Komentāri: par vienlīdzīgu atbalstu

Latvijas zemnieki platību maksājumos no ES budžeta saņem 90 eiro par hektāru, kamēr vidējais ES rādītājs ir 266 eiro. Kā lauksaimnieciskajā ražošanā neiesaistītie uztver mūsu zemkopju cīņas par līdztiesību Eiropā?Nebūt pakalpiņiem VOLDEMĀRS PĀRUMS, Iecavas basketbola kluba «Dartija» treneris:Nav godīgi, ka vienas valsts zemniekiem platību maksājumi ir lielāki, bet citiem mazāki. Neesmu tuvāk pētījis šo jautājumu, bet dzirdējis par šo problēmu esmu, un mūsu zemkopjus viņu protestos atbalstu. Domāju, ka nepieciešams vienoties par kādu vidējo maksājumu summu vai vismaz par platību maksājumiem 70 līdz 80 procentu apmērā no to valstu naudas apjoma, kurām tiek maksātas lielākās summas. Pieļauju, ka patiesībā šādu nevienlīdzīgu sadalījumu nosaka citas Eiropas Savienības valstis, kuras to panāk ar savu lobēšanu. Ja mums būtu līdzīgi maksājumi par platībām kā citās valstīs, tad Latvijas zemnieki spētu pārdot produkciju lētāk nekā citviet Eiropā. Un tur saprot, ka viņiem tas nav izdevīgi. Sava vaina jāuzņemas Latvijas valdībai. Mūsu birokrāti uzvedas kā īsti pakalpiņi. Kā tikai tiek izdota kāda regula vai ieteikums, mūsu valstī tam jau ir likuma spēks. Tāpēc jāatzīst, ka zemniekus neizdevīgākā stāvoklī nostādījusi arī mūsu valdības centība izkalpoties Briselei.Es arī brauktu uz Briseli ILZE KUKUTE, ĢIMENES ĀRSTE:Zemnieku aktivitātes pilnībā saprotu un atbalstu, tostarp protesta braucienu ar traktoru uz Briseli. Ja man būtu traktors, es arī viņiem pievienotos tāpēc, ka esmu latviete un Latvijas patriote. Ilgus gadus man bija ārsta prakse Vecsaules pusē, arī Dāviņos. Redzēju, kā cilvēki laukos dzīvo, kādas ir viņu finansiālās iespējas. Mūsu zemnieki ir nospiesti uz ceļiem. Tāpēc ir jāprotestē. Kā tā var būt, ka esam vienotā Eiropas Savienībā, bet attieksme pret valstīm ir tik dažāda?! Esmu par to, lai mūsu zemkopji tiešmaksājumos saņemtu tādas pašas summas kā lauku ļaudis citās Eiropas valstīs. Ja cilvēki laukos kļūs turīgāki, viņiem būs vairāk naudas kvalitatīvas pārtikas iegādei, viņi varēs vairāk laika atlicināt savas veselības kopšanai un stiprināšanai. Visiem būs labāks noskaņojums, netiks meklēts savām bēdām un problēmām risinājums alkoholā. Cilvēkiem nesāpēs sirds tiešā un pārnestā nozīmē. Un tas nebūt nenozīmē, ka man kā ārstei tad nebūtu darba. Cilvēku veselības stāvoklis ir tik slikts, ko ārstēt mums pietiks vēl daudzus gadus. Var līdzēt ultimatīva nostāja MĀRIS SKANIS, Bauskas pils muzeja direktors:Brīnos un nevaru saprast, kā vienotajā Eiropas Savienībā (ES) var eksistēt krasi atšķirīgi lauksaimniecības atbalsta nosacījumi dažādām valstīm? Kā vispār to var pieļaut? Nu labi, mūsējie brauks ar veciem traktoriem uz Briseli protestēt, bet kas mainīsies? Tā būs tikai maskarāde, viņi neko nepanāks, ja vien Latvijas valdība ultimatīvi neiestāsies par visu ES dalībvalstu līdzvērtīgām tiesībām lauksaimniecības atbalsta tiešo maksājumu saņemšanā. Manuprāt, to vajadzēja izdarīt pirms gadiem pieciem vai pat agrāk, nevis gaidīt, ka varbūt par latviešiem kāds apžēlosies. Mūsu zemnieku protesti ir pārāk vārgulīgi un nepamanāmi. Košās ukraiņu sievas, kuras protestē visur – arī Briselē –, iestājoties pret vārda brīvības un citiem politiskiem ierobežojumiem, visi pamana. Mūsu klusējošos un ar skarbo likteni daļēji samierinājušos «traktoristus» diez vai kāds nopietni ņems vērā. Par lauksaimniecības jautājumiem ikdienā nedomāju, bet mani uztrauc diskriminējošā attieksme pret ES jaunajām dalībvalstīm.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»