BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ģimenē trīs makšķernieki

AINA UŠČA

2012. gada 21. septembris 00:00

69
Ģimenē trīs makšķernieki

Aizraušanās. Dēls ķer zivis Iecavas upē, vecāki – Mēmelē.Rolandam Lindem agrā bērnībā makšķerēt iemācīja mamma Biruta. Viņai un vīram Voldemāram tā bija kopīga aizraušanās, kas tiek kopta joprojām. Seniori Lindes dzīvo Skaistkalnes pagasta «Krišjāņos». Ar Daugavu sirdī Vecāku mājās ir atgriezies Rolands – diplomēts zivkopis. Savulaik viņš strādāja Valdemārpils zivju audzētavā, kas tagad ir slēgta. Rolands piedzima, kā pats saka, ar Daugavu sirdī – Doles salā. Bērnības pirmās atmiņas ir varenie ūdeņi, kas viļņojās pie mājas lieveņa. Rolanda tētis, hidromehāniķis, piedalījās Rīgas hidroelektrostacijas būvniecībā, Doles salā jaunajai ģimenei piešķīra dzīvokli. Mamma jau tad aizrāvās ar makšķerēšanu. Rolands atceras, kā viņu, vēl mazu puiku, māmiņa iecēla laivā un īrās uz Daugavas vidu. Viņa iemācīja zēnam makšķerēšanas «ābeci», dabas izjūtu un saudzīgu attieksmi pret visām tās izpausmēm.Lindes vēlāk pārcēlās uz Olaini. Padomju laikā pilsētiņu nevarēja uzskatīt par labvēlīgu dzīvošanai, bet Rolands arī tur atrada makšķerēšanas paradīzi – Misas upi. Vecāki baiļojās, ka pusaudzis Olainē varētu aiziet neceļos, un ieteica mācīties Kazdangas lauksaimniecības tehnikuma zivkopības nodaļā. Rolands, kaislīgs un gana pieredzējis makšķernieks, nepretojās. Viņš nenožēlo izvēli, lai gan mūsdienās zivkopības speciālistiem darba iespējas Latvijā ir ļoti ierobežotas. Rolandam ir nācies strādāt jomās, kam nav nekādas saistības ar profesiju.Dabā kā baznīcā Sarunā par ģimenes vaļasprieku piedalās tēvs un dēls, jo Birutai bija steidzami jādodas ceļā. Abi Lindes ir «dabas bērni». Viņi nedižojas ar lomiem, nerāda sensacionālus foto, bet filozofiskā mierā stāsta par ģimenes ekspedīcijām pie ūdeņiem.Skaistkalnes «Krišjāņi» atrodas starp Mēmeli un Iecavas upīti. Biruta un Voldemārs ar mašīnu parasti brauc uz Mēmeli un makšķerē kopā. «Mamma baiļojas tēti palaist vienu. Mani vecāki jau ir cienījamā vecumā,» skaidro Rolands, kuram labāk patīk brikšņos ieaugusī Iecavas upīte. Dēla iemīļotais transporta līdzeklis ir velosipēds. Lindēm zivis nav nepieciešamas pārtikas krājumu nodrošināšanai. Rolands, piemēram, tās ēd ļoti reti. Pat «Krišjāņu» vecais runcis lomiem vīzdegunīgi pagriež muguru, it kā gribēdams sacīt: lai saimnieki dara to, kas pašiem visvairāk patīk, un liek mierā ar saviem cienastiem!Dažas brangas līdakas vecāki aizved uz Rīgu Rolanda divām māsām, kārtīgi nokūpinātas vimbas tiek celtas ģimenes mielasta galdā, bet Lindēm galvenais ir process, nevis loms. Foreļu makšķerēšana straujā, tumšā upītē ir Rolanda lielākā aizraušanās. Viņš neaizmirst atgādināt, ka oktobrī stāsies spēkā foreļu zvejas aizliegums, jo tās nārstos. Uz jautājumu, vai, ilgas stundas sēžot upmalā, makšķernieks domā, viņš atbild: «Pie upes un mežā jūtos kā baznīcā. Vai tad cilvēki templī nedomā? Arī es «atritinu» visu savu dzīvi, meklēju kļūdas, bet tā mierīgi.»Saglabā dažas trofejas Vai upēs zivju kļūst mazāk, jautāju. Pirmo reizi sarunā Rolands pasmaida un saka: «Tas ir no sērijas: kad mēs augām, viss bija labāk!» Tomēr tēvs un dēls vienprātīgi apliecina, ka zivju brutālas iznīcināšanas trakums Skaistkalnē sākās pēc Latvijas–Lietuvas robežpunkta slēgšanas. «Agrāk maluzvejniekiem nebija nekādu izredžu, jo abos Mēmeles krastos visu diennakti patrulēja robežsargi. Latvijai pievienojoties Šengenas līgumam, negodīgiem zivju zagļiem visi ceļi ir vaļā. Tās nogalē ar strāvu, ķer ar tīkliem – bail iedomāties! Maluzvejnieki nebīstas pat no zivju inspektoriem, jo zina – pie katras upes viņus nevar nostādīt,» spriež Voldemārs Linde.Abi vīrieši galvenokārt runā par makšķerēšanas filozofiju, taču kādā brīdī Rolands no istabas iznes iespaidīgas trofejas – dažas sakaltētas līdaku galvas pusauga kaķa lielumā. Vislielāko – desmit kilogramus smago makanu – Voldemārs nomakšķerēja Mēmelē 16. oktobrī pirms astoņiem gadiem. Sievas Birutas varenākais loms svēris astoņus kilogramus. «Nekā vairāk mums nav, citas trofejas neglabājām. Vaļasprieks pieder tikai mums pašiem. Negribam visai pasaulei pavēstīt makšķernieku sensācijas,» rāmi piebilst Rolands.