Baklažānus vietējie vēl nav iemīļojuši

2012. gada 14. decembris 00:00

Andrim Zomerovskim – 50.Kaut daba devusies ziemas snaudā, rosība Bauskas novada Ceraukstes pagasta iedzīvotāja Andra Zomerovska saim-niecībā neapsīkst. Lai arī jubilārs tagad neko neaudzē, taču darāmā netrūkst. «Siltumnīcu jumti jāatbrīvo no sniega. Vairs neriskēju, jo pirms diviem gadiem tie no smaguma iebruka,» stāsta Andris.Stiepj garumāJau 20 gadus Zomerovsku ģimenes ienākumu avots ir dārzeņu audzēšana. Saimniecībā tiek audzēti gurķi, tomāti, baklažāni un paprika. «Pēdējie divi ir mūsu topprece,» atklāj Andra sieva Sandra. Tos pārdod Kauguru tirgū, jo vietējie iedzīvotāji šos dārzeņus vēl neesot iecienījuši, savukārt Rīgā konkurence ir liela, un tur iespiesties būtu grūti.«Aizbraucu uz Jūrmalu un varu tirgoties vairākas dienas pēc kārtas. Tur dzīvo manas māsas, ir, kur palikt,» paskaidro sieva. Abi pienākumus lieliski sadalījuši, jo Andrim nepatīk tirgošanās, bet Sandrai – zemes darbi. Lai sezona būtu garāka, ģimene audzē arī narcises un vēlās avenes.Agrāk, kad bērni vēl dzīvoja tepat un nāca vecākiem palīgā, darāmā bijis vairāk. Dēls Artūrs patlaban strādā tipogrāfijā Rīgā, meita Agnese – Anglijā. «Darba piedāvājumu viņai tepat, galvaspilsētā, netrūka, bet vai ar augstāko izglītību un četru valodu zināšanām ir vērts sevi mocīt divpadsmit stundas dienā par nedaudz vairāk kā minimālo darba algu?» retoriski vaicā jubilārs.Bija vērts nogaidītAndris ar Sandru sapazinušies, mācoties Bauskas 1. vidusskolā, tolaik abi aizrāvās ar vieglatlētiku. «Toreiz visi skolā teica, ka apprecēsimies pirmie, jo ar Andri bijām kopā jau ilgāku laiku, taču nogaidījām, nesteidzāmies. Šķiet, ka no saviem klasesbiedriem esmu vienīgā, kas nav šķīrusies,» secina Sandra.Jāvārdu pāris teica pēc tam, kad Andris atgriezās no armijas. Ceraukstieši atzīst, ka starplaikā, kā jau mīlniekiem, vienam bez otra bijis grūti. Sandra braukusi ciemos pie Andra gan uz Igauniju, gan Ukrainu. Novembra beigās abi nosvinēja 28. kāzu gadadienu.Dzimšanas dienu Andris paguva nosvinēt pagājušajā nedēļas nogalē. Saaicināti tuvākie radi – māte, māsa, onkulis un māsīca, kura mērojusi tālāko ceļu. «Viņa dzīvo Saldū, no kurienes nāk mani vecāki. Savulaik darbs putnu fabrikā viņus uz šejieni atveda. Vairāk nekā desmit gadus tā bija arī mana darbavieta. Strādāju par šoferi dezinfektoru. Tas nebija nekas patīkams, taču – kas jādara, tas jādara.»Nemainīgas nodarbesJubilārs atklāj, ka sports vēl joprojām ir svarīgs ikdienā. Teju katru nedēļas nogali ceraukstietis aizvada šaha mačos. Turpat var sastapt viņa skolas gadu treneri Māri Bergu.Andris cenšas noskatīties visu Latvijas sportistu sniegumu, ko translē televīzijā. Vēl viens gadiem nemainīgs pienākums ir darbība Ceraukstes pagasta vēlēšanu komisijā, kurā Andris ir jau vairāk nekā 20 gadu.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Baklažānus vietējie vēl nav iemīļojuši

Kategorijas