BauskasDzive.lv ARHĪVS

Atklāt Novgorodu

AINA UŠČA

2012. gada 28. septembris 00:00

49
Atklāt Novgorodu

Ceļosim! Baušķenieci pārsteidz krievu patriotisms un vēstures zināšanas.Indra Liepa, mākslas salona «Meistars Gothards» vadītāja, septembra vienu nedēļu pavadīja Krievijas pilsētā Novgorodā. Ciemos viņu uzaicināja mākslinieces Darja Sokolova un Olga Guseva, kuras šovasar piedalījās gleznotāju plenērā «Bauskas vasara». Ar satiksmes autobusuDivas reizes nedēļā no Rīgas uz Novgorodu kursē satiksmes autobuss. Latvijas iedzīvotājiem ir nepieciešama Krievijas vīza. Autobusa biļeti un vīzu Indra pasūtīja tūrisma firmā. Vīza maksāja 58 latus, bet biļete vienā virzienā – 19 latus. Jārēķinās, ka, šķērsojot Latvijas–Krievijas robežu, tiks rūpīgi pārbaudīta visa bagāža. Atceļā ir nepieciešams deklarēt visas Krievijā iegādātās preces, pat suvenīrus.Novgoroda ir ļoti interesanta kultūras tūristiem. Izklaižu un līksmas naktsdzīves cienītāji pilsētā jutīsies vīlušies, uzskata Indra. Tūrisma infrastruktūra Novgorodā ir vāji attīstīta. Pat ar karti nav viegli orientēties, jo trūkst norāžu un mazo ielu nosaukumu. Diezgan haotiska ir sabiedriskā transporta sistēma, toties brauciens neticami lēts – tikai 25 santīmi. Lepni par savu pilsētu Ainava, kas atklājās, autobusam tuvojoties Novgorodai, ceļotājai šķita neparasta: līdzenumā cits pēc cita iznira apzeltīti un zvaigžņoti baznīcu kupoli. Miniatūras pareizticīgo baznīciņas parādījās gan krūmu ielokā, gan starp daudzstāvu namiem.Indra stāsta: «Man vajadzēja pierast, ka 11. gadsimta sakrālās celtnes novgorodieši uztver kā ikdienišķu faktu, bet 15. gadsimtā būvētie klosteri un baznīcas viņiem ir «jaunas ēkas». Senās arhitektūras mantojums Novgorodā un apkārtnē ir apbrīnojami bagātīgs. Visvairāk mani izbrīnīja novgorodiešu patriotisms, kas izpaužas it visā.»Katrs gids noteikti uzsverot, ka tieši Novgorodā ir vissenākā, visskaistākā, visunikālākā arhitektūra un sakrālā glezniecība. Pat baznīcu un katedrāļu uzraudzes – vienkāršas sievas – neticami labi pārzina pilsētas seno vēsturi un mākslu, ir gatavas dalīties ar ikvienu, kurš izrāda interesi.«Novgorodieši ir ļoti sirsnīgi un viesmīlīgi. Tomēr ārzemju tūristiem par ieeju jebkurā vēstures vai kultūras objektā ir jāmaksā krietni vairāk nekā Krievijas iedzīvotājiem. Protams, tas nebija jauki, bet vajadzēja samierināties,» atklāj Indra.Ticības dziļās tradīcijas Novgorodiešu lokālpatriotismu Indra izjuta arī krievu mūzikas koncertā, kurā spēlēja tautas instrumentu orķestris, bet solisti izpildīja tautasdziesmas. Zāle aplaudēja un dziedāja līdzi. Braucot ar kuģi pa Volhovas upi, fonā skanēja krievu patriotiskās dziesmas.Par apbrīnas vērtu baušķeniece uzskata faktu, ka ticība ir pilsētnieku dzīves svarīga sastāvdaļa. Baznīcas visu dienu ir atvērtas, tajās uz īsu brīdi iegriežas komersanti, ierēdņi, skolēni, militāristi, lai noskaitītu lūgšanu vai iedegtu svecīti. Pareizticības tradīcija ir ļoti dziļa un tiek pārmantota no paaudzes paaudzē. Pilsētā notika festivāls «Pareizticīgā Krievija». Indra apmeklēja Ķīpsalas hallei līdzīgu izstāžu zāli, kurā no visiem apkaimes klosteriem bija ieradušies mūki, lai pārdotu pašu gatavotu produkciju – svētgleznas, lakatus, ziepes, sveces. Naudu izlieto klosteru uzturēšanai.Sadzīvē valda 90. gadu postpadomju stils, bet cilvēku domāšana ir orientēta uz Rietumiem, vienlaikus saglabājot vēsturiskās saknes un piederību senajai, dižajai Novgorodai.  UZZIŅAINovgoroda ir pilsēta Krievijas ziemeļaustrumos – 170 kilometru no Sanktpēterburgas.Dibināta 859. gadā, bijusi senās Krievzemes pirmā galvaspilsēta.No 1999. gada oficiālais nosaukums ir Veļikijnovgoroda (Dižā Novgoroda).Novgorodas vecpilsēta 1992. gadā tika iekļauta UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Senatnē Novgorodas kņazi uzturēja ciešus politiskus kontaktus ar norvēģu ķēniņiem, kā arī veidoja labas kaimiņattiecības ar Tālavu un Jersiku latgaļu zemēs.Ievērojamākie kultūrvēstures pieminekļi ir Novgorodas kremlis ar 1300 metru garu cietokšņa sienu, Svētās Sofijas katedrāle, Jurjevas klosteris pie Ilmeņa ezera. Novgorodā viduslaikos dzīvoja un strādāja senās Krievzemes ievērojamie ikonu gleznotāji Andrejs Rubļovs un Teofans Grieķis.