Divas galējības – nedarīt neko un darīt par daudz

2012. gada 12. septembris 00:00

103

Divas galējības – nedarīt neko un darīt par daudz

Bauskas slimnīcas rehabilitācijas nodaļā ir trenažieru zāle. Tajā devīto mēnesi ar pacientiem un klientiem strādā profesionāls treneris Jurģis Markovs, kurš šogad beidzis Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju.Trenažieru zāli apmeklē gan pacienti, kurus veselības uzlabošanai uz nodarbībām sūta ārsts, gan klienti, kuri trenējas, lai saglabātu labu formu. Par atveseļošanās un treniņu iespējām, izmantojot trenažierus, «Bauskas Dzīves» saruna ar treneri Jurģi Markovu.Kā Bauskas puses cilvēki izmanto trenažieru zāles iespējas? – Zāle strādā no plkst. 12 līdz 20, pa dienu vairāk nāk sievietes, vakaros puiši uz svara trenažieriem. Vairāki apmeklētāji trenējas regulāri trīs reizes nedēļā, izmantojot abu veidu trenažierus. Vai ir iespējams saņemt savu treniņa programmu?– Šādu programmu izstrādāju katram klientam. Tas ir mans pienākums. Līdzi jāņem ģimenes vai ārstējošā ārsta apraksts par to, kādas ir traumas vai saslimšanas, veselības vispārējais stāvoklis. Tas ir jāzina, lai programmu sastādītu pareizi, slodze būtu atbilstīga cilvēka spēkiem un pēc treniņa pacients nesabrūk. Daudziem mājās ir, piemēram, velotrenažieris, kas tur liels – kāp virsū un min, tas taču arī ir treniņš!? – Iesaku vispirms sākt trenēties profesionāla trenera uzraudzībā ar viņa ieteikto programmu, pretējā gadījumā, to darot uz savu roku, veselību var pabojāt, gūt traumas. Treniņā individuāli strā-dāju ar katru klientu. Svarīgs ir nodarbību biežums, ilgums un intensitāte, lai organisms pamazām tiek pieradināts pie veselīgas slodzes. No pieredzes zinu, ka mājās tik nopietni trenējas retais. Zālē ir citādāk – ja esi atnācis, tad strādā. Cik ilgi jānotiek vienam treniņam? – Optimālākais nodarbības garums ir no 30 minūtēm līdz stundai. Jāsāk ar iesildīšanos, kas ilgst desmit līdz 15 minūšu, tai seko slodzes daļa, un pēc tās pamazām jāmazina intensitāte. Pirms un pēc treniņa ir jāizstaipās, jāatbrīvo muskuļi. Ir divas galējības – nedarīt neko vai darīt par daudz. Nedrīkst bez iesildīšanās lēkt uz skrejceliņa un uzreiz rikšot vai arī tik sparīgi mīt velotrenažiera pedāļus, ka pēc piecām minūtēm sirds kāpj pa muti laukā. Tam nav jēgas. Katrs kardiotrenažieris – velo, «slēpes», skrejceliņš – iedarbojas uz savām muskuļu grupām. Ja ir nopietnākas muguras problēmas, labāk iesildīties uz velotrenažiera vai «slēpēm», lai nav trieciens uz muguru, kā tas varētu būt skrienot, arī ejot pa skrejceliņu.Intensīvas nodarbības laikā paātrinās sirdsdarbība, vai ierīcēm ir pulsa mērītāji? – Sensori ir kardiotrenažieru rokturos, rādījumi redzami ekrānā, un situācija ir kontrolējama. Sekoju līdzi, kā pacients jūtas, vai pareizi izpilda vingrinājumu. Cits no piepūles piesarkst, cits nobāl, citam trūkst elpas, ja ir par grūtu. Jāņem vērā, ka pie slodzes pulss vienmēr paātrinās, no tā nav jā-bīstas. Netrenētam cilvēkam slodze jāregulē tā, lai sākumā pulss būtu no 110 līdz 120, trenētam no 140 līdz 150 sitieniem minūtē. Laukos cilvēki daudz fiziski strādā, šķiet, ka viņiem tāds treniņš nemaz nav vajadzīgs. Tomēr tik daudziem sāp mugura, kājas, rokas, locītavas.– Jātrenējas, jāvingro ir tieši tāpēc, lai šo smago darbu var izturēt, lai muskuļos ir spēks. Ne mazāku izturību kā smaga fiziska slodze organismam prasa darbs ar datoru, ilgstoši sēžot neērtā pozā. Tāpēc ir regulāri jāpieceļas, jāizstaipās. Vai daudzi to atceras? Arī jāvingro, citādi no muguras, plecu un spranda sāpēm neizbēgt.Cilvēkiem, kuriem ir mugurkaula problēmas, jāvingro līdz mūža galam, vislabāk katru dienu. Tā tiek stiprināta dziļā muskulatūra, kas satur skeletu. Līdzīgi ir ar locītavu, saistaudu slimībām, locītavas ir regulāri jākustina, citādi «ierūsēs». Zālē ir arī spēka trenažieri, tie laikam vairāk ir muskuļu masas palielināšanai, nevis veselībai. – Tā nevar apgalvot. Ir vingrinājumi muskulatūras nostiprināšanai, kur noderīgs tieši spēka trenažieris. Zālē ir hanteles, sākot no vieglām līdz ļoti smagām, svara stienis un dažādas bloku sistēmas. To izmanto pacienti pēc dažādām traumām, operācijām. Piemēram, pēc ceļgala traumas jānostiprina saites, augšstilba muskuļi, jāpalielina to masa, tam noderīgs ir tieši spēka trenažieris. Tas pats, ja bijis lūzums, kāja vai roka bijusi ieģipsēta, pēc tam muskulim ir jāpalīdz funkcionēt. Nav jācilā lieli svari, pietiek veikt dziļus pietupienus ar svara stieni uz pleciem bez atsvariem.Kā pats uzturat sevi formā? – Pirms studijām kādu laiku strādāju Nacionālajos bruņotajos spēkos, kur bija ļoti nopietni jātrenējas. Agrā jaunībā esmu strādājis mežā, un mugura no tā ir cietusi, tāpēc regulāri vingroju. Pašlaik cenšos palielināt muskuļu masu, darbojos ar spēka trenažieriem, kardiotrenažierus izmantoju tikai iesildoties un atsildoties.Fiziskās aktivitātes nevar veikt kampaņveidīgi, tās ir vajadzīgas regulāri, tāpat kā elpot, ēst, dzert. Turklāt veselības uzlabošanai svarīgs ne tikai treniņš, bet arī pareizs uzturs. Ēdu vairāk olbaltumvielu, atsakos no ogļhidrātiem, iztieku bez maizes, kartupeļiem, desām, izvairos no trek-niem produktiem, saldumiem, mans uzturs ir liesa gaļa, zivis, vājpiena biezpiens, citi netrekni piena produkti un daudz visu veidu zaļumu, salāti, dārzeņi, cik iespējams, – svaigi. UZZIŅAISpēka trenažieri attīsta muskuļu spēku, palīdz palielināt to masu. Slodzei tiek izmantots sportista paša svars un svaru cilāšana ar brīviem un iebūvētiem atsvariem.Kardiotrenažieri paaugstina organisma izturību. Skrejceliņu, velotrenažieri, «slēpes», steperi un citus kardiotrenažierus izmanto, atveseļojoties no sirds un asinsvadu sistēmas, elpošanas ceļu slimībām. Nodarbības uz skrejceliņa tiek uzskatītas par visefektīvākajām tauku sadedzināšanas metodēm. Tam par iemeslu ir fizioloģiskās īpatnības: skriešanas laikā sportists sava ķermeņa masu pārvieto telpā, kas maksimāli paātrina vielmaiņas procesus, sadedzinot liekās kalorijas un stiprinot organismu.Trenažieru zāles apmeklējums, individuālas programmas sastādīšana ir maksas pakalpojums.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Divas galējības – nedarīt neko un darīt par daudz

Kategorijas