Komentāri: klāt 2013. gads

2012. gada 28. decembris 00:00

Kā sagaidīsit gadumiju? Vai jūsu ģimenē, draugu, radu lokā ir īpašas šo svētku svinēšanas tradīcijas, rituāli, kādi ieteikumi citiem?Brīdis pārdomām AIGA BALTALKSNE, Īslīces pagasta kultūras darbiniece:Gadumija man pienāk tādā kā skrējienā cauri dažādiem Ziemassvētku pasākumiem. Tajos rodu prieku un spēku, ko cenšos saglabāt līdz nākamajiem saulgriežiem. Vecgada vakarā parasti esam mājās ar ģimeni – vīru, dēlu, meitu un viņas draugu. Lejam laimi, apsveicam cits citu un tad visi kopā dodamies uz manu darbu, jo Īslīces kultūras namā stundu pēc pusnakts sākas jaunā gada pirmā balle.Kad gaisma sarūk līdz sveces liesmiņai, apkārt balts klusums, klāt gada pēdējās minūtes. Vēl ir dažas dienas, kad varam pārdomāt, kā esam dzīvojuši, atsijāt ieguvumus no zaudējumiem kā graudus no pelavām. Priecāties par to, kas bijis labs, nepaturēt pie sevis slikto, piedot pāridarījumus. Īstais brīdis, lai pateiktos cilvēkiem, kuri palīdzējuši, bijuši līdzās grūtos brīžos un svētkos. Vecajam un jaunajam gadam satiekoties, novēlu noticēt brīnumam, jo to nevar ne nopirkt, ne pārdot. Novēlu to piedzīvot un dāvināt citiem. Lai balts sniegs un baltas domas, pārliecība par to, ko darāt, un ticība, ka to varat! Patiesi laimīgu 2013. gadu!Klausāmies bites MARIJA URBĀNE, Vecumnieku novada dravas «Dzintarlāse» saimniece:Katru gadu Vecgada vakarā ejam klausīties bites – ko tās saka, vai dzīvas, vai veselas, vai kas netraucē ziemot. Pēc bitēm var noteikt, kāds nākamais gads gaidāms. Ja tās ir veselas, tad būs labs gads, ja nelabi trokšņo vai stropā valda galīgs klusums – gaidāmas kādas nebūšanas.Bites neguļ pilnīgā klusumā – ja viss kārtībā, dzirdams kluss, mierīgs dūciens. Ja nav par aukstu, temperatūra stropā vairāk plusā nekā mīnusā, tad arī valda mierīga, klusa skaņa. Ja kāds iztraucējis vai pele ielīdusi, vai trūkst barības, bitēm ir par aukstu, vai stropā iekļuvis slapjums, to pēc skaņas uzreiz var pateikt. Tad jāpaceļ vāciņš, jāapskatās, ko varam līdzēt.Kopumā mums ir simt četras novietnes, bet visas apskriet nevaram – līdz tālākajām neļauj tikt sniegs un slikts ceļš. Pie mājas ir 60 mājiņas, stundas divas aiziet, lai tās apskatītu.Ziemassvētkos dravnieks Nikolajs apskatīja daļu stropu. Bites visas ir dzīvas, pagaidām problēmu nav. Ja atkusnis ievilksies, janvārī bites var sākt perot, bet, ja atgriezīsies sals, ziemošana turpināsies normāli. Tik jāpieskata, lai stropos netek ūdens vai peles, glābjoties no ūdens alās, nelien meklēt sausāku vietu. Lejam laimes AIJA KRŪMIŅA, Iecavas «Kveriņu» ielīgošanas mācību rīkotāja, divu bērnu māmiņa:Mūsu ģimenei ir vairākas gadumijas tradīcijas. Vecgada vakarā galdā jābūt 12 ēdieniem, Ziemassvētkos vajadzīgais skaits ir deviņi. Pirms jaunā gada atnākšanas ar bērniem ejam ārā dedzināt brīnumsvecītes un skatīties salūtu. Paši ar šaušanu gaisā neaizraujamies.Mums ir divējāda zīlēšana. Vispirms uz šķīvja malām saliek bildītes ar to, kas varētu sagaidīt, šķīvī peld degoša svecīte. Iemērcot pirkstu un apmaisot ūdeni, tā piestāj pie sagaidāmā notikuma. Lejam arī svina laimītes, visi kopā pētot, pēc kā izlietais izskatās, vai sakrīt ar šķīvī izzīlēto vai ne. Laimītes saglabājam līdz nākamā gada atnākšanai un skatāmies, vai izzīlētais piepildījies.Atkarībā no bērnu pašsajūtas, kādu gadu ejam ciemos. Dēli vēl nav tik lieli, tāpēc gadās, ka pagurst vai nejūtas īsti veseli. Ja visi ir braši un laiks skaists, ejam pastaigā pa Iecavas parku. Arī dzīvoklī dzīvojot, var skaisti svinēt svētkus, prieku tas neierobežo, ja tikai pats proti svētkus sarīkot.Ziemassvētkos gan vienmēr slidināmies no kalniņa, ja tikai ir sniegs. Aizbraucam pie vecvecākiem uz laukiem, brīvā dabā mežā greznojam eglīti ar burkāniem un svecītēm, kurinām ugunskuru.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Komentāri: klāt 2013. gads

Kategorijas