Dēlus audzināt par kārtīgiem vīriem

2012. gada 7. septembris 00:00

Svētdien, 9. septembrī, ir Tēva diena, ko Latvijā svin kopš 2009. gada.Tomēr liela daļa tēvu nezina, ka šāda diena kalendārā ir, liecina portāla mammamuntetiem.lv šī gada augustā veiktā aptauja. No aptaujātajiem 1048 tēviem 76,81 procents atbildējuši, ka šo dienu nesvin, un tikai 3,44 procenti svinēs to šogad.Mamma kā tētisPirmklasnieku vecāku vidū tēvu ir vairāk, bet vēlāk skolā viņus mana retāk, un daudzās ģimenēs bērniem tēva nav, stāsta Pilsrundāles vidusskolas skolotāja Daiga Saka.Viņas audzinātajā devītajā klasē ir 17 audzēkņu, bet pēdējo gadu laikā vecāku sapulcēs skolotāja satikusi tikai kādus četrus tētus. Skolēnu vecāki visumā esot ļoti atsaucīgi, bijušas kopīgas ekskursijas, tēvi piedalās, kad vajadzīga kāda praktiska palīdzība, piemēram, kaut kas jāved, jānes.«Daudz biežāk satieku audzēkņu mātes. Ja tēvs nepiedalās bērnu audzināšanā vai ir tikai ciemiņš ģimenē, mammai ikdienā nākas uzņemties abu vecāku lomu, pienākumus, jākļūst visu varošai. Reizēm tas mazina tēva lomu arī tad, ja viņš ir ģimenē. Bērnam ir svarīgi, lai līdzās būtu abi – mamma un tētis, nevis tikai viens no vecākiem. Diemžēl visiem tā nelaimējas,» teic Daiga Saka.Stipra gribaRundāliešu Brūveļu ģimenes dēliem Jānim un Dāvim ir tētis, mamma, vectēvi, vecmammas, tēta brāļa un mammas māsas ģimenes – tuvinieki, kuri turas kopā gan darbā, gan atpūtā. Kur nu vēl ģimenes draugi – vecāku bērnības, skolas, studiju biedri, dzīves laikā iepazītie cilvēki, ar kuriem regulāri iznāk tikties.Šogad 30. maijā Kristīne un Nauris Brūveļi nosvinēja porcelāna kāzas – laulības 20. gadskārtu. Jaunākais dēls Dāvis mācās Pilsrundāles vidusskolas 8. klasē, Jānis sācis studēt tieslietas Rīgas Stradiņa universitātē. Kristīne vada Rundāles novada sociālo dienestu, Nauris ir Viesturu pagasta pārvaldes vadītājs.«Apprecējāmies jauni, Jānis piedzima, kad mums abiem bija tikai 19 gadu. Studējām Lauksaimniecības akadēmijā, dzīvojām kopmītnē. Daudz palīdzēja mūsu mammas. Kristīne ar mazo dzīvoja mājās un braukāja uz sesijām, viņa pat neņēma akadēmisko atvaļinājumu. Apbrīnoju sievu, viņai ir ļoti stipra griba, ja ko nolēmusi, izdarīs. Tas palīdzēja man no jauna puikas kļūt par tēti,» stāsta Nauris.Kad Jānim palika gadiņš, noīrējuši dzīvokli Jelgavā, bērnu pieskatījuši pārmaiņus un augstskolu pabeiguši trijatā.Skolo darbsPie darba, pienākumiem un atbildības Nauri pieradinājuši vecāki, to pašu viņš māca saviem dēliem. Naura tēvs reiz kopsaimniecībā «Viesturi» bija galvenais inženieris, mamma – galvenā veterinārārste. Bērnudārzā Nauris nav gājis ne dienu, viņu audzinājusi vecmamma. Kā jau laukos, mazs būdams, ravējis, grābis sienu, desmit gadu vecumā iemācījies vadīt traktoru. Pieradis pie domas, ka tikai strādājot kaut ko var sasniegt.«Darbs ir ļoti labs skolotājs. Mums ir tāds kā ģimenes kooperatīvs, sava zemnieku saimniecība ir vecākiem, brālim, mums – kopā ap 300 hektāru zemes. Dēli strādā atbilstīgi saviem spēkiem un, protams, saņem par to atlīdzību,» stāsta tētis. Naudu puikas krāj. Dāvis atklāj, ka grib nopirkt jaudīgāku datoru.Kad vaicāju, kurš no vecākiem ir stingrākais un par ko tētis baras, Dāvis mani nesaprot – viņu ģimenē visu izrunājot bez rāšanās. Nauris skaidro – iespējams, tāpēc, ka tik jauns kļuvis tētis, dēliem viņš cenšas būt draugs, nevis soģis. Kaut arī reizēm par vienu un to pašu ir jārunā vairākkārt. Turklāt šajā ziņā Nauris ar Kristīni nedala lomas un pienākumus, ģimenē abi ir vienādi pieejami bērniem.Ciena izvēliDēlus raksturojot, vecāki stāsta, ka abi ir ļoti sirsnīgi, izpalīdzīgi. Dāvim vienmēr ir paticis mājās. Ja arī iznāk aizbraukt ciemos, kaut no Latvijas otras malas, puika naktī grib uz mājām, stāsta Kristīne. Dāvis sporto, trenējies galda tenisā, guvis labus panākumus Latvijas mērogā, tomēr intereses mainījušās. Tāpat kā savulaik brālis, arī Dāvis tagad spēlē volejbolu. Vecāki respektē dēla izvēli, necenšoties uzspiest savu gribu.Savukārt Jānis volejbolu nomainījis pret greplingu – viņš trenējas dažādos cīņas sporta veidos klubā «MMA» Rīgā, šogad Baltijā ieguvis trešo vietu. Kristīne neslēpj, ka nav par to sajūsmā un savu viedokli pateikusi dēlam, tomēr uzskata, ka Jānis ir pieaudzis un pats var izvēlēties, ko darīt brīvajā laikā.«Tā darīja arī mani vecāki. Bērnībā man bija savi pienākumi kā lauku bērnam – kāpostu, biešu vagas, siens, dārzs, ogas. Taču skolā piedalījos visos pulciņos, kas mani interesēja, un mamma to neierobežoja. Zināju, ka ir labi jāmācās un jāpaspēj viss,» stāsta Kristīne.Kūka tētimLīdz skolai Kristīne Dāvi audzināja mājās, strādājot pašu saimniecībā, kurā savulaik bija arī govis, cūkas. Pirmoreiz abi ar Nauri studēja reizē, savukārt vēlāk vīrs atbalstīja sievas tālāku skološanos. Arī tas dēliem ir vērā ņemams piemērs, jo mammai ir trīs augstākās izglītības. «Lauksaimniecības akadēmiju 1995. gadā beidzām kā agronomi. Šajā augstskolā pēc dažiem gadiem pabeidzu arī Sociālo zinātņu fakultāti, vienlaikus studējot sociālo darbu Psiholoģijas augstskolā. Maģistres grādu ieguvu Rīgas Stradiņa universitātē,» stāsta Kristīne, atzīstot, ka viņai patīk mācīties, pilnveidot sevi.Tāpat kā dēliem, arī mammai un tētim ir savi brīvā laika prieki – viņi dejo balles dejas un ir skaists pāris. «Kristīne labi dejoja, iemācīja arī man. Mīļākā deja mums ir valsis, Kristīne grib iemācīties arī tango,» stāsta Nauris.Vai Brūveļu ģimenē svinēs Tēva dienu? «Būs jāuzcep tētim kāda kūka,» smaida Kristīne. Viņa teic, ka svētki ģimenei ir vajadzīgi, jo jau gatavošanās tiem vieno, dod labu tonusu. Tomēr Kristīnei nozīmīgāka šķiet Ģimenes diena. Nauris stāsta, ka Mātes dienā ar prieku apsveic mammu un sievu. UZZIŅAILatvijā maija pirmajā svētdienā svin Mātes dienu, otrajā – Ģimenes dienu.Tēva diena ir septembra otrajā svētdienā.Vairāk nekā simt gadu Tēva dienu svin Amerikas Savienotajās Valstīs, sava vieta kalendārā tai ir arī Vācijā, Lietuvā, Igaunijā un citur.Avots: apollo.lv.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Dēlus audzināt par kārtīgiem vīriem

Kategorijas