Kā ar to dzīvot?

2012. gada 5. decembris 00:00

Smagas slimības priekšā nav jānoliec galva un jāļaujas mokām pat tad, ja kaite ir reta, diagnozes noteikšana – sarežģīta, izmeklējumi – dārgi, un pat pieredzējuši ārsti nerod padomu.Jāmeklē iespējas ārstēties, uzskata Valentīns, kura 24 gadus vecajam dēlam ir Krona slimība.Zaudēts laiksDēls jau piecu gadu vecumā sūdzējās par vēdersāpēm, atceras Valentīns. Toreiz licies – kas tur liels, gan pāries, jāpaciešas. Tā sacīja ne tikai vecāki, bet arī ārsti. Tomēr sāpes nepārgāja, zēnu mocīja nepārejoša slikta dūša. Diemžēl tika pazaudēts ļoti daudz laika, un tikai 18 gadu vecumā pēc vairākkārtējiem specifiskiem izmeklējumiem Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā Armandam tika noteikta diagnoze – Krona slimība.Izrakstītie medikamenti no Armanda prasīja tik daudz pacietības, ka bija brīdis, kad viņam gribējās padoties slimībai. Tādēļ sāktās terapijas vietā tika meklēti citādi ārstēšanās veidi – tika uzklausīts katrs padoms, izmantota ikviena iespēja, kas deva cerību. Armands un viņa vecāki centās izprast un iedziļināties, kas ir Krona slimība, kā to ārstē, kā ar to dzīvot.Ja tā būtu kāda parasta, labi zināma kaite, arī tad katrs organisms uz to var reaģēt atšķirīgi. Par retajām slimībām arī mediķiem ir maz zināms. Tāpēc Armands informāciju par Krona slimību sāka meklēt svešvalodā. Iedziļinājās, analizēja, salīdzināja un secināja. Galu galā viņš bija kļuvis par tādu savas slimības ekspertu, ka pat ar profesoriem varēja runāt kā līdzīgs ar līdzīgu.Reizēm jālūdzSlimība progresēja, un Armands atsāka ārstēšanos, kaut arī lietotajām zālēm bija nepatīkamas blakusparādības. Cerību deva brīdis, kad pasaulē tika atklāts jauns bioloģiskais medikaments Krona slimības ārstēšanai. Tiesa gan, tas ir tik dārgs, ka ārsti nelabprāt to piedāvā pacientiem Latvijā. Nereti tā ir ļoti grūta izvēle. Ir jāatsakās gandrīz no visa, lai varētu ārstēties. Lai cik smagi ir tuviniekiem, lai kā gribas palīdzēt savam līdzcilvēkam, nauda pati no sevis nerodas, tā jāmeklē, arī jālūdz, atzīst Armanda tēvs Valentīns.Viņš saņēma Armanda ārstēšanas plānu, ārstu konsilija atzinumu un lūdza valsts piedāvāto iespēju zāļu iegādei iegūt individuālo kompensāciju. Krona slimība ir iekļauta to diagnožu grupā, kam medikamentus kompensē 50 procentu apmērā. Nacionālā veselības dienesta (NVD) atbilde liecināja, ka valsts normatīvais regulējums paredz individuālās kompensācijas griestus – ne vairāk kā desmit tūkstošus latu gadā vienam pacientam. Tā nebija pat ceturtā daļa līdzekļu, kas Armandam nepieciešami dažādiem medikamentiem gada laikā.Katrs latsLai sabalansētu ārstniecības kursu ar pacienta iespējām, vajadzēja pārliecināt ārstniecības iestādi par plāna optimizēšanu. Pēc tam jāsaņem jauns ārstu konsilija slēdziens, jālūdz NVD atkārtoti pārskatīt lēmumu par valsts līdzfinansējumu.Pagājuši daži mēneši. Katrs valsts dotais un Armanda ģimenes lats ieguldīts medikamentos, kas nodrošina gan uzturošo, gan ārstējošo terapiju. Taču nākamgad naudas meklēšana jāsāk no jauna, jo vajadzīgi vismaz trīs četri ārstēšanas kursi. Tomēr pašlaik Armanda veselība uzlabojas, analīžu rezultāti kļūst labāki. Ir bijis vērts cīnīties, atzīst puiša ģimene. UZZIŅAIKrona slimība Tā ir hroniska, iekaisīga, grūti ārstējama zarnu slimība, kas var bojāt gan resno, gan tievo zarnu, gan tās abas. Dažreiz slimība var skart citus gremošanas trakta orgānus, piemēram, kuņģi un barības vadu.Biežākie Krona slimības simptomi ir asiņaina vēdera izeja, gļotu piejaukums vēdera izejai, sāpes vēderā, caureja, novājēšana un nespēks. Nereti ārstēšana vajadzīga visa mūža garumā.Slimības dēļ organisms neuzsūc uzņemtās barības vielas. Ilgākā laika periodā iekaisuma un tūskas dēļ aizaug zarnas, tādēļ tās ir jāizoperē. Saslimšanas cēlonis nav precīzi zināms.Tā ir viena no tā sauktajām autoimūnajām saslimšanām – līdzīgi kā psoriāze, bronhiālā astma, reimatoīdais artrīts un vēl dažas. Dažādu faktoru ietekmē organisms sāk kaitēt pats sev – izstrādā antivielas pret saviem veselajiem audiem, izraisot hronisku iekaisumu.Latvijā dzīvo ap 200 pacientu, kuriem ir Krona slimība, biežāk tā sastopama Rietumeiropā un Skandināvijā.Avots: medicine.lv.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Kā ar to dzīvot?

Kategorijas