Klavieres veicina domāšanu

65 gadu jubileju svin Dzintra Vēvere.Klavierspēles mācīšana bērniem un jauniešiem Bauskas mūzikas skolā ir pedagoģes Dzintras Vēveres mūža darbs. Patlaban rit 45. gads šajā amatā, taču pie instrumenta pavadīts krietni ilgāks laiks. Stāsts sākas jubilāres dzimtajā Jelgavā.«Kāpēc tieši klavieres? Nezinu, laikam vecāku izvēle, taču droša par to neesmu, jo nav jau vairs, kam paprasīt. Galvenais ir tas, ka savu ikdienu bez šī instrumenta nespēju iedomāties. Pirmo reizi pie tām sēdos septiņu gadu vecumā, kad mācījos pie privātskolotāja. Divus gadus vēlāk sāku iet mūzikas skolā,» stāsta jubilāre.Viņa atklāj, ka ģimenē muzikāla bijusi vienīgi mamma, kurai šajā jomā trūcis speciālas izglītības, taču viņa dziedājusi vairākos koros. Savukārt ģimenes vīrieši allaž bijuši un vēl joprojām ir lieli sportisti, it īpaši, ja runa ir par mazdēliem vai arī septiņpadsmit gadu vecāko, bet nu jau mirušo Dzintras brāli Zigurdu, kura dēļ viņa uz Bausku atnākusi.Rinda ārpus skolas«Pabeidzot Jelgavas mūzikas vidusskolu, varēju nokļūt vienā vai otrā Latvijas galā, taču izvēlējos Bausku. Tā man nebija tik sveša, jo šeit pilsētas pamatskolā brālis strādāja par sporta skolotāju. Vislabāk pārzināju Rīgas ielu – slidotavu, kas bija ierīkota aiz skolas, maizes veikalu un autoostu,» atceras Dzintra.Darbu Bauskas mūzikas skolā, kas toreiz atradās tagadējā Bērnu un jaunatnes sporta skolas ēkā, pedagoģe sāka tālajā 1968. gadā. Lai arī izglītības iestāde tolaik bija maza un tajā strādāja kādi septiņi skolotāji, mācītiesgribētāju bija krietni daudz. Jubilāre atceras, ka bijis laiks, kad uz iestājeksāmeniem bērni Uzvaras ielā stāvējuši garā rindā.No šaurības uz jaunajām telpām Upmalas ielā Mūzikas skola pārcēlās 1997. gadā. «Tajā pašā gadā, kad svinēju 50 gadu jubileju,» atklāj baušķeniece. Jāpiemin, ka šonedēļ dzimšanas diena ir arī klavierspēles pedagoģei Līgai Jaunliniņai, kurai šodien aprit 55 gadi. Tikpat ilgi pastāv arī izglītības iestāde.Īsteno nepiepildītus sapņusUz Mūzikas skolu Dzintra dodas katru darbdienu, jo klavieres ir neaizvietojamas ne tikai skolēniem klavierspēles klasē, bet arī koristiem, akordeonistiem, pūšamo un stīgu instrumentu mācekļiem. «Veselības ziņā klavieres ir ieteicamas, jo tās veicina domāšanu. Kad skolēnam iet slikti, tad pirmais, ko vienmēr prasu, ir atzīme matemātikā. Tad parasti nosauc piecas balles vai zemāku ciparu,» novērojusi pedagoģe. Viņa zina stāstīt, ka nu jau Mūzikas skolu apmeklē kādreizējo audzēkņu bērni. Gadās, ka vecāki skolu tā arī nav absolvējuši, un atvases tagad turpina reiz nepiepildīto sapni.Jubilāre atzīst, ka pati līdz mācībām Konservatorijā nav tikusi, jo pienācis brīdis, kad uzmanība bija jāvelta ģimenei, abu dēlu audzināšanai. Sava loma bijusi arī pianistiem raksturīgajai rokas traumai. Patlaban skolotāja kādu laiku nedrīkst spēlēt klavieres, bet ievērot šādu aizliegumu nākas grūti. Pirksti paši tā vien grib kustēties pa klavierēm.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»