Palīdzi atbildīgi

Klāt ziema, un ārā visu klāj sniega kārta. Gaudo vējš, bet pie loga klauvē zīlīte. Cits jau gatavo putniņiem barību, bet cits vēl mokās neziņā – vajag barot, nevajag?Ornitologs Kaspars Funts savus novērojumus apraksta interneta blogā «Funts rosās». Turklāt tie ne vienmēr atbilst tam, ko esam pieraduši pieņemt par patiesību.Izdzīvo izturīgākie«Zīlītes šogad īpaši lidinās gar maniem logiem un klauvē. Vai viņas prasa ēst?» ornitologa blogā jautā lasītāja. «Zīlītes neklauvē pie loga, lai prasītu ēst. Tās stiklā redz savu atspulgu, un, tā kā šie putniņi palaikam ir agresīvi, tad, domādami, ka atspulgs ir cita zīlīte, knābj tam,» atbild speciālists. Izrādās, katram putnam ir savas dzīvesveida īpatnības.«Principā dabai un pašām putnu populācijām piebarošana ir vienaldzīga – putnam pašam ir jāspēj atrast barību, kas dos pietiekamu daudzumu enerģijas pārlaist auksto laiku,» teic K. Funts. Viņš skaidro – ja putns nespēs atrast barību pietiekamā daudzumā, dzīvības uzturēšanai vitāli svarīgās enerģijas nepietiks, tas aukstumā nomirs, kļūstot par enerģijas avotu kādam citam dzīvniekam, proti, to kāds apēdīs. Dabiskā izlase vārgos ar sliktākām barības meklēšanas iemaņām un salizturības gēniem atsijās. Toties stiprākie, kas labāk pacieš aukstumu un ir spējīgi atrast pārziemošanai vajadzīgo ēdmaņu, izdzīvos un nākamajām paaudzēm pārnesīs dzīvelīgākus gēnus.Ieguvējs – barotājsNav ieteicams barot ūdensputnus – pīles un gulbjus. Šiem putniem, pienākot salam un ūdenstilpēm aizsalstot, ir jālido uz piemērotākām ziemošanas vietām. Gul-bji var kļūt tik ļoti atkarīgi no barošanas, ka paliks barošanas vietā pat tad, kad ūdenstilpe aizsals. Tas draud ar putnu iesalšanu ledū un bojāeju.K. Funts uzskata, ka piebarošana daudz nemainīs, jo vārgie tāpat ies bojā, lai kā tos piebarotu un uzbarotu, bet stiprie tāpat izdzīvos. Piebarošana aukstajā laikā atvieglo putniem iespēju tikt pie ēdamā, tomēr galvenais ieguvējs ir pats barotājs. «Varēsit ikdienā vērot dažādu sugu putniņus knosāmies pa barotavu vai tās tuvumā. Pamanīsit, ka uz barotavu nāks ne tikai visiem zināmās lielās zīlītes vai mājas zvirbuļi, bet arī daudzu citu sugu putni,» teic ornitologs.Tātad, ja neesat to skaitā, kas gatavi tērēt naudu un laiku regulārai putnu barošanai, nemokiet savu sirdsapziņu ar domu, ka esat pametuši kādu novārtā.Pārtraukt nedrīkstToties, ja barojat, tad dariet to visu auksto laiku, uzsver lietpratējs. «Ja ir vēlme putnus barot, tad tik droši uz priekšu – tā ir jauka un interesanta nodarbe. Tomēr, ja esat nolēmuši sākt barot putnus ziemā, jāatceras, ka tas ir jādara nepārtraukti,» brīdina K. Funts. Ja sāk ziemā piebarot un pēkšņi pārtrauc, putni laiku, ko vajadzētu izmantot ēdamā meklēšanai citur, pavadīs pie barotavas, gaidot, kad tajā barība parādīsies, jo visu laiku tā taču tur ir bijusi. Tāpēc tie nepagūs uzņemt vajadzīgo ēdmaņas daudzumu, pienāks nakts, un piesaistītie un uzticīgie putni nosals, nespējot pārciest aukstumu.Lai saprastu, ar ko jārēķinās, ja sāk putnus barot, K. Funts stāsta par savu pieredzi: «Pirms vairākiem gadiem ziemā baroju putnus Skultē. Novembrī sāku ar divām elementārām barotavām – zaros otrādi pakārtu konservu kārbu, kurā iesmērēti kausēti cūku tauki, sajaukti ar auzu pārslām. Tā barība neapsnieg, savukārt putni ar kāju nadziņiem ieķeras bundžas malās un ēd. Redz, putniem nav problēmu ēst kājām gaisā! Lai barotavas būtu pilnas, katru nedēļu braucu tās uzpildīt, turp un atpakaļ 120 kilometru. Manas barotavas piesaistīja lielās zīlītes, zilzīlītes, pelēkās zīlītes, purva zīlītes, dzilnīšus, dižraibos un mazos dzeņus. Uz barotavām nāca arvien vairāk un vairāk putnu, tāpēc, lai barības spārnaiņiem pa nedēļu neaptrūktos, nācās palielināt barotavu skaitu. Marta sākumā dārza ābelēs karājās 15 barotavas.»Putnu barošana jāpārtrauc pavasarī, kad nokusis sniegs un gaisa temperatūra nav zemāka par nulli. Vasarā putnus nebaro. Rudenī sāk barot, kad gaisa temperatūra ir zemāka par nulli un uzsnidzis sniegs.Taukus vajag visiemPutnu barībai pēc iespējas jāatbilst putnu dabiskajam ēdienam. Vislabāk barotavu piepildīt agri no rīta – līdz ar gaismas uzaušanu, kad pēc garajām un aukstajām naktīm putni aktīvi sāk meklēt pārtiku.Laba un enerģijas bagāta putnu barība ir tauki – svaigs, nesālīts speķis bez garšvielām. Šādu barību ļoti iecienījušas zīlītes, dzeņi, dzilnīši u. c. Lai putnu ēdienkarti bagātinātu, kausētus taukus var samaisīt ar auzu pārslām.Putnu iecienīta barība ir saulespuķu sēklas, auzu pārslas, grūbas, prosa, putraimi, zemesrieksti, linsēklas, labības graudi, dažādu nezāļu sēklas – ar tām labprāt cienāsies zaļžubītes, dzeltenās stērstes, svilpji, ķivuļi, irbes u. c. Sausajai graudu un sēklu barībai vēlams piejaukt saulespuķu eļļu, margarīnu vai kausētus taukus, tad tā būs barojošāka un nesasals.Putnus var barot arī ar vārītām pupām un zirņiem, maizi, ko vēlams izmērcēt saulespuķu eļļā. Ja bijis labs ābolu gads, atklātās vietās var izlikt ābolus – tie ļoti garšo melnajiem meža strazdiem, dižknābjiem, svilpjiem un zīdastēm.Rudenī var lielā daudzumā savākt un izkaltēt pīlādžus, kas labi garšo zīdastēm, melnajiem meža strazdiem un svilpjiem. Derēs arī kaltētas mellenes, brūklenes, aronijas un citas ogas. Kaspars Funts par sevi:– Esmu putnu vērotājs un gredzenotājs. Kopš 2000. gada 15. maija, kad pirmo reizi devos vērot putnus, tie mani ir pārņēmuši. Pa šiem gadiem uzkrātas labas zināšanas par putniem, tāpēc tagad stāstu to tālāk citiem. Kopš 2008. gada papildus vērošanai putnus arī gredzenoju.Kopā ar domubiedriem Kārli Milleru un Ivaru Brediku 2010. gada 19. jūlijā nodibinājām sabiedrisko organizāciju – nodibinājumu «Latvijas Putnu fonds», lai darītu putnu un dabas lietas tā, kā paši uzskatām par pareizu, īpašu uzmanību pievēršot skolu jaunatnes un sabiedrības kopumā izglītošanai par putnu dzīvi un dabas aizsardzības jautājumiem. Ceru, ka tas izdodas un izdosies arī turpmāk.Avots: funtsmyblog.wordpress.com. UZZIŅAIČetri putnu barošanas noteikumi ziemā: 1) ja sāk barot putnus, tas jāturpina līdz pavasarim, kad ne tikai dienā, bet arī naktī gaisa temperatūra nav zemāka par nulle grādiem un ir nokususi sniega sega;2) barotavā katru dienu jābūt pieejamai barībai. Nedrīkst izlaist kaut vienu barošanas reizi;3) barībai jābūt nesālītai, bez garšvielām, bez konservantiem. Derēs dažādas sēkliņas, kausēti tauki, auzu pārslas, speķa āda u. tml.;4) uz barības nedrīkst nonākt nokrišņi – sniegs vai lietus.Avots – funtsmyblog.wordpress.com.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»