Otrās mājas – sporta nams

2013. gada 4. janvāris 00:00

33 gadu jubileja – Pēterim Mazikam.Tā kā akciju sabiedrības «Sadales tīkls» informāci-jas tehniķa un florbola kluba «Bauska» aizsarga Pētera Mazika jubileja iekrīt Vecgada vakarā 31. decembrī, līdz šim abi svētki reizē tikuši atzīmēti kādā viesu namā.Šoreiz gan laiks aizvadīts salīdzinoši mierīgi – tuvāko cilvēku kompānijā, stāsta Pēteris: «Vērojām uguņošanu Lauktehnikā. Vispirms, kā jau parasti, visi divpadsmitos izšaudījās, un tad otrreiz ap vieniem salūtu sarūpēja uzņēmums «Juvi». Viņi tur tādu tradīciju iedibinājuši. Vēl gribējām ar sievu apmeklēt balli Īslīces kultūras namā, dzirdēju, ka tur visa Bauska bija sabraukusi, taču tad piezvanīja mamma. Nekādi nevarēja nomierināt mūsu meitu, visu laiku raudāja. Bija vien jābrauc mājās.»No florbola neatsakāsJubilārs ir īstens baušķenieks un dzīvi ārpus savas pilsētas nespēj iedomāties. Bez sporta Pēterim allaž saistoša likusies arī elektrotehnika, tālab pēc pamatskolas elektroinženiera profesija tika apgūta Rīgas Tehniskajā koledžā. «Bija doma arī par programmēšanu, taču to ātri vien atmetu. Vairāk tomēr saista paši «dzelži»,» atklāj baušķenieks.Jau pirmajā darbdienā, Pēterim atnākot uz «Sadales tīklu», viņš ticis ierauts virpulī: «Darāmā bija daudz, jo mans meistars Ivars Zubovs, pie kura tolaik nācu par palīgu, pamanījās salauzt augšstilbu.» Kopumā uzņēmumā pagājuši 14 darba gadi. Baušķenieks atklāj arī to, ka savulaik viņam piedāvāta ar datortehnikas tirdzniecību saistīta vakance kādā Rīgas firmā, taču, uz lapas saskaitot kopā visus plusus un mīnusus, trūkumu sanācis vairāk. Pirmkārt, tas bijis attālums, un, otrkārt, tādā gadījumā nāktos atteikties no florbola.Šim sporta veidam Pēteris pievērsās pirms 17 gadiem, vēl mācoties Bauskas pilsētas pamatskolas 9. klasē. «Pirms tam ar draugiem bieži gājām uz stadionu spēlēt futbolu, kā arī braucu uz hokeja treniņiem Uzvarā. Man patīk slidot, un mīlu hokeju, taču vajadzēja meklēt ko citu. Toreiz Fredis (Agris Grandov-skis – K. Ā.) braukāja pa skolām un meklēja jauniešus, kuri būtu ieinteresēti florbolā. Tā kā tas bija kaut kas līdzīgs hokejam, tādēļ arī pamēģināju, iepatikās,» atceras jubilārs.«Counter Strike» paaudzeIepriekšējais gads florbola klubam bijis diezgan smags, jo spēles aizvadītas ar deviņiem spēlētājiem, kas nozīmē to, ka mačos spēlēts tikpat kā bez maiņām. «Tāpat kā visur citur, arī sportā ir jūtams kadru trūkums. Cits aizbrauc prom, taču biežāk tas ir saistīts ar studijām. Pēc tam klubā reti kurš atgriežas,» skaidro Pēteris. Situācija šajā gadā tiks risināta, piesaistot U-16 vecuma grupas jauniešus.Sporta namu «Mēmele» baušķenieks sauc par savām otrajām mājām un cer, ka šī ēka, kura atrodas kritiskā stāvoklī, tuvākajā nākotnē tiks sakārtota, jo neviena cita sporta zāle nav pietiekami liela florbola spēlēm, tās var izmantot vienīgi treniņiem. Jubilārs neslēpj, ka viņu uztrauc tas, kā jaunieši un bērni pavada brīvo laiku: «Kad paskatos ārā pa logu, tur nekā nav. Neviens vairs neveļ sniegavīrus. To ir grūti iedomāties, jo mums ziemās visa diena tā vien pagāja uz sasaluša dīķa. Savukārt tagad visas brīvdienas jauniešiem paiet pie datora. Es viņus saucu par «Counter Strike» (datorspēle, kurā spēlētāji «policisti» un «teroristi» apšauda viens otru – K. Ā.) paaudzi.» Pēteris neslēpj, ka arī pats brīvajā laikā mēdz «padzīvot» virtuālajā realitātē, taču viņa gadījumā tās esot spēles, kas attīsta domāšanu.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Otrās mājas – sporta nams

Kategorijas