Pieņemt Jēzu savā sirdī

2012. gada 21. decembris 00:00

«Gods Dievam augstībā, miers virs zemes labas gribas cilvēkiem,» eņģeļi pirmajos Ziemassvētkos teica ganiem, kas netālu no Betlēmes ganīja lopus. Viņi nekavējoties cēlās un gāja pielūgt jaundzimušo bērnu.Ziemassvētku stāstu katru gadu izdzīvojam no jauna. Tas pierāda, ka Dievs pestīšanas plānā ietvēra ikvienu, nešķirojot ne nabagu, ne bagātu. Vēsti dzirdēja gan gani, gan Austrumu gudrie. Un visi viņi, daudz neprātojot un nekurnot, steidzās uz Betlēmi, jo juta brīža svētumu.Iekārto dievnamuArī šogad mazais Jēzus bērns nāk pie visiem. Tradicionāli visspilgtāk to izdzīvojam dievnamā. Te ik gadu iekārtota miniatūra Betlēme, kas acu priekšā atdzīvina zināmo ainu.Ozolaines katoļu draudzes priekšniece Olga Kampāne stāsta, ka šonedēļ baznīca tiek rotāta. «Betlēmes ainas atveidošana uzsver Kristus cilvēcisko dabu,» skaidro Olga un piebilst – neatkarīgi no katra ticības stipruma svarīgi, lai ikviens būtu līdzās Jēzum viņa dzimšanā.Lielā Betlēme gatava Skaistkalnes katoļu baznīcā. To paulīniešu tēvs Jānis Vīlaks ar draudzes locekļu palīdzību uzstādīja laikus, lai šonedēļ varētu uzņemt ciemiņus. Jau devīto gadu pie silītē gulošā Jēzus pulcējās Skaistkalnes sākumskolas bērni ar skolotājiem, vecākiem un vecvecākiem, lai dziedātu Dievam par godu. «Bērni ļoti gaida to dienu, kad varēs satikties ar Jēzu, pēc tam priesteris dod svētību mazajiem un katrs saņem svētbildīti un kārumiņu,» stāsta paulīniešu tēvs.Skaistkalnes vidusskolas skolotāja Ērika Sļipecka atzīst, ka šāds svētku ieskaņas pasākums jaunākajai paaudzei ir vajadzīgs. «Bērniem patīk klausīties priesterī, dzirdēto viņi vēl ilgi apspriež savā starpā. Dažādi pedagogi centušies pasniegt kristīgo mācību skolā, taču tēvs Jānis to dara vislabāk,» teic Ērika. Šogad gan bijis mazāk klausītāju, piebilst pedagoģe, pieļaujot, ka skaistkalniešus varbūt aizkavējis biezais sniegs.Mazāk grēkaSvētku svinēšana katrā ģimenē atšķiras. O. Kampānes bērnība pagāja desmit kilometru no Aglonas. Dziļi katoļticīgi bijuši viņas vecāki un vecvecāki. Spilgtā atmiņā viņai vēl tagad, kā visi 24. decembrī steiguši apdarīt pēdējos darbus, lai pievakarē klātu Ziemassvētku vigīlijas galdu.«Uz baltu galdautu apklāta galda lika sienu, kas atgādina, ka Marija Jēzu pēc dzimšanas ietina autiņos un guldīja uz siena silītē. Galdā lika dažādus gavēņa ēdienus. Krēslas stundā visa ģimene sapulcējas ap galdu un lūdzās. Tēvs ņēma no šķīvīša oblātes jeb kūčas un sadalīja visiem. Visi cits citam kaut ko novēlēja,» stāsta Olga.Mūsdienās šis tas ir mainījies. Pirms gada bīskapu konsilijā nospriests par gavēņa atcelšanu 24. de-cembrī. Tas mazina cilvēku grēku, jo tagad, atnākot no baznīcas, atļauts ēst visu – gan gaļu, gan visu pārējo, kas simbolizē daudzās bagātīgās dāvanas dvēselēm, kādas ar savu ienākšanu pasaulē ir atnesis Jēzus.Skar ikvienuVēl nesen garīdznieki mēdza piktoties par «Marcipāna Ziemassvētkiem» un jezgu, kādu saceļ komercializētā pasaule. Tagad šķiet, ka mēs jau būsim pie tā pieraduši, spriež Vecumnieku luterāņu draudzes mācītājs Juris Morics. «Galu galā, ja vien mēs paši nenorobežojamies, tad svētku centrā tomēr ir Kristus nākšana pasaulē, kas skar ikvienu cilvēku. Ikviena bērna piedzimšana ir brīnums, un Kristus piedzimšana ir īpašs brīnums – Viņš ir Dieva Dēls. Viņš pats tapa miesa un nāca pie mums, noskumušajiem,» saka priesteris.Mācītājs pārliecināts, ka latviešiem Ziemassvētki ir ģimenes svētki. «Neapšaubāmi, tradīcija ir lielāka vai mazāka eglīte, piparkūku smarža un katrai ģimenei savi iecienītie ēdieni. Kamēr es nebiju kļuvis par kalpojošu mācītāju, manas ģimenes galdā bija zoss cepetis, pildīts ar skābiem āboliem un plūmēm. Tagad tam laika neatliek, bet toties ir citi prieki – daudzie svētku dievkalpojumi un cilvēku mirdzošās acis,» stāsta J. Morics. Viņš teic – Ziemassvētki mēdz darīt ar cilvēkiem brīnumus, jo sirdis kļūst siltas un acis gaiši smaida: «Tas nav izskaidrojams racionāli – Dieva Gars iededz mūsu sirdīs liesmiņas.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pieņemt Jēzu savā sirdī

Kategorijas