Prezidenti uz sienām

2012. gada 7. decembris 00:00

Ceļosim! Azerbaidžānā līdzās ir bagātības izrādīšana un galējs trūkums.Latvijas Zemnieku federācijas un Iecavas sieviešu kluba «Liepas» dalībnieci Lauksaimniecības universitātes doktoranti Agnesi Hauku novembrī uz Azerbaidžānu aizveda pieredzes apmaiņas projekts programmā «Jaunatne darbībā». Agnese bija viena no 13 Eiropas valstu pārstāvēm, grupas mērķis – iepazīties ar jauniešu dzīvi Kaukāza valstī.Zīmīgs vārdsJauniete tūlīt noraida stereotipu, ka Kaukāzā ir bīstami. «Ne brīdi nejutos apdraudēta,» viņa uzsver, gan atzīstot – ja grupa, kurā vairākumā bija jaunietes, ilgāku laiku kavējās uz ielas, to tūlīt apstāja dīkdienīgu vīriešu pulciņš. Tomēr Agnesei radies iespaids, ka tas ir vienkārši intereses dēļ: «Vīrieši tur dienas laikā bieži stāv uz ielas un, šķiet, gaida, kad kaut kas notiks. Ja ir kas apskatāms vai apspriežams, viņi tūlīt savācas pulciņos un piedalās sarunās. Mēs bijām notikums.»Grupu nedēļu uzņēma Azerbaidžānas otras lielākās pilsētas Gandžas pašvaldība. Tajā ir ap pusmiljonu iedzīvotāju. Nosaukums raisījis smieklus, jo eiropiešu žargonā tas nozīmē ‘zālīte’, bet latviešiem raisa asociāciju ar «kandžu».«Tur svarīga «pokazuha» jeb izrādīšanās – katrs cenšas demonstrēt, ka ir turīgs, ietekmīgs, amata nosaukumam un apģērba zīmolam ir liela nozīme,» iespaidus apraksta A. Hauka, «mūs izmitināja piec-zvaigžņu viesnīcā ar lieliskām maltītēm, baseinu, saunu.» Tikšanos ar pilsētas mēru grupa gaidījusi vairākas stundas, tomēr saruna bijusi atklāta un demokrātiska.Iespējas un dubultstandartsNevalstisko organizāciju jaunieši, kuri studējuši Eiropā un Amerikā, Azerbaidžānā var taisīt ātru karjeru. Puisim 21 gada vecumā, kurš izcēlies ar gudru runu, piedāvāts kļūt par Gandžas ekonomikas ministru.«Es nesapratu, kā tik jauns bez pieredzes var pieņemt lēmumus. Viņš skaidroja, ka pusgadu būtu palīgs citam, mācītos. Tur jauniešus atbalsta, Gandžas mērs divos gados vadības aparātu gandrīz pilnībā nomainījis pret jauniem cilvēkiem,» stāsta Agnese.Viņas vērtējumā, Azerbaidžāna patlaban izdzīvo posmu, kad «spēcīgie iet uz priekšu, bet vājākie atpaliek»: «Mēs no Eiropas mēģinām viņiem uzspiest, ka jādomā par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, klaiņojošiem dzīvniekiem, bet man šķiet, ka viņi paši ar laiku pie tā nonāks.»Ļoti nozīmīga Azerbaidžānā ir ģimene un gadsimtiem ierastā kārtība, ka sievietei jāklausa vīrs. Pat Eiropā mācījušās jaunietes pārliecinātas, ka līdz kāzām jāsaglabā nevainība un apprecēties vajag līdz 23 gadu vecumam. Viena ar brīvāku personību Agnesei atzinusies, ka apzinās – būs vai nu jāpakļaujas, vai jāsamierinās ar ģimenes novēršanos no viņas.Savukārt puiši, kuri arī līdz kāzām var darīt, ko grib, labprāt izmanto eiropiešu dāmu brīvo skatījumu uz gadījuma sakariem, tomēr sievu grib nevainīgu mājās sēdētāju, smaidot atstāsta ceļotāja.Cita sejaDivas dienas grupa pavadījusi galvaspilsētā Baku uz sava rēķina, iepazīstot citādu valsts seju. «Te pie jūras ir greznā «Eirovīzijas» skatuve ar naftas ieguves platformām fonā, krāšņas ēkas valsts simbola – uguns liesmas – formā. Otra kalna puse, kas nav paredzēta tūristiem, izskatās kā graustu rajons,» stāsta Agnese.Galvaspilsētā reti redzēti žiguļi, kas pārējā valstī ir galvenais braucamais. «Valsts ir bagāta, bet nauda koncentrēta mazākās grupas rokās. Prezidentu – gan tagadējā, gan iepriekšējā – fotoattēli uz daudzām ēkām un skolās liek mīlēt valsts galvu.»Karabahas bēgļiem uzcelta īpaša pilsēta, kurā par dzīvošanu maksā valsts, līdzās – grezna promenāde. Tikmēr puisis, pie kura pāris eiropietes Baku pārnakšņojušas, dzīvo 20 kvadrātmetru ūķītī ar vienu logu un nopelējušām sienām. Tas pirms dažiem gadiem iegādāts par 17 tūkstošiem eiro, un vēl tagad katru mēnesi valsts par to iekasē 150 eiro. «Par ko – tā arī nesapratu!»Agnesei brauciens ļāvis iepazīt citādu kultūru un dzīvesveidu, redzēt pasaules dažādību. Par labajiem iespaidiem atgādinās suvenīrs – lakats ar nacionālā uguns simbola rakstu.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Prezidenti uz sienām

Kategorijas