Latvāņi ielenc Saulaini

2012. gada 21. augusts 08:38

928

Apmēram puskilometru no Saulaines sakoptā centra jau kuro gadu plašumā plešas latvāņu lauks. Augi pārauguši divu cilvēku augumu, milzīgajās ziedkopās gatavojas sēklas. Klusais ceļš, pa kuru reti brauc automašīnas, romantiskām pastaigām neder. Uz to pusi labāk vispār neiet. Kad augi zaļo, to sula ir dedzinoša, apsvilināties var, pieskaroties lapām, stāsta Saulaines 9. mājas iedzīvotājas Janīna Barkova un Rūta Kudle. Viņu pagalmā latvāņi neesot manīti, toties Kaucmindes parkā, īpaši Kaucītes malā, to kļūstot arvien vairāk. Sēklas iznēsā vējš, putni, kanalizācijas ūdeņi.Triju bērnu māmiņa Laura Kvedare dzīvo 6. mājā, kas tuvāk Kaucmindes muižas parkam. Viņa rāda nelielu latvāni, kas aug pie tiltiņa pār dīķi, viens iesējies arī pie celiņa uz dzīvojamo māju. Vīrs tos regulāri nopļaujot, bet nezāle atzaļo, mēģinājuši nīdēt ar «Raundap», bet nav līdzējis. Laurai uz rokas apdeguma rēta, vecākais dēls Daniels ar draugiem spēlējoties parkā arī saskāries ar neganto augu. Četrgadīgo Kristiānu un divus gadu veco Montu māmiņa cauri parkam ved tikai pie rokas. Saulainietei Sarmītei Saktiņai ir padoms - vīrs iemanījies ar lāpstu nocirst latvāņu ceru līdz saknei. Tas jādara vecā mēnesī un tiklīdz augs izlīdis no zemes, uzsver Sarmīte. Individuālā komersanta Gunta Macpana autoremonta darbnīca Saulainē atrodas līdzās ceļam uz latvāņu audzi. «Kopš pavasara teritoriju pļaujam vairākas reizes, lai augi nepagūst paaugties, tomēr tie neiznīkst. Manuprāt, latvāņi vairojas ne tikai ar sēklām, bet arī ar sakņu sistēmu. Tie ir kā mārrutki, kur viens, tur ātri izaug pudurs. Ļaujot latvāņiem augt netraucēti, zeme ir sacūkota uz daudziem gadiem,» uzskata Guntis Macpans. Iepretim milzu latvāņu birzij vārtu ražotni izveidojis Jevgeņijs Staņulāns, zemnieku saimniecības «Gobas» īpašnieks. «Ar latvāņiem cīnos desmit gadu, kopš nomāju šeit 3,2 hektārus no Saulaines profesionālās vidusskolas. Pļauju ar trimeri, bet tie ataug. Ar latvāņu sulu esmu apdedzinājis gan rokas, gan kājas,» rādot rētas, stāsta Jevgeņijs Staņulāns. Latvāņi plešas Izglītības un zinātnes ministrijai piederošajā zemē, kas ir Saulaines profesionālās vidusskolas ziņā. Mācību iestādes direktors Jānis Beķeris atzīst, ka vērienīgo rekonstrukcijas darbu dēļ šovasar latvāņu pļaušana piemirsta. Tas tikšot veikts šonedēļ. 17. augustā vidusskolas saimniecības vadītājam Jānim Ercenam dots uzdevums pļaušanā norīkot traktoru, jo milzeņus ar trimeri nenogriezt. Augusta sākumā latvāņu apsēstās teritorijas Saulainē apsekojis Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis, attīstības nodaļas vadītāja Inta Klīve un pašvaldības policists Uldis Dzidrums. Latvāņi izklaidus atrodami arī citviet Rundāles novadā, bet Saulainē apdzīvotas vietas tuvumā to vienuviet ir visvairāk un audze plešas. Rundāles novada dome sākusi administratīvo lietvedību pret zemes īpašniekiem un lietotājiem, kuri ļāvuši vaļu latvāņiem. Administratīvais kodekss fiziskām personām par to paredz sodu no Ls 75 līdz Ls 250, bet juridiskām - no Ls 200 līdz Ls 1000, skaidro pašvaldības policists Uldis Dzidrums.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Latvāņi ielenc Saulaini

Kategorijas