Atradumiem bagāta vasara

2012. gada 3. oktobris 00:00

Bauskas pilī, pie dienvidu fasādes sienas, no 1. augusta līdz 15. septembrim notika arheoloģiskie izrakumi.Atradumi jau ir sašķiroti, klasificēti un ierakstīti muzeja krājuma reģistrā.Vispirms pēta, tad būvēIzpētes ekspedīciju vadīja arheologs Jānis Grūbe. Viņš «Bauskas Dzīvei» stāsta, ka patlaban pilī turpinās rekonstrukcijas un restaurācijas projekta otrais posms. Tajā paredzēti arī arheoloģiskie pētījumi.Izrakumi Bauskas pils teritorijā notiek kopš 1972. gada, bet pēdējos gados, kad vēsturiskajā objektā rit intensīva atjaunošana, ekspedīcijas kļuvušas regulāras. Iepriekšējie izrakumi pils jaunās daļas pagalmā notika 2009. un 2011. gadā, bet šovasar 215 kvadrātmetru platībā tika izpētīta dienvidu korpusa sienas ārmala. Šajā posmā tiks būvēta ārējās kanalizācijas trase.Bauskas pils ir visrūpīgāk izpētītais vēstures un arhitektūras piemineklis pilsētā. Iepriekš jau bija zināms, ka zem dienvidu fasādes kultūrslāņa atrodas divas sena bruģa kārtas.Lauskām ir vērtībaStāsta arheologs: «Zem bieza zemes slāņa ieraudzījām bruģa fragmentus. Virsējais klājums bija veidots no dolomīta blokiem 18. gadsimtā, apakšējā kārta no lieliem laukakmeņu oļiem apmēram 17. gad-simta vidū. Atradām arī kādas apkures ierīces fragmentu – ķieģeļu krāsns «muti». Grūti pateikt, kādam nolūkam šajā vietā kalpoja krāsns. Precīzu ziņu nav, bet, iespējams, tā varētu būt kalēja smēde.»Kultūrslānī uzieta bedre, kurā atradās dzīvnieku kaulu atliekas un glazētu krāsns podiņu lauskas. Acīmredzot tās saglabājušās no perioda, kad pilī notika remonts un vecās, mūsdienu uztverē – unikālās krāsnis tika nojauktas. «Mums izdevās atrast divus vērtīgus podiņu fragmentus. Uz viena bija iegrebts uzraksts «Anno 1588». Togad hercogu Frīdrihu Ketleru Polijas karalis apstiprināja Kurzemes-Zemgales hercogistes valdnieka tronī. Uz otras lauskas ir krustā sistā Jēzus bareljefa fragments. Šāda tipa krāsns podiņu lausku pils muzeja krājumā ir ļoti, ļoti maz, tāpēc katra lauska ir svarīga, lai rekonstruētu seno krāšņu paraugus,» skaidro speciālists.Glabā metāla skapjosJānis Grūbe rāda senlietas: miniatūras akmens kaluma detaļas, holandiešu pīpes kātiņu, metāla apkalumu fragmentus. Bauskas pilij neraksturīgs ir karavīra bruņu plāksnes fragments, lai gan krūšu un muguras bruņas smagā kavalērija izmantoja līdz pat 1812. gada Franču un krievu karam, skaidro arheologs.Šovasar, attīrot vienu no pils sardzes telpām zem ieejas arkas, atrasta lielgabala lode. Tās diametrs ir 13,5 centimetri, svars – ap 12 kilogramu. Arheoloģisko izrakumu process un katrs atradums fotografēts un grafiski fiksēts zīmējumos. No zemes izceltās senlietas glabājas pils muzeja krājuma nodaļā speciālos metāla skapjos. Daudz restaurētu priekšmetu un to fragmentu atrodas muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā.Eksponēs interjerusPirms dažiem gadiem, Bauskas novada domei piedaloties Latvijas un Lietuvas pārrobežu projektā, pils muzejs saņēma finansējumu 30 speciālo skapju un vairāku transformējamu plauktu iegādei lielizmēra un smagu krājuma priekšmetu glabāšanai.Pils jaunās daļas rekonstrukcijas projekta otrajā posmā ir paredzēta arī jaunu ekspozīciju izveide. Ziemeļu korpusa otrā stāva anfilādē un ziemeļaustrumu tornī iekārtos Kurzemes hercogu reprezentācijas interjerus un dzīvojamās telpas. Dienvidu korpusā tiks eksponētas saimniecības telpas: virtuve, vārtu sardzes, saimes istaba un zirgu staļļi. UZZIŅAIBauskas novada domes projektu «Bauskas pils – sociālekonomiski nozīmīga kultūras mantojuma objekta – atjaunošanas 2. kārta» līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), pašvaldība un valsts budžeta dotācija.Turpmākajos 15 mēnešos paredzēts pilnībā pabeigt pils jaunākās daļas atjaunošanu.Projekta īstenošana sākās 2011. gadā.Kopējais finansējums ir 1 399 610 latu.Avots: Bauskas pils

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Atradumiem bagāta vasara

Kategorijas