Piecas dienas klinšu, geizeru un ledāju zemē

2012. gada 31. augusts 00:00

Ceļosim! Skarbais valdzinājums – Islande.Vēlēšanās nokļūt Islandē baušķenieku Mičuļu ģimenei radās Norvēģijā. Kopš 2003. gada Daina un Jānis Mičuļi Norvēģijā bijuši trīs reizes, un šogad maijā piepildījās arī viņu sapnis par Islandi. Šūpojas okeānāBrauciens turp izdevās tāpēc, ka ekonomiskās krīzes ietekmē Islandes tūrisma nozarē iepriekš ļoti augstās pakalpojumu cenas pērn samazināja par pusi. To pamanīja Latvijas tūrisma firmas, izstrādājot īsākus maršrutus pirms tūrisma sezonas sākuma, kas Islandē ir jūnijā un jūlijā. «Uz šo piedāvājumu ceļotāji reaģēja zibenīgi – vietas jaunajā maršrutā uz salas ziemeļiem pirms gada tika rezervētas dažu dienu laikā. Mums atlika brauciens pa Islandes Zelta loku, kas ietver salas rietumus ap galvaspilsētu Reikjavīku, valsts vidu un dienviddaļu gar Atlantijas okeānu,» skaidro Jānis Mičulis.Saposties ceļam bijis vienkārši, jo piecām dienām lielu bagāžu nevajag. Šogad, maija vidū, ceļotāju apmeklētajās vietās Islandē bija no plus desmit līdz 15 grādiem. Laiks gan ļoti mainīgs, dažu minūšu laikā saulainas debesis var aizklāt mākoņi un sākas putenis. Sala šūpojas Atlantijas okeānā un pakļauta tā stiķiem un niķiem.«Esam tādi ceļotāji, kuriem emocijas sniedz nevis pilsētas, bet neskarta daba. Tās varenības priekšā Islandē var tikai klusēt, gan apzinoties cilvēka niecību, gan apbrīnojot spējas pielāgoties dzīvei šādos apstākļos,» stāsta Jānis.Zirgi un tuklīšiSalīdzinot ar Norvēģiju, Islande ir krietni mazāk apdzīvota, jo daba ļoti skarba, tikai desmit procentu valsts teritorijas ir augsne, kurā var kaut ko izaudzēt. Pārējais – klintis, ledāji, ūdeņi, vulkānisko iežu, lavas klātas platības. Nav mežu, reti var redzēt kokus, pilsētās tie ir speciāli stādīti. Nav arī odu, ne bišu, jo šajā klimatā kukaiņi nespēj vairoties. Ar savas zemes īpašo skaistumu islandieši prot pievilināt tūristus, maršruti labi izplānoti, visur norādes uz apskates objektiem. Vienīgais asfaltētais ceļš ved apkārt salai. Ganoties pērnajā zālē redzamas aitas un kazas, taču Islandē ļoti lepojas ar savas šķirnes zirgiem. Tie ir īpaši, mazāka auguma nekā mūsējie, piemēroti pieticīgam uzturam, drosmīgi, izturīgi, skrien tādā īpatnējā sīkā riksītī. Instruktoru pavadībā tūristi var doties izjādēs. Islandes simbols ir arī Atlantijas tuklīši jeb alki, melni putni ar sarkanu knābi krietnas vārnas lielumā. Jūras putnu īpaši daudz okeāna krastos.Kalnu galos ir ledāji, kas pavasaros kūst, un upēm netrūkst ūdens. Tā spēks darbina uzbūvētās hidroelektrostacijas, tomēr Islandē vairāk izmanto termālo avotu enerģiju. Tieši tie Reikjavīkai augu gadu nodrošina apkuri un silto ūdeni. Pakalnā virs pilsētas ir uzbūvēta Pērles terase. Apakšā ir milzīgas cisternas, kurās vieta 24 miljoniem litru karsta ūdens. Virs tām milzu kupols, kurā ir muzejs, restorāns, skatu laukums. Zils ūdens un melnas smiltisMūsu ceļotāji bijuši Geizeru ielejā, kur ūdens stabi 70 līdz 90 grādu karsti ik pa laikam izšaujas no zemes. Tiem nedrīkst pat tuvumā iet. Peldēties Islandē var augu gadu, un mūsu ceļotāji to darījuši Zilajā lagūnā, ap 40 kilometru no Reikjavīkas. Tur ir neliela termoelektrocentrāle, kas izmanto ģeotermālo avotu enerģiju. Pēc tam vēl silto ūdeni ieplūdina lagūnā, kur izveidots ūdensatrakciju parks zem klajas debess. Aļģes un silīcija dūņas ūdeni iekrāso īpatnējā bāli zilā krāsā. «Peldējāmies apmēram 30 grādu siltā ūdenī zem klajas debess, kad āra gaiss bija tikai ap desmit grādu silts. Ilgi gan lagūnā izturēt nevar, jo šāda pelde nogurdina,» stāsta Jānis.Klinšu ceļos gājuši ar nūjām, lai vieglāk kāpt. Nogāzēs esošajās lagūnās mūsu ceļotāji ar kuģīti ievesti skatīties aisbergus un bijuši pārsteigti, ka ledāji ir pelēki, pat melni no vulkāniskās lavas pelniem. Saulainā dienā esot fantastisks skats uz vareno Zelta ūdenskritumu, kur ūdens no klintīm gāžas vairākās kaskādēs. Citādāks ir Melnais ūdenskritums, kas tek pāri vulkāniskajiem iežiem, Islandē ir arī melno smilšu pludmale.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Piecas dienas klinšu, geizeru un ledāju zemē

Kategorijas