Plāns ierēdņiem?

2013. gada 7. janvāris 00:00

Jaunā gada sākumā valdībā nonāks Ekonomikas ministrijas izveidotajā darba grupā tapušais reemigrācijas plāns. Tā mērķis ir vienlaikus risināt nākotnē draudošo darbaspēka trūkumu un atgūt no Latvijas uz ārzemēm aizbraukušos tautiešus.Ekonomikas ministra Daniela Pavļuta (Reformu partija) darba stilam atbilstīgi, plāns tapis atklātā apspriešanas procesā ar sabiedrību, izmantojot interneta resursus, darba grupā iesaistot ne tikai valsts un pašvaldību, bet arī arodbiedrību, uzņēmēju un ārzemju latviešu organizāciju pārstāvjus.Optimistiskas cerībasEkonomikas ministrs skaidro, ka reemigrācijas atbalsta plāna mērķis ir sniegt palīdzību tiem emigrējušajiem iedzīvotājiem un viņu ģimenēm, kas vēlas un redz iespējas atgriezties Latvijā, lai šeit strādātu, dibinātu uzņēmumu vai attīstītu biznesa saiknes ar Latviju. D. Pavļuts, vērtējot darba vietu pieauguma perspektīvas tuvākajos 20 gados, plāno, ka ar paredzamo ekonomikas pieaugumu ap 4% desmitgadē, radīsies 120 tūkstoši brīvu darba vietu, kas varētu atvilināt atpakaļ 100 tūkstošus izbraucēju – pietiekami kvalificētu un turīgu cilvēku.Reemigrācijas plāna darba grupas vadītāja Dace Akule no sabiedriskās politikas centra «Providus» gan atzīst, ka vairākums emigrācijā dzīvojošo neplāno atgriezties Latvijā tuvāko piecu gadu laikā, tāpēc iestādēm jābūt gatavām pēc tam atbalstīt ģimenes, kas nepārzinās valsts sistēmu un būs piemirsušas latviešu valodu.Jāatbalsta sācējiMūsu novados ir piemēri, kad ārzemēs sākuma kapitālu nopelnījušie atgriežas un sāk uzņēmējdarbību, zina stāstīt Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Bauskas nodaļas uzņēmējdarbības speciāliste Raimonda Ribikauska.«Ne katrs var būt uzņēmējs, un iesācējam negribas uzreiz apkrauties ar parādiem bankai,» būtiskāko atbalsta aspektu nosauc lietpratēja, piebilstot – Latvijā, līdzīgi Vācijai, Anglijai un citām stiprajām ekonomikām, jāpiešķir dažādas nodokļu atlaides jaunajiem uzņēmumiem vairāku gadu garumā.R. Ribikauska uzskata – līdzīgi kā LLKC, pašvaldības var veicināt uzņēmējdarbību savā teritorijā, aktīvāk informējot par labajiem piemēriem, palīdzot ražotājiem kontaktēties savā starpā un atbalstīt citam citu, piemēram, veidojot kopīgu noieta tirgu, iepirkumu sistēmu u. tml.Ģimeņu atbalsta jomā eksperte nosauc Anglijas un Īrijas piemēru, kur ģimene vai vientuļā māte, kura gaida bērniņu, saņem ne tikai lielu pabalstu un nerimstošu uzmanību no sociālajiem un veselības darbiniekiem, bet var iekārtoties arī valsts piešķirtā mājoklī. «Tā cilvēki sajūt drošību, stabilitāti. Šis atbalsts mūsu valstī klibo,» vērtē R. Ribikauska.No svara ģeogrāfijaPērnā gada «Sējēja» balvas nominanta inovācijās Agra Pētersona skatījumā, pagaidām reemigrācijas plāns ir «darba plāns, kā nodarbināt vairāk ierēdņu, lai viņus atkal vajadzētu». «Bezjēdzīgi nodarboties ar reemigrāciju, kamēr notiek emigrācija. Jāsāk ar tās apturēšanu,» praktiski secina Vecumnieku novada Skaistkalnes laivu un citu iekārtu ražotnes «Campo» īpašnieks A. Pētersons.Viņa pieredze rāda – mazajā ciematā vietējos var nodarbināt palīgdarbos, jo kvalificēti brīvi darbinieki te vairs nav palikuši: «Darbaspēka situācija uz vietas ir bezcerīga. Labāk kompensēt transporta izmaksas, lai atvestu piemērotus strādniekus no citurienes, kur ir labākas dzīvesvietas.»Jauno speciālistu skološana no vietējām ģimenēm ir ilgtermiņa process, un «nav teikts, ka vietējais apdāvinātais jaunietis izskolots ieinteresēsies par to, ko daru», secina A. Pētersons.Jāpiebilst, ka, pēc Latvijas Bankas datiem, ārzemēs dzīvojošie valsts piederīgie ik gadu uz dzimteni atsūta ap 350 miljonus latu šeit palikušo ģimeņu vai pašu tēriņiem viesošanās laikā. Pagaidām nav zināms, kādu summu reemigrācijas atbalstam nākotnē plāno tērēt valdība. FAKTIPuse – par!Reemigrācijas plāna vajadzību atbalsta 54% ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju;36% uzskata, ka šāds plāns nav vajadzīgs;10% aptaujāto nav konkrēta viedokļa;70% iedzīvotāju domā, ka reemigrācijas plāns nesasniegs galveno mērķi – panākt ekonomisko emigrantu atgriešanos Latvijā;16% aptaujāto paredz, ka plāns palīdzēs aizbraukušajiem atgriezties.Avots: aģentūras «TNS» aptauja. UZZIŅAIKā plāno atgūt darbaspēku un smadzenes?1. Vienas pieturas aģentūra Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, lai atbalstītu ilgstoši ārvalstīs dzīvojušos Latvijas valstspiederīgos un viņu ģimenes.2. Darba tirgus informācijas pieejamība internetā ārvalstīs dzīvojošajiem par Latvijā vajadzīgajiem speciālistiem, vakancēm, praksi. Ārvalstīs mītošo un studējošo kontakti ar darba devējiem Latvijā.3. Augsti kvalificēta darbaspēka piesaistei piešķirs valsts un Eiropas finansējumu.4. Atbalsts latviešu valodas apguvei pēc ierašanās Latvijā atbraucēju ģimenēm.5. Sadarbība ar ārvalstīs dzīvojošo latviešu organizācijām, informējot par aktualitātēm Latvijā, darba un uzņēmējdarbības iespējām, konsultējot par atbalsta instrumentiem, nodrošinot prakses vietas jauniešiem.6. Atbalsts skolēniem un viņu vecākiem, kas atgriežas Latvijas izglītības sistēmā no ārzemēm.7. Valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām un uzņēmumiem jāierobežo iespējas izvirzīt nepamatotas krievu valodas prasības amatu pretendentiem. Ja krievu valoda tomēr vajadzīga, jāorganizē jauno darbinieku valodas mācības.8. Personu, kuras var pretendēt repatrianta statusam, loka paplašināšana, iekļaujot tos, kuri izbraukuši pēc 1990. gada 4. maija.Avots: Ekonomikas ministrija.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Plāns ierēdņiem?

Kategorijas