BauskasDzive.lv ARHĪVS

«Vingro» ar slotu kā mazā raganiņa

KRISTAPS ĀBELNIEKS

2012. gada 31. augusts 00:00

50
«Vingro» ar slotu kā mazā raganiņa

Jubileju svin Ļuda Dauģīte.Baušķeniece Ļuda Dauģīte ir vērojama rosāmies Korfa dārzā teju katru dienu, dažbrīd arī tad, kad no sētnieces pienākumiem būtu jāatvelk elpa. Savu dzimšanas dienu nedēļas nogalē jubilāre sagaidīs ar dalītām jūtām.«Mums turklāt ir arī bēres. Muris nomedījis vienu no diviem «apakšīrniekiem» – kāmjiem. Dēls, braucot uz Angliju, atstāja viņus mūsu gādībā. Ko mēs tagad viņam teiksim?» aizdomājas Ļ. Dauģītes meita Aija. Latvijā izvairījusies no SibīrijasDzīvē Ļudai ir nācies piedzīvot daudz grūtu brīžu, taču tas nav viņai liedzis saglabāt humoru un dzīvesprieku.Jubilāre ir dzimusi Lietuvā, Biržu rajonā, un no trijām māsām ir vecākā. Ģimenei agrāk piederējis 100 hektāru liels zemesgabals, kas atradās ļoti skaistā vietā. Ļuda vēl atceras, kā izskatījās plašais ābeļu dārzs un vēžu pilnā upīte. Taču visam skaistajam pienāca beigas. Mājinieku turību acīmredzot kāds noskauda, turklāt saimnieks bija ļāvis mežabrāļiem izmantot savu pirtiņu – tādējādi spriedums bija parakstīts. Tēvu aizsūtīja uz Sibīriju, bet, par laimi, mātei ar Ļudu un abām pārējām māsām izdevās laikus izmukt. «Pie Skaistkalnes braucām ar laivu pāri Mēmelei. Man toreiz bija septiņi gadi,» atceras jubilāre.Sajauc ķēķi ar ķēdiTolaik ģimene jauno dzīvi sāka Dāviņos. Smagi strādāja ne tikai māte, bet arī Ļuda darīja visu, lai būtu, ko likt galdā. «Man bija iedotas sešas gotiņas, ko ganīt. Tā gadījās, ka vienreiz aizmigu. Kad atvēru vaļā acis, tad man blakus gulēja vecā kaimiņu govs Vizma, taču savu ganāmpulku nekur neredzēju. Ticiet vai nē, bet Vizma bija gudra un visu saprata, piecēlās kājās un izveda mani cauri mežam pie manām gotiņām,» stāsta jubilāre. Viņa atklāj arī to, ka sākotnēji grūtības sagādājusi latviešu valoda, jo jaukusi, piemēram, ķēdi ar ķēķi un govis reiz gandrīz savedusi tur, kur nevajag.Vēlāk ģimene pārcēlās uz Bausku. Šeit brīvajā laikā Ļuda itin bieži piestrādāja par bērnu aukli: «Pie vieniem saimniekiem Biržu ielā pieskatīju dvīņus. Par darbu samaksāja simt rubļus, kas toreiz bija ļoti daudz. Bija bail ar tādu naudu iet pa ielu, bet cik es biju gandarīta, ka nu varēšu palīdzēt mammai.» Jubilāre atceras, ka mamma tolaik tikpat kā augu diennakti strādājusi. Pārnākot mājās no darba, vienmēr atrasts laiks, lai nodarbotos ar šūšanu.Ļuda stāsta, ka savulaik grūtības sagādājis arī mājoklis, nebijis, kur dzīvot, kādu laiku par pagaidu mitekli kalpoja nu nojauktā ēka un šķūnītis Korfa dārzā, kuros ģimene bija patvarīgi ievākusies: «Ko tik mēs esam piedzīvojuši! Uzlika durvīm slēdzi, turpinājām kāpt iekšā pa logiem. Vienreiz mums draudēja pat ar automātu.» Taču ar laiku tomēr pastāvīga dzīvesvieta izcīnīta. Darbs sagādā gandarījumuBaušķeniece rēķina, ka darba stāžs viņai ir vairāk nekā 40 gadu. Savulaik Bauskā strādāts konservu cehā, taru šķirotavā, siltumnīcās, bijusi sardze, un kopš 1993. gada līdz šim brīdim Ļuda ir sētniece. Šis darbs, viņasprāt, ir grūts, bet tajā pašā laikā patīkams: «Man patīk agri celties un atrasties Korfa dārzā, kur visapkārt ir koki. «Vingroju» ar slotu gandrīz kā tāda mazā raganiņa. Vēl tikai nelidoju.» Viņas teiktajam piekrīt meita Aija, kas stāsta, ka māti mājās tikpat kā neredz: «Ceļas piecos un mājās ir tikai kādos astoņos.» Viņa atklāj arī to, ka reiz abas ar lielām iepirkumu somām nākušas no veikala, kad māte parka puķu dobē pamanījusi lielu nezāli un metusies to izraut. «Uztraucos par to, ko cilvēki padomās. Viņa nebija darba apģērbā, un izskatījās, ka grib kaut ko no turienes «nospert»,» tā mirkļa izjūtas atsauc atmiņā meita.Taču Ļudu tas nesatrauc, cilvēki viņu pazīst, un bieži vien tiek uzklausītas viņu pateicības par sakopto vidi. Pirms diviem gadiem saņemts pašvaldības pateicības raksts par apzinīgu un rūpīgu darbu pilsētas kārtības nodrošināšanā.Baušķeniece nevar sūdzēties par to, ka, pildot sētnieces pienākumus, nav redzējusi neko citu par Bauskas ielām un taciņām, jo bijušās un esošā darbavieta regulāri organizē ceļojumus. Savulaik būts Vidusāzijā un daudzviet citur plašajā padomijā, kā arī apceļotas Eiropas valstis un krustu šķērsu izbraukāta Latvija.