No brāķa top ekskluzīvs produkts

2012. gada 26. septembris 00:00

Līdz ar svaigajiem «Andra tomātiem» un gurķiem saimniecības «Mazgrāvīši» pastāvīgie klienti iepazinuši jaunu produktu – kaltētus tomātus.Tehnoloģiju, tāpat kā iekārtu žāvēšanai, saimnieks Andris Bite izgudrojis un veidojis pats, palepojas saimniece Gunta Zelle.Ilgi un rūpīgi«Kāda smalka sirsniņmājiņa!» no tālienes uzlūkojot gaišā koka kon-strukciju ar dūmeni virs tā, varētu nodomāt ne viens vien Iecavas upes krastā izpletušās saimniecības apmeklētājs. Taču, paverot durvis, atklājas negaidīts skats – oškoka plauktos rindojas tomātu pusītes, pamazām saplokot par kaltētu gardumu, ko delikatešu veikalos par augstu cenu pērk kulinārijas lietpratēji.Andris izmēģinājis vairākas metodes, līdz šim par labāko atzīstot ap 60 stundu ilgu tomātu kaltēšanu 60 – 70 grādu temperatūrā. Tas prasa cītīgu, bet piesardzīgu kurināšanu, kam izmanto no purva celmiem iegūtu šķeldu. Arī šķeldotāju kon-struējis pats, strādā labi, rāda Gunta.Dienvidu zemēs rindās savērtos tomātus izkaltē saule, bet pie mums, sevišķi šoruden, ilgās sildīšanas dēļ tas kļūst par īsti ekskluzīvu produktu, vērtē ražotāji.Plīsušie pāri nepaliekKaltēšanu pirmo reizi izmēģinājuši pērn, kad bagāto ražu uzreiz nevarēja pārdot. To ierosinājusi Guntas draudzene, pacienājusi ciemos atbraukušos iecavniekus ar kaltētiem tomātiem no delikatešu veikala: «Kāpēc jūs nekaltējat?» «Nudien, kāpēc ne?!» Un Andris ķēries pie gudrošanas.Pirmie vērtētāji bija radi un draugi. Andra dēls secinājis: «Šitos tik pie aliņa pirtī.» Guntas krustmeitai tie garšo ar rupju maizi un kefīru. Tomātus pako divējādi – plastmasas kastītēs ar Rīgas pircējiem labi zināmo uzlīmi «Andra tomāti» un eļļā burciņās. Sākumā pirkuši olīveļļu, bet pēc tam izrādījies, ka «Iecavnieka» rapšu eļļa, arī nerafinētā, ne ar ko neatpaliek, stāsta Gunta. Regulāra piedāvāšana tirgū vēl jāpēta, jo produkts nebūs lēts, taču to izmanto arī siera ražotāji.Šogad gan plīsušie tomāti, kas ir labākā izejviela gardumam, daudz pāri nepaliek, atzīst saimniece. Pilsētnieki apķērušies, ka plīsumi ir skaidra vietējā produkta pazīme – ne spāņi, ne poļi savus ar ķīmiju nopūstos ar dabiskiem plīsumiem nevar atvest.Trīspadsmit reižu mazākTomāti kaltējot sarūk 13 reižu, jo zaudē mitrumu. Tātad arī garša un aromāts top tikpat reižu koncentrētāki, secinājis Andris. Priekšrocība ir iespēja tomātus kaltēt gatavus, ne puszaļus, kā tas nereti notiek pie lielražotājiem. «Mazgrāvīšos» tomātus audzē tuneļos, stādus izstiepjot līdz pat sešu metru garumam, un katrs žuburs noražo maksimālo skaitu sarkano un dzelteno ogu. Ķīmiju lieto minimāli, jo tā samazinot produkta garšu un aromātu, novērojuši zemkopji.Gan gurķu, gan tomātu stādus Gunta un Andris pavasarī pārdod arī citiem audzētājiem, kas iepriekš tos pasūtinājuši. «Audzēšanas mode iet plašumā,» secina Gunta, «tirgū daudz jaunu pircēju vaicā, kā ko labāk kopt.» Andris aprēķinājis, ka pēdējos gados pārdošanas apmērs dārzeņiem pamazām, bet noteikti sarūk. Tas drīzāk esot ievestās produkcijas pieauguma un pirktspējas krituma, ne mazdārziņu dēļ. Pastāvīgie klienti mazumā neiet.«Mazgrāvīšu» jaunākais «projekts» ir valriekstu koku stādi. Gunta ieber saujā trīs lielus, gaišbrūnus valriekstus – tādi arī nokrituši no koka, bet labāk vēl pažāvēt, tad būs garšīgāki. Andris rāda vairākas rindas mazo stādiņu, kas pie jaunajiem saimniekiem varētu nonākt pēc gadiem trijiem. Guntai un Andrim «zaļi», šķiet ir ne tikai īkšķīši, bet arī pārējie 16 pirksti, tātad laba raža būs garantēta. UZZIŅAISaimniecība «Mazgrāvīši»Atrodas: Iecavas upes krastā pie ceļa uz Stelpi.Siltumnīcu platība: 6000 kvadrātmetru.Audzē: gurķus, tomātus, nesegtajās platībās – tūjas dzīvžogiem, košumaugus.Dārzeņus pārdod Latvijas Zemnieku federācijas tirdziņā un nakts tirgū Rīgas Centrāltirgū.Ražošanu lielākoties nodrošina ar ģimenes darbaspēku, sezonas laikā nodarbina vairākus strādniekus siltumnīcās.Avots: G. Zelle, A. Bite.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

No brāķa top ekskluzīvs produkts

Kategorijas