Ziedu un koku aizsardzībā

2012. gada 14. septembris 00:00

Vecumnieku novada divas daudzdzīvokļu mājas «Laimas» ir unikāla vieta. Pirmo reizi «Bauskas Dzīve» pārliecinājās, cik viedi un konsekventi ir iespējams attīstīt un atbilstīgi laikmetam pārveidot peltā un nicinātā padomju laika tradīcijas. Skaistuma izjūta pastāv ārpus jebkuras ideoloģijas, apgalvo māju iedzīvotāji.Bez klejotājiem Padomju laikā uzbūvētās divas baltu ķieģeļu mājas atrodas pusceļā starp Misu un Beibežiem – savulaik lauksaimniecības kultūru izmēģinājumu staciju. Nepārredzamo līdzenumu un kūdras purvu viducī pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados nami tika uzbūvēti Beibežu lauksaimniecības izmēģinājumu stacijas speciālistiem un vienkāršiem strādniekiem.Vienas «Laimu» mājas pārvaldniece – 83 gadus vecā, spriganā Ilga Kolosovska – atceras: «Manam vīram jaunuzceltajā namā piedāvāja dzīvokli. Abas ēkas tika būvētas Beibežu izmēģinājumu stacijas darbiniekiem un lopkopjiem. Tolaik es rūpējos par teliņiem. Uzņēmumu vadīja ļoti gudrs un tālredzīgs cilvēks Ilmārs Kamaldiņš. Viņa mērķis, būvējot daudzstāvu namus neapdzīvotā pakalnā, bija laikmetam gluži netipisks. Kamaldiņš veidoja vidi, kas jebkuram strādniekam vai speciālistam palīdzēja justies piederīgam šai vietai. Viņam bija sava teorija. Iedomājieties, gandrīz pusgadsimts ir pagājis, bet nevienu mirkli «Laimās» neesam jutušies kā svešinieki vai klejotāji.»Nākotnes principsTolaik uzņēmuma vadītājs ikvienai ģimenei nevis lūdza, bet kategoriski uzstāja pie daudzdzīvokļu jaunajām mājām iestādīt vairākus augļu kokus speciāli projektētajā ziedu un augļu dārzu zonā. Katrai ģimenei tā bija atsevišķa. Dēsti pašiem nebija jāpērk, tikai jāiestāda.«Kurš gan varētu pretoties? Visi iedēstījām savas ābelītes, plūmes, bumbieres. Kamaldiņš pat nešaubījās, ka cilvēks, kuram pasaulē pieder vismaz viena ābele, jutīsies piederīgs savai dzīvesvietai. Viņam bija taisnība. Mūsu dārzos jau dod ražu augļu kociņu nākamā paaudze. Beibežu izmēģinājumu stacijas vadītājs «Laimās» pats strikti nodalīja dārzāju, augļu koku un ziedu zonu. Toreiz visi turējām lopus. Arī kūtiņu komplekss tika iekārtots pienācīgā attālumā no dzīvojamām ēkām. Tagad mājlopu nav, izņemot dažas vistas. Sakņu dārzi abu māju iedzīvotājiem tika ierīkoti paugura citā nogāzē, lai skaistuma un vēdera tiesas zonas tiktu strikti nodalītas. Prātīgu sadzīvošanu ar dabu mēs, abu māju iedzīvotāji, ievērojam līdz šim. Tiesa, vairāki «Laimu» īrnieki no sakņu dārza ir atteikušies, jo veselība vairs tā strādāt neļauj,» stāsta Ilga Kolosovska.Viņai un otras daudzdzīvokļu mājas pārvaldniecei Ainai Būmanei, par spīti grūtībām un visādām krīzēm, izdodas ne vien saglabāt, bet arī attīstīt estētiskas vides ideju, ko tālajos padomju laikos kā ilgtermiņa stratēģiju ieviesa Ilmārs Kamaldiņš.Ziedu piekalne Ziemciešu dārzi «Laimu» nogāzē ir neizsakāmi skaisti. Katrai ģimenei ir sava – ap desmit metru plata un vismaz 100 metru gara strēle. Eksotiski augi, miniatūri dīķīši ar ūdensrozēm, nelieli dārza kamīni. Viss ir apmīļots un izauklēts. Taciņas gluži kā senos muižu parkos – bez nevienas nezāles. Kā to var panākt?«Bauskas Dzīves» jautājums Ilgai un Ainai nešķiet pārāk nopietns. Aina atbild: «Katru rītu ir jāiet pie savām puķēm, katru pēcpusdienu un vakaru arī. Puķes nav kartupeļi, kas aug, pāris reižu izravēti. Mēs varētu gulēt pie televizora un sūdzēties par mazo pensiju, bet kāds no tā būtu prieks vai labums? Mūsmājās dzīvo arī daži gudri vīrieši, kuri mazdārziņus ir pārvērtuši par eksperimentālām laboratorijām. Kāpēc viņiem noteikti būtu jāaudzē puķes? Mēs pašas to protam. Katram iedzīvotājam ir jāļauj nodoties mīļai brīvā laika nodarbei, nav jāpārmet un jāsteidzina.»Novērtē iespējasUkrainiete Nadežda Nestere, «Laimu» ilggadēja iedzīvotāja, «Bauskas Dzīvei» apgalvo: «Varbūt neticēsit, bet es neilgojos pēc dzimtenes, jo «Laimās» esmu atradusi un iekārtojusi savu ideālo dzīves telpu. Uz šejieni mani atveda nelaiķa vīrs, bet tagad esmu kopā ar uzticamu ukraiņu vīrieti, kuram Latvija radīja profesionālās izaugsmes iespējas. Man patīk laucinieces vienkāršā ikdiena. Bērni Latvijā ir ļoti labi izglītojušies un nodibinājuši ģimenes. Vecākās meitas dzīvo Rīgā un Jūrmalā, bet jaunākā ir Latvijas Universitātē izglītību ieguvusi tulce. Viņu ģimenes ir pārticīgas, gandrīz katru nedēļu bērni un mazbērni uz Misu atbrauc, lai vienkārši satiktos ar mani un audžutēvu. Meitām un znotiem «Laimas» ir mīļa, patīkama vieta.»Misas ciema «Laimās» pastāvīgi nedzīvo jaunākās un vidējās paaudzes neviens cilvēks. Kas notiks ar skaisto, paaudžu iekopto dzīves telpu pēc gadiem desmit vai 20, – neviens nezina.P.S. «Bauskas Dzīve» pateicas Vecumnieku novada iedzīvotājai Inesei Strūbergai par ieteikumu apmeklēt «Laimas».

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ziedu un koku aizsardzībā

Kategorijas