu, dzīvespriecīgu un atvērtu ikvienam. UZZIŅAIAviņona ir Francijas dienvidu reģiona – Provansas – mazpilsēta.Jaunās teātra mākslas festivāli Aviņonā tiek rīkoti kopš 1947. gada. Katru vasaru tie notiek jūlijā.2008. gadā Aviņonas festivālā piedalījās Jaunais Rīgas teātris ar A. Hermaņa izrādi «Soņa».Festivālā ir rādīts arī Ingas Ābeles lugas «Tumšie brieži» lasījums, ko iestudēja franču režisors Patriks Pino.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Baušķenieki Aviņonas festivālā

Kategorijas