BauskasDzive.lv ARHĪVS

Vēlas būt labāk informēti

VILNIS AUZĀNS

2012. gada 14. decembris 00:00

53
Vēlas būt labāk informēti

Izglītojoši praktiskā semināra apmeklētāji 11. decembrī iepazinās ar zemnieku saimniecību «Krišjāņi» un «Kāpostnīca» darbību.Semināra rīkotāja Raimonda Ribikauska no Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Bauskas nodaļas «Bauskas Dzīvei» pauda, ka šī ir iespēja vietējiem mājražotājiem tikties, dalīties pieredzē, gūt jaunas ierosmes.Baušķenieki konservatīvākiSanākušie ar interesi uzklausīja saimniecības «Krišjāņi» pārstāves Ilutas Straģes stāstīto, kā arī mielojās ar viņas pagatavotajiem sieriem.Šoruden saimniece radījusi jaunas šķirnes. «Idejas visbiežāk atnāk agrās rīta stundās, vai arī tās iesaka pircēji. Pēc kādas sarunas tirgū nolēmu sākt eksperimentēt un kā piedevu sieram izmantot kadiķu ogas. Sieru «Paeglītis» daudzi novērtē pozitīvi. Tagad kaut ko mēģinu dabūt gatavu ar zivju piedevām. Ir paraugi ar kaltēto ķilavu piedevām, pašai gan šķiet – kaut kas nav īsti labi. Jāpamēģina būs pievienot lasi,» stāsta Iluta.Lielāko daļu saražotā «Krišjāņi» pārdod gadatirgos. «Patīk aizbraukt uz tirgu Ventspilī, Kuldīgā, Liepājā. Tur cilvēki ar interesi pērk jaunumus, baušķenieki šajā ziņā ir konservatīvāki,» secina mājražotāja.Veidos vienotu reģistruI. Straģe vēlas sadarboties ar vietējiem audzētājiem, kas var piegādāt kaltētus dārzeņus un ogas. Pašlaik viņa izmanto importa kaltētās upenes, bet labprāt pirktu tās no kāda vietējā mājražotāja.R. Ribikauska uzsvēra, ka seminārā sapulcināti dažādu produktu ražotāji, lai dibinātu kontaktus. Zemniece Sandra Marcinkeviča no Vecumnieku novada Skaistkalnes teic, ka dažbrīd internetā atrast informāciju par citur Latvijā notiekošo ir vieglāk nekā par tuvējās apkaimes ražotājiem un viņu piedāvājumu.Bauskas pašvaldības paspārnē izveidotās uzņēmējdarbības konsultatīvās padomes locekle, novada lauku konsultante Rudīte Jaunzeme pastāstīja, ka iecerēts veidot Bauskas novada uzņēmēju reģistru. Tajā informāciju par savu uzņēmumu un tā produkciju aicinās iekļaut gan lielos uzņēmumus, gan ikvienu mājražotāju.Tūristiem patīk«Mūsu četros novados ir daudz mājražotāju, tādēļ esam sākuši apzināt gardēžu tūrisma maršrutus. Vienu varētu veidot Bārbeles un Skaistkalnes pusē. Brunavas pagastā ir iespēja izveidot amatnieku maršrutu, jo te vienā mājā cep maizi, citviet sien sierus, skābē kāpostus, cep tortes, var arī atpūsties pie Mēmeles. Šādi maršruti kļūst arvien populārāki,» skaidro R. Ribikauska.Semināra dalībniekus interesēja arī citi «Krišjāņu» jaunumi – fazānu gaļa, olas, saldējums. I. Straģe pastāstīja, kā sokas ar liellopu gaļas ražošanu. No pakalpojumiem Lietuvā saimnieki atteikušies. Kad būs sertificēta pašu kautuve, viss produktu ražošanas cikls būs vienviet. Tas ir ekonomiskāk un drošāk, ja visi darbi ir pašu paveikti, uzsver saimniece.Bija iespēja iepazīt saimniecības «Kāpostnīca» darbību. Tās vadītāja Iveta Ļekūne atzina, ka šis ir intensīva darba periods, jo pavisam drīz tirgos sāksies iepirkšanās Ziemassvētku maltītei. Brunaviete pircējiem gatava piedāvāt daudzveidīgu produkcijas klāstu.