Jau tagad strādā ar eiro

Gaidot latu maiņu pret vienoto eirozonas valūtu, kas paredzēta 2014. gada sākumā, iedzīvotājus piesardzīgus dara eiro ieviešanas sekas Igaunijā.Par spēcīgāko argumentu eiro pusē kalpo eksportētāju uzņēmumu priekšrocības, tiekot vaļā no pastāvīgās valūtas konvertācijas. Tieši produktu ar pievienoto vērtību eksportētāji arī ir galvenie valsts maka pildītāji, uzsver amatpersonas.Nav alternatīvasIecavas novadā strādājošās akciju sabiedrības «Balticovo» komercdirektors Edgars Lesnieks pauž, ka uzņēmumam pāreja uz eiro atvieglos dažādu pārdošanas lietu risināšanu eksporta un vietējo klientu vidū, kā arī ikdienas iekšējo jautājumu kārtošanu. «Jau tagad produktu realizācijas analīzi un plānošanu veicam eiro valūtā,» uzsver komersants.Bauskas novada SIA «Gaižēni» īpašnieks Alekss Rasmusens uzskata, ka pāreja uz eiro dos uzņēmējiem lielāku drošību: «Lai arī eirozonai tagad ir problēmas, nav izdevīgākas alternatīvas. Eksportētājiem un valstij kopumā eiro dos daudz ieguvumu.»Labu vai nekoSabiedriskās domas aptaujas patlaban Latvijā nerāda eiro labvēlīgu ainu. Vienotās valūtas pretinieki kā argumentus min gan eirozonas valstu problēmas, sevišķi Grieķijā, Itālijā un Spānijā, gan tepat kaimiņos, Igaunijā, jau pārdzīvoto valūtas maiņu, pēc kuras cēlušās cenas. Finanšu eksperti gan secinājuši, ka tieši eiro ieviešana inflāciju ietekmējusi vien par 0,3 procentpunktiem.Igaunijas uzņēmēji par eiro lielākoties saka labu vai neko. Šī gada sākumā Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras veiktā pētījumā noskaidrots, ka vairāk nekā puse organizācijai piederīgo uzņēmumu vadītāju uzskata – eiro ieviešana Igaunijā ir labvēlīgi ietekmējusi to darbu, vēsta aģentūra LETA. Kā pozitīvi aspekti minēta cenu caurskatāmība, atteikšanās no izmaksu konvertēšanas un aprēķinu vienkāršošanās.Savukārt 41% aptaujāto uzņēmumu īpašnieku atzinuši, ka eiro ieviešana nav atstājusi jūtamu ietekmi uz to darbību. Tikai 6% uzņēmumu eiro ieviešana ietekmējusi negatīvi.Lētāk aizņemtiesKā lielu ieguvumu eiro aizstāvji min gaidāmo valsts kredītreitinga kāpumu, kas ļaus lētāk aizņemties naudu starptautiskajos finanšu tirgos. Kā skaidro Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu direktorāta ierēdnis Gatis Eglītis, tagad Latvijai naudu aizdod par 5%, bet pēc eiro maiņas tie būtu 3 – 3,5%. «Naudā tas nozīmē vairākus miljonus latu, ko valsts var paturēt budžetā un iztērēt lietderīgāk,» Latvijas žurnālistiem Briselē pauda G. Eglītis.Patlaban Latvija izpilda Māstrih-tas kritērijus gada vidējai inflācijai, budžeta deficīta un valdības parāda daļai, kā arī valūtas stabilitātes rādītāju, vērtē G. Eglītis. Slidenākais esot ilgtermiņa procentu likmju rādītājs, taču vēl ir laiks to stabilizēt.Pie plusiem pieskaitāmas plašākas investīciju piesaistes iespējas, valūtas risku un devalvācijas draudu izzušana, kā arī garantēta palīdzība finanšu sektoram no Eiropas Centrālās bankas (ECB). «Ja Latvijā jau būtu bijis eiro, bankas ar problēmām būtu balstītas nevis ar nodokļu maksātāju līdzdalību, bet no ECB fondiem,» uzsver Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»