Kas «lācītim vēderā»?

2013. gada 2. janvāris 00:00

Ja arī pēc garajām brīvdienām šodien jūties saguris kā tāds nelaikā pamodināts lācis, ir vietā aizdomāties par to, kas «lācītim vēderā».Ļoti iespējams, ka enerģiju nokāvuši svētku laikā ēstie gardumi un našķi, jo ir produkti, kas mūsu iekšējās baterijas uzlādē, bet citi, gluži pretēji, – zog enerģiju. Vadīt enerģijuSaprātīgi izvēloties ēdienu atbilstīgi organisma vajadzībām, ne tikai pakļaujoties kārei, miesas un prāta enerģiju var vadīt sev vēlamajā virzienā, skaidro ārsts Valts Ābols.«Veselība ir organisma fiziska, psiholoģiska un garīga labklājība. Ārsti un veselības aprūpes sistēma nudien nav vainīgi, ka slimojam. Mūsu pašu varā ir vadīt savu enerģiju tā, lai esam sekmīgi darbā ilgā laika posmā, laimīgi attiecībās un labi izskatāmies. Turklāt tas prasa daudz, daudz mazāk resursu nekā ārstēšanās,» saka V. Ābols.Šie procesi saistāmi ne tikai ar uzturu, bet arī ar to, cik laika jebkurā gadalaikā pavadām ārpus telpām svaigā gaisā, kaut vai ejot kājām, vai pietiekami izguļamies. Zinot, cik daudz tagad cilvēki strādā, vērts padomāt, vai tas, cik ieguldām darbā, ir līdzsvarā ar to, cik ieguldām sevī.Tas attiecas gan uz fiziska darba strādniekiem, gan augsta līmeņa vadības speciālistiem, kuri nereti jūtas neaizvietojami. Nav vērts sevi nodzīt līdz fizisko un garīgo spēku izsīkumam, jo tad dzīve piepeši var beigties brīdī, kad šķiet – nu beidzot varētu sākt dzīvot, skaidro V. Ābols. Našķis ģībonimViens no pārtiku raksturojošiem lielumiem ir glikēmiskais indekss (GI). To izmanto, lai novērtētu, kā ogļhidrātus saturošie produkti paaugstina cukura līmeni asinīs. Ogļhidrātiem bagāts ēdiens gremošanas traktā sašķeļas līdz glikozei (cukurs), kas dod enerģiju. Ātrumu, ar kādu produkts spēj paaugstināt cukura līmeni asinīs, sauc par glikēmisko atbildi jeb glikēmisko atbildes reakciju.Produkti ar augstu GI līmeni ātri, bet uz īsu laiku paaugstina darba spējas. Ja nav laika izsalkumu remdēt, dodoties pusdienās, ar šokolādes batoniņu ēdienreizi var attālināt apmēram uz pusstundu, bet tad ēst gribēsies vēl vairāk. Turpinot niekoties ar saldumiem vai enerģijas dzērieniem, var novest sevi arī līdz ģībonim. Eksāmens gremošanas sistēmaiSvaigi dārzeņi ir bagāti ar vitamīniem un šķiedrvielām, kas gremojas ilgāk, turpretim baltmaize, bulciņas, cepumi un kūciņas ir spēcīgs enerģijas avots. Ne velti par tiem saka – minūti uz mēles, pusstundu vēderā un visu mūžu uz gurniem. Organisms tādu enerģijas kravu uzreiz nespēj notērēt un spiests pārpalikumu atlikt rezervē –tauku «riepiņās».Piemēram, tūlīt pēc pamatmaltītes ēdot saldēdienu, cukura līmenis asinīs paaugstināsies pakāpeniskāk, nekā tas būs, baudot desertu vienu pašu vai stundu pēc ēdienreizes. Tie paši tik ierastie speķa pīrādziņi, īpaši tikko cepti un lielā skaitā, gremošanas sistēmai ir smags eksāmens, jo kad vēl mēs ēstu daudz siltas baltmaizes ar speķi un sīpoliem?Taču dienas gaitā ir brīži, kad enerģijas ātra uzņemšana pat vajadzīga. Piemēram, ar brokastīm no rīta ir jāpalīdz organismam pēc miega atjaunot enerģiju. Tāpēc arī brokastis uzskata par ļoti vajadzīgu ēdienreizi. Ne jau velti briti teic, ka nācija ir izaugusi ar auzu putru rītos.Arī pusdienlaikā ir jānodrošina sevi ar vienmērīgu enerģijas avotu, bet vairs ne tik agresīvu kā no rīta. Tad noder produkti ar vidēja līmeņa GI. Savukārt pēc vakariņām retais dodas skriet vai peldēt, tāpēc pirms miega noderīgāki ir ogļhidrāti ar zemu GI.Ēdam visuPēc dabas cilvēks ir visēdājs, uzsver Valts Ābols, norobežojoties no ieteikumiem ēst vai neēst gaļu, dārzeņus, kļūt par veģetārieti vai pat vegānu. Organisma vajadzības nosaka arī tas, kur dzīvojam, mūsu platuma grādos ar garu rudeni un ziemu ir vajadzīgs silts ēdiens. Nav arī jākļūst par askētu, pilnīgi atsakoties no gardumiem, saldumiem, našķiem. Beigu beigās – kāpēc dzīvojam, ja neko nedrīk-stam? Taču atcerēsimies, ka arī auto necenšamies liet vairāk benzīna nekā bākas tilpums. Ir tikai jāpierod sabalansēti izvēlēties produktus ar patēriņam atbilstīgu GI līmeni.P. S. Publikācijas sagatavošanā izmantoti materiāli no «Glaxo SmithKline Latvia» semināra žurnālistiem.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Kas «lācītim vēderā»?

Kategorijas