«Kobra» noberž plaukstas līdz tulznām

2012. gada 28. septembris 00:00

Rumānijā pašlaik notiek Pasaules čempionāts karpu makšķerēšanā komandām, tas sākās 26. septembrī un norisināsies līdz 30. septembrim.Latvijas vienībai pasaules čempionātā šoreiz nopietns uzdevums – aizstāvēt pagājušajā gadā Itālijā izcīnītās bronzas medaļas. Pēc čempionāta oktobrī vai novembrī tiks precizēts to komandu sastāvs, kuras nākamgad dosies uz pasaules čempionātu.Izlases dalībnieki gan bieži vien ir tie, kas ir spējīgi finansiāli atļauties aizbraukt uz pasaules čempionātu. No valsts sacensībās piedalās trīs pāri, vēl viens pāris ir rezervē, plus vienības menedžeris un vadītājs vienā personā – kopā delegācijā ir deviņi cilvēki.Sacensībās Rumānijā šogad ir pieteikta 21 komanda no dažādām valstīm. Veiksmīgākie šajā sporta veidā parasti ir Dienvidāfrikas pārstāvji. Uzvar savējieVienības, kuras dosies uz pasaules čempionātu, tiek noskaidrotas sacensībās vietējos čempionātos, piemēram, šogad Vecumnieku novada Valles «Makšķernieku paradīzē» notika sacīkstes starp labākajām komandām par Latvijas čempiona titulu. Tās tika rīkotas sadarbībā ar Latvijas Makšķerēšanas sporta federāciju. Vispirms vasaras sākumā Vallē notika divi pusfināli un pēc tam no 16. līdz 19. augustam fināla sacensības, kurās piedalījās 12 komandas. Šo sacensību labākie sportisti uz pasaules čempionātu gan dosies tikai nākamgad.Vallē čempionu titulu izcīnīja «MB Carp Collection 2» komanda, kuras treneris ir «Makšķernieku paradīzes» īpašnieks Miervaldis Bērziņš. Vienības sastāvā startēja Vitālijs Nečepurenko, Armands Bikmanis un Gatis Gašpuitis. Otrajā vietā «Kerio Carp» – Kaspars Bogdans, Igors Jurgiļēvičs un Aleksejs Gorbuns, bet trešie bija «Carp Fishing Latvia» – Ainārs Barons, Edgars Kohs un Jurijs Olehno. Tā informēja sacensību galvenais tiesnesis Agris Rāgs.Ungāru šķirneKarpu makšķerēšanas sacensības ir ļoti dārgs pasākums. Vispirms jābūt attiecīgi sagatavotai ūdenstilpei ar karpām. Attiecīga līmeņa ūdenstilpes atrast nemaz nav tik viegli. Parasti viens no Latvijas sacensību posmiem notika Viešūra ezerā, bet šogad mainījās tā īpašnieki, tāpēc abi pusfināli un fināls notika Vallē.Vallē 85 procenti zivju dīķī ir karpas. Mazo karpu ir maz, pārsvarā ir vaislas karpas un lielie eksemplāri sportam, tā «Makšķernieku paradīzi» raksturo īpašnieks Miervaldis Bērziņš. Galvenais lepnums – Ungārijas selekcijas karpa. Šīm zivīm ikri attīstās vēsākā ūdenī – 18 līdz 20 grādu, turpretī parastajām karpām – 22 līdz 23 grādos. Tāpēc Ungārijas karpas ir piemērotākas mūsu laika apstākļu zonām. «Dienvidu zemēs jebkurai karpai ir pietiekami silti apstākļi un attīstības process ir straujš, bet pie mums ir ierobežots, tāpēc svarīga ir aukstuma izturīgāka šķirne,» tā M. Bērziņš.Lielākā no karpām, kura līdz šim izvilkta, svēra 14,3 kilogramus. Savukārt 13 kilogramu karpas jau ir ikdiena – ik pa brīdim kāds no makšķerniekiem tādu izcopē. Par copi ziņo pultsGana dārgs ir arī komandu sacensību aprīkojums. Sacīkstēs piedalās vienības, kurās ir divi vai trīs sportisti, kuri izmanto četras makšķeres, kas aprīkotas makšķerēšanai uz grunts, izmantojot «mata» sistēmu.Makšķeres ir aprīkotas ar speciālu pulti, kura ar četrām gaismiņām signalizē, pie kuras makšķeres copē, stāsta viens no sacensību dalībniekiem Jānis Frolovs no komandas «Ēsma». Pultij var izslēgt skaņu, tad tā par auklas raustīšanos ziņo tikai ar vibrāciju. Var uztaisīt tā, ka pīkst pie makšķeres, var tā, ka pīkst teltī. Tas nepieciešams naktī, kad sacensību dalībnieki pussnaudā atlaidušies teltīs, lai kādas pults pīkstēšana netraucētu kaimiņiem.Makšķeres aprīkotas ar «Shock Leader» auklu, kura ir resnāka diametrā. Šī aukla ir apmēram desmit metru gara, un tai jāiztur pirmais āķa iemetiena brīža uzrāviens. Pie auklas piesieto svina atsvaru smagums ir no 60 līdz 150 gramiem, bet āķis jāaizmet līdz pat 100 metru attālumā. Tas nozīmē, ka pirmajā brīdī berze uz riņķiem ir ļoti liela. Parasta aukla iztur tikai dažus iemetienus un tad plīst. «Spombu» uzlidojumsSacensības ilgst 72 stundas. Komandas sektorus ir izpētījušas, makšķeres samestas – it kā atliktu tikai gaidīt, kad loms ķersies un pults par to ziņos. Patiesībā tajā brīdī viss tikai sākas. Galvenais šajā procesā – pareizi zivis iebarot, ievilinot tās tieši attiecīgās vienības sektorā un panākot, ka tā paņem ēsmu. «Maksas dīķos zivis ir vistramīgākās un uzmanīgākās. Tās īpaši «jāpierunā», lai ķertos uz āķa, jo lielākajai daļai ir pieredze, ko tas nozīmē,» smej Māris Nuķis no komandas «Copes nams».Makšķernieki cenšas piepildīt savu sektoru ar zivīm gardu barību. To dara divos veidos – lielākos apmēros nogādā ar «spombu» – īpašu ierīci, kurā ieber barību un tad aizmet ar makšķeri attiecīgajā vietā. Saskaroties ar ūdeni, «spombs» no trieciena atveras, un barība izbirst. Tāpēc pirmajā dienā zivis parasti neķeras – «spombi» «bombardē» ūdens virsmu bez pārtraukuma, dun vienā dunēšanā, un zivis drošības pēc slēpjas – ej nu saproti, kas tur par traci augšā notiek!Otrs veids – iebarošana ar «kob-ru». Tā ir izliekta caurule, kurā ievieto «boilu», no zivju barības sagatavotu lodīti, pēc tam to kā ar lingu izmetot ūdenī. «Tālāk viss notiek ar zivju mānīšanu, lai tikai paņemtu tavu ēsmu. Vienkārši tas nav, jo jāuzmin, ko karpas vēlas. Un zivju gaume mainās – šodien varbūt grib saldu, rīt sāļu,» tā Edmunds Skalbergs no «Milo». Buča zivijTādējādi sacensībās nekāda atpūta nesanākot. «Pat nakti visu laiku esam pusnomodā. Pēdējā dienā parādās tulznas uz rokām no iebarošanas ar «kobru». Nepārtraukti pieskatām makšķeres, mainām pavadiņu, mainām barības sastāvdaļas, kombinējam dažādas barības, mēģinām atrast labāko maisījumu, mainām āķus,» stāsta Matīss Veide no komandas «Karpas.lv». Dienā sacensību sektorā tiek izmesti apmēram 20 kilogrami zivju barības.Un tad pienāk brīdis, kad kaut kas ir uz āķa. Karpas ārā nenāk viegli – var paveikties izvilkt divās minūtēs, var mocīties pat vairāk nekā pusstundu. «Milo» vienībai divas karpas uzķērās pirmajā sacīkšu rītā. «Lielākā zivs atnāca deviņos, otra pēc stundas. Galvenais bija neielaist saliņā, kas atrodas sektora vidū,» tā E. Skalbergs. Tiesnešu apgaitā todien tās bija vienas no retajām zivīm, kas uzķērās. Pirms nosvēršanas makšķernieki lielākajai velta buču – ne jau velti teic, ka sporta makšķerniekiem karpa ir nevis loms, bet gan lielākais draugs. Pēc svēršanas visas zivis atlaiž atpakaļ dīķī.Otrajā sacensību dienā zivis jau ir pieradušas, mazāk bailīgas un vairāk grib ēst. Tad nāca lielākie lomi. Toties trešajā dienā pat uzvarētājiem ir grūti paust lielu prieku – nogurums pēc vairāku dienu makšķerēšanas ir liels. Toties gandarījums par šo procesu ir tāds, ka nākamgad komandas atkal būs gatavas veltīt laiku un enerģiju šīm sacensībām.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

«Kobra» noberž plaukstas līdz tulznām

Kategorijas