Komentāri: jauns mācību gads

2012. gada 31. augusts 00:00

Cik dārga ir bezmaksas izglītība?Jānosaka atbildības robeža MĀRA GRAUDIŅA, LIZDA Bauskas starpnovadu arodkomitejas priekšsēdētāja:Jautājums par bezmaksas vispārējās izglītības pieaugošo dārdzību Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā (LIZDA) nav konceptuāli apspriests, tāpēc izteikšu personisko viedokli. Manuprāt, valstī beidzot vajadzētu sakārtot pamatlietas un noteikt, kur izglītības jomā sākas valsts atbildība un kur – vecāku. Tāpat trūkst skaidrības, kas īsti pieder mācību procesam – grāmatas, darba burtnīcas, bet varbūt arī mājturības stundām nepieciešamie materiāli un produkti, kas bērniem jānes no mājām, lai apgūtu praktiskās iemaņas? Vienreiz šie jautājumi ir jāsakārto un dokumentāli jāpamato. Valsts finansējums mācību līdzekļu iegādei skolām ik gadu samazinās, toties vecāku atbildība un finansiālais ieguldījums strauji pieaug. Kaut kur taču ir jābūt robežai! Domāju, ka dažās mācību priekšmetu programmās vajadzētu atteikties no apzīmējuma «obligāts». Piemēram, mūzikas programmā ir noteikts, ka bērni obligāti ir jāved uz operu. Kurš viņus vedīs, kurš iegādāsies biļetes, ja daudzi vecāki pat darba burtnīcas nevar nopirkt? Šogad, veicot grozījumus valsts budžetā, tika noraidīts Izglītības un zinātnes ministrijas pieprasījums katram skolēnam mācību līdzekļu iegādei noteikt septiņus latus gadā līdzšinējo 1,98 latu vietā. Par bezmaksas izglītību to nenosauksi ULDIS STRAZDIŅŠ, TRIJU SKOLĒNU TĒVS BRUNAVĀ:Mazais zēns ies trešajā, vecākais 12. klasē. Vidējais puika sāks mācības Tehniskajā koledžā Rīgā. Lai palaistu skolā trīs bērnus, tas no tiesas nav lēti. Grāmatu iegādi vēl varētu saprast, lai gan vidusskolā tās ir ļoti dārgas. Labi, ka mazākajam dēlam skolā vairākums grāmatu ir no bibliotēkas. Tomēr darba burtnīcu lietderību joprojām apšaubu. Ieskatoties tajās, redzu, ka dažos priekšmetos šajās burtnīcās aizpildītas tikai daļa lapu. Esmu ar mieru samaksāt par kopējamo papīru, lai skolā nokopē to, ko vajag. Nedrukātu šīs burtnīcas, ietaupītos papīrs un vecāku nauda. Dārgi ir arī apģērbi, īpaši apavi. Turklāt zēni nemitīgi aug. Mēs esam iemanījušies septembra sākumā pirkt pašu nepieciešamāko un tad pamazām iegādāties arī pārējās skolai vajadzīgās lietas. Prieks, ka vismaz mazajam zēnam tagad būs brīvpusdienas. Lai arī niecīgs, bet atspaids. Ja nebūtu kaut kas paņemams no vecākajiem brāļiem, tad viena bērna palaišana skolā izmaksātu ap simt latiem. Tā nav maza summa, tādēļ runāt par bezmaksas izglītību mūsu valstī nevar. Arī to, ka jel kas kļūtu lētāks, nejūtam. Igauņi mūs nesaprot VIJA IELEJA, Īslīces vidusskolas direktore:Skolu direktori ir pirmie, kuriem pārmet, ka mācību līdzekļus liek pirkt vecākiem. Patiesībā viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc radušās problēmas ar finansējumu, ir fakts, ka nav precīzi definēts, kas ir bezmaksas izglītība. Vajadzētu sakārtot finansēšanas sistēmu, izdalot, ko bezmaksas izglītībai nodrošina pašvaldība, ko – valdības finansējums. Pašlaik naudas tiek atvēlēts krietni par maz. Kad aizbraucām pie kolēģiem uz Igauniju, uzzinājām, ka tur valsts atvēl apmēram 70 eiro uz vienu skolēnu. Pie mums – apmēram vienu eiro. Viņi to nesaprata. Bet mums tobrīd tiešām sanāca 79 santīmi vienam skolēnam mācību grāmatu iegādei. Šogad plāno nodrošināt trīs latus katram skolēnam. Par šo summu nevar iegādāties nepieciešamās darba burtnīcas. Spējam nodrošināt tikai mācību grāmatu iegādi ilgstošai lietošanai, bet vienreizējai lietošanai darba burtnīcas jāpērk vecākiem. Liela atbildība gulstas uz skolotājiem, kuriem jāizvērtē, cik ļoti attiecīgajā priekšmetā burtnīcas ir nepieciešamas. Zināms, ka valdība plāno palielināt finansējumu līdz septiņiem latiem, bet tas būs tikai nākotnē. Bauskas novada pašvaldība Īslīces skolai atvēl apmēram 1000 latu grāmatu iegādei – gan mācību, gan literatūrai bibliotēkai un periodikas pasūtīšanai. Lūdzam atbalstu sociālajam dienestam, lai nopērk mācību līdzekļus ģimenēm, kurām ir finansiālas grūtības.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Komentāri: jauns mācību gads

Kategorijas