Savs stūrītis Latvijas

Z. ZAKARĪTE, Iecavas aktīvistu kluba «Vardes» vadītāja

2012. gada 30. novembris 00:00

Pārbraucot mājās pēc gada studijām un darba ASV, ģimene un draugi mani lidostā sagaidīja ar Guntara Rača vārdiem «Nekur nav tik labi kā mājās, nekur tevi negaida tā!».Viens gads, it kā neliels laika posms tavā dzīvē, tomēr pietiekami ilgs, lai novērtētu to, kas tev ir, lai kaut nedaudz iepazītu citu kultūru, lai kļūtu atvērtāks, kārtējo reizi saprotot, cik ļoti atšķirīgi mēs esam.Svešumā nezaudēPēc patriotiskās noskaņās pavadītās Latvijas dzimšanas dienas svētku nedēļas neviļus aizdomājos un atcerējos laiku, ko pavadīju tālu prom no mājām. Pirms gada vēl sešos no rīta biju Rīgā, bet jau dienas vidū – apmēram 7000 km attālumā okeāna otrā krastā – Amerikas Savienotajās Valstīs. Pirmais, kas ienāca prātā, – plašums, otrais – kur palikuši visi gājēji?!Tomēr nevis par dzīvi ASV gribu runāt, bet pastāstīt par latviešiem, par latviešiem Amerikā. Maldinoši šķiet, ka, aizbraucot no dzimtenes, latvieši pazaudē savu identitāti un latviskumu. Vairākumā gadījumu ir pavisam citādi, latvieši pastiprināti izjūt saliedēšanās nepieciešamību un novērtē mūsu tautas paražas, īpaši mūsu ēšanas kultūru.Aizkustina līdz asarāmDzīvojot Potomakā Merilendas štatā, nejauši kartē ieraudzīju Latviešu evaņģēliski luterisko baznīcu. Ziņkārība ņēma virsroku, un jau pēc 25 minūšu velobrauciena biju klāt. Lai gan ASV biju pavadījusi vien pāris nedēļu, acīs sariesās asaras – šajā milzīgajā valstī man tepat blakus ir stūrītis Latvijas!Katru svētdienu ir iespēja apmeklēt dievkalpojumu latviešu valodā, katru svētdienu bērni mācās latviešu skoliņā, laiku pa laikam notiek kāds koncerts ar māksliniekiem no Latvijas, politiskās tikšanās un regulāri – visu latviešiem svarīgo svētku kopīga svinēšana.Izjūtas neaptveramas. Cilvēks, kas ne reizi dzīvē nav bijis Latvijā, runā ar mani skaidrā latviešu valodā un stāsta par Latvijas vēsturi. Dažreiz pat liekas, ka viņi zina vairāk par mums, šeit dzīvojošajiem. Vairākumam vecāki vai vecvecāki uz Amerikas Savienotajām Valstīm atceļojuši Otrā pasaules kara laikā, tāpēc viņi ar lielu aizrautību stāsta par reizēm, kad bijuši apciemot savu senču zemi.Sirsnīga līgošanaTaču ir arī cilvēki, kas uz ASV atbraukuši nesen un sajutuši sevī aicinājumu nepazaudēt saikni ar dzimteni. Šajās satikšanās reizēs novērojama zinātkāre no Amerikas latviešiem, viņu vēlme izzināt, kas un kā notiek Latvijā, dzirdēt patiesus stāstus un uzklausīt pieredzi. Tad redzams sarunbiedra lepnums par to, ka viņam ir, ko teikt, ka viņš zina un spēj sniegt atbildes.Vieni no vislatviskākajiem svētkiem – Līgovakars – Amerikā tika nosvinēti īpaši sirsnīgi. Nepagurstot dejojām ap ugunskuru un dziedājām latviešu dziesmas līdz pat rītam. Tieši šie bija svētki, kur visvairāk izjutu savu latvisko piederību. Dažreiz, lai patiesi to apzinātos, der norobežoties no ierastajām lietām un saprast, cik ļoti tev tās pietrūkst.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Savs stūrītis Latvijas

Kategorijas