BauskasDzive.lv ARHĪVS

Kaņepju sēklas pārtop gardumos, stumbri – vērtīgā šķiedrā

Antra Ērgle

2012. gada 17. augusts 13:03

1963
Kaņepju sēklas pārtop gardumos, stumbri – vērtīgā šķiedrā

Armanda Saulīša laukos Vecumnieku novada Skaistkalnes pusē septembrī sāks vākt kārtējo kaņepju ražu - vispirms nopļaujot galotnes sēklai. Armands kaņepes audzē trešo gadu, sakrājis ievērojamu pieredzi gan par agrotehniku, gan novākšanu, gan pārstrādi.Modernās kaņepes nesāk novākt augusta pirmajā svētdienā, kad Skaistkalnē svin Kanepeni. Svētki saglabājušies no gadu desmitiem senas pagātnes, kad kaņepes bija jāvāc agrāk. Šogad pie Skaistkalnes 3,5 hektāru (ha) platībā iesēta franču šķirne, kas augusta sākumā sāk ziedēt. Iepriekš izmantotā ungāru šķirne nebija tik labām sēklām, bet šī gada kaņepes der gan gardu un veselīgu sēklu produktu pagatavošanai, gan šķiedras un spaļu ieguvei. «Esmu izstrādājis savu novākšanas variantu - septembrī nokuļu galotnes ar kombainu, lai ievāktu sēklu,» skaidro zemnieks, «pa ziemu ļauju stumbriem nobriest un pavasarī, kad zeme sausa, norullējot nolaužu. Tad ar lietuviešu grābekli «Dobylas» sarullēju ruļļos.» Iepriekš izmantots kūlējs no Ukrainas, taču tam īsti nestrādāja kūlīšu sējējs. Vieglā smilšmālā kaņepes aug pat pāri 3,5 metru garumam, rāda Armands: «Kad iebraucu ar kombainu, jūtos kā mežā.» Šis augs pilnībā nomāc nezāles, un arī liesākā zemē tās var audzēt, jo dziļā mietsakne savāc pietiekami daudz barības vielu. Der pat smiltis, tikai nedaudz jāuzber minerālmēsli. Šī kultūra noder augu sekas dažādošanai, to var sēt pēc rapšiem, savukārt pēc kaņepēm graudaugi «aug kā siena», skaistkalnietis apstiprina citu kaņepju audzētāju secinājumus. Ir kādas desmit kaņepju šķirnes, kuras atļauts Latvijā audzēt, bet pīpējamās šķirnes mūsu klimatā nenobriest, mierina A. Saulīts. Kaimiņi gan smējušies, ka dažs mēģinājis lapiņas satīt. «Šīs var pīpēt nepārtraukti, nekā nebūs!» smej laukkopis. Kaņepju ienesīgumu Armands vērtēs pēc tam, kad iegūtā šķiedra, kuras daļa vēl stāv ruļļos viņa laukā, būs aizvesta uz pārstrādes rūpnīcu Preiļos un pārdota Eiropas tirgū. Šķiedras un sēklu cena biržā arvien kāpj, jo dabiskais produkts labi aizstāj sintētiku. No spaļiem var gatavot siltināmo materiālu celtniecībai, ķieģeļus un briketes kurināmajam. Šos materiālus izmanto Dānijā, Zviedrijā, Anglijā u. c. Viena «kaņepju» māja esot uzcelta Krāslavas pusē. «Ar zemniekiem spriedām, ka pēc novākšanas ataugušās kaņepes pavasarī var ieart kā zaļmēslojumu,» daudzveidīgo izmantošanu apraksta Armands. Viņš pats izmēģina dažādu sēklu produktu receptes: «Var vienkārši kaņepju sēklas sagrauzdēt vai arī vairākas reizes izmalt tās gaļas mašīnā, tad veidojas smērējama masa. Tai piejaucu smalcinātus ķiplokus un nedaudz sāls.» Ar kaņepju sēklām varot ārstēt dažādas kaites, piemēram, jau pārbaudīta esot to lietošana pret ieilgušu nelielu temperatūru, imunitātes uzlabošanai.