Komentāri: augstskolu reforma

2012. gada 21. septembris 00:00

Kā vērtējat ministra Roberta Ķīļa rosinātās pārmaiņas augstākajā izglītībā? Kāpēc, jūsuprāt, tām ir tik sīva pretestība?Negrib atzīt kļūdas Dmitrijs Kuļšs, Izglītības un Zinātnes Ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors:Reformas ir nepieciešamas, lai risinātu problēmu. Problēmas risināšana ir iespējama tikai tad, ja mēs atzīstam, ka tā pastāv un ka iepriekš tika pieļautas kļūdas. Jebkurai sistēmai, kas darbojas ilgus gadus, nav viegli atzīt kļūdas. Vēl grūtāk ir atzīt kļūdas sistēmai ar gada apgrozījumu, kas pārsniedz 215 miljonus latu.Augstākās izglītības gadījumā tiek identificēta acīmredzama problēma.Pašreizējā akreditācijas sistēma pieļauj nekvalitatīvu programmu akreditāciju. Tas nozīmē, ka studijas nesniedz kvalitatīvas zināšanas. Absolventi nevar atrast darbu atbilstīgi izglītībai.Uz akreditācijas noteikumu piemēra var redzēt, kā praktiski bez argumentiem augstākās izglītības pārstāvji ieņem pozīciju un nepiekāpjas nepieciešamībai veikt izmaiņas, pat ja tām ir piekritušas visas ministrijas un sociālie partneri.Fakti palīdzēs labāk izprast situāciju. No aptuveni 120 priekšlikumiem par noteikumu projektu puse ir no augstākās izglītības pārstāvju puses. Pēc 2012. gada 28. augusta Ministru kabineta sēdes diskusija notika tikai par desmit priekšlikumiem. Lai risinātu situāciju, ministrija ir piekritusi nedaudz mīkstināt vairākus punktus, piemēram, vairs nevajadzēs iesniegt pašnovērtējuma ziņojumus, nevajadzēs aizpildīt centralizētu absolventu anketu utt. Diemžēl augstākās izglītības pārstāvju vēlme piekāpties un saglabāt stingras normas noteikumos patlaban nav vērojama. Saturs jādefinē ministrijai Līga Jankova, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) Bauskas filiāles vadītāja:Pārmaiņas augstākajā izglītībā ir vajadzīgas, šajā pasaulē viss ir mainījies – gan sabiedrības, gan studentu vajadzības. Pārmaiņu svarīgākais mērķis – kvalitatīvāka iz-glītība, kas spētu apmierināt šodienas prasības. Piemēroties pārmai-ņām ir bijis nepieciešams jau sen. RPIVA mainījās jau 2009. gadā, kad augstskola ieguva akadēmijas statusu, kas vērtējams kā būtisks kvalitātes rādītājs.Pārmaiņu saturs, kas būtu jādefinē Izglītības un zinātnes ministrijai, pašlaik vēl nav zināms, tas liedz iespēju kopumā vērtēt ministra R. Ķīļa pārmaiņas augstākajā izglītībā. No ministrijas ir nepieciešama skaidrāka koncepcija par izmaiņām.RPIVA šogad ir uzņemts vairāk studentu nekā 2011./2012. mācību gadā. Šogad pirmo reizi RPIVA tiek īstenota trīs valstu kopīgi veidota izglītības programma «Eiropas izglītības vadība». Nākamajā nedēļā docētāji dosies uz Minheni, lai sāktu programmas realizāciju. RPIVA Bauskas filiālē pedagoģijas virziena programmā uzņemto studentu skaits, salīdzinot ar 2011./2012. mācību gadu, ir dubultojies. Atgriezusies jauniešu interese par programmu «Komercdarbība un uzņēmuma vadība». Ja RPIVA sniegtā izglītības kvalitāte būtu zema, vai būtu iespējams sasniegt pašreizējos rezultātus? Patlaban jūtamies pārliecinoši. Augstskolas šķiet iesūnojušas EDIJS FRANCIS, RTU 4. KURSA STUDENTS:Studēju uzņēmējdarbību un vadīšanu nekustamā īpašuma apsaimniekošanas nozarē. Paralēli mācībām strādāju lidostā, esmu pasažieru reģistrēšanas aģents. Darbs gan nav saistīts ar apgūstamo profesiju, taču esmu apmierināts.Studējot nu jau ceturto gadu, esmu apjautis, ka reforma augstākajā izglītībā ir nepieciešama. Nezinu gan, cik to iespējams efektīvi īstenot, jo augstskolas pārvērtušās par tādām kā pelnošām biznesa struktūrām. Rodas iespaids, ka tiek domāts par maksimālu peļņu, atstājot novārtā studentiem sniegto zināšanu kvalitāti. Tas attiecas ne tikai uz privātajām, bet arī valsts augstskolām. Man šķiet, tas izskaidro dažu augstskolu rektoru pretestību reformām.Piekrītu, ka augstskolā studentam jāiemācās pašam atrast visu informāciju, izprast tās pielietojumu. Tomēr pasniedzēju atbalsts, kā to izdarīt, ir nepietiekams, tas ir pārāk vispārināts un teorētisks. Reformas vairāk nepieciešamas, lai uzlabotu mācību materiāla kvalitāti. Neesmu drošs, vai augstskolu skaita samazināšana ir labākais risinājums. Tā samazināsies konkurence, vienai otrai tā saucamajai lielajai augstskolai tas ļaus palikt pie sava jau iesūnojušā mācību plāna.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Komentāri: augstskolu reforma

Kategorijas