Bauskas gleznotāju «gājiens ar zirdziņu» – trīs lauciņi

2013. gada 9. janvāris 00:00

Vēl līdz 14. janvārim Agijas Sūnas galerijā Vecrīgā skatāma «Swedbankas» un galerijas rīkotā konkursizstāde «Gada glezna».Pagājušajā nedēļā apmeklēju izstādi, kurā vislabāk var salīdzināt Latvijas gleznotāju veiksmi un atklājumus 2012. gadā. Īsti svētkiDiemžēl pagājušajā gadā nenotika neviena no kādreiz padomju laikos veiksmīgi sāktajām, ar skatītāju kaislībām apvītajām lielajām žūrētajām izstādēm – ne «Pavasara», ne «Rudens» salonu. Dažus iepriekšējos gadus kaut kur Rīgas nomalēs vēl tika organizētas «Rudens» izstādes, kuras, jāatzīst, bez sava transporta bija grūti sasniedzamas.Tādēļ «Gada glezna» Agijas Sūnas galerijā izvērtās par īstiem svētkiem. Gleznotāji parasti tiekas tikai izstāžu apmeklējumos, un, jo kuplāks dalībnieku skaits, jo krāšņākas svinības. Šoreiz brīnumainā kārtā uz pasākumu ieradās arī LTV1 «Panorāmas» komanda, tādējādi pirmajā izstādes nedēļā nodrošinot ļoti kuplu apmeklētāju skaitu, kuri katrs izvēlējās savu gleznu – favorīti.Balva – Kristīnei Keirei Šoreiz galeriste A. Sūna kā autoritatīvu personību žūrijā bija aicinājusi gleznotāju Ivaru Heinrihsonu, kurš tad arī pērn, 11. decembrī, izlēma lielo «Swedbankas» balvu (1000 latu) piešķirt Kristīnei Keirei, par Gada gleznu nominējot viņas darbu «Zilā upe», tā pārsteidzot un pat nedaudz šokējot sapulcējušos otas meistarus.Piemēram, manos studijas gadu darbos lietpratējs var saskatīt Edvarda Grūbes ietekmi (un vēl tagad man ļoti patīk viņa, kā arī Intas Celmiņas, Viļa Vizuļa, Jāņa Maļecka u. c. gleznas), turpretī K. Keirei ir pavisam atšķirīga krāsu izjūta un it īpaši attieksme pret faktūru (tā vairāk līdzinās Helēnas Heinrihsones virsmas apdarei). Izstādes laureātes izteikti plānais gleznojums savienojumā ar pelēkajiem krāsu toņiem, kurus nedaudz atsvaidzina vertikālās gleznas apakšējā centrā iekrāsotais nelielais tumši zilais upes līkums, rada ļoti neuzkrītošu kopiespaidu. Tas tad arī ir atšķirīgais no H. Heinrihsones daiļrades. Par «absolūto krāsu nianšu izjūtu» – tā to nosauca Ivars Heinrihsons.Krāsās un faktūrās krāšņi «Bauskas grupu» šajā iespaidīgajā ekspozīcijā, kurā tika pieņemti tikai profesionāli mākslinieku darbi, pārstāv Bauskas mākslas skolas direktore Mārīte Šulce ar kolorītā interesantu eļļas tehnikā veidotu darbu un kompozīciju «Ieguldījums tavā nākotnē», daudzsološā gleznotāja Kristīne Selane un šo rindu autore – Īra Rozentāle.Patīkami, ka trešdaļa mūsu grupas mākslinieku piedalās šajā izstādē, iepriecinot glezniecības cienītājus no Latvijas un arī no citām valstīm, jo izdevīgā izvietojuma dēļ «ASūnas» galeriju bieži apmeklē Rīgas viesi.Arī Bauskas salona «Meistars Gothards» gleznošanas studijas pasniedzēja Elga Grīnvalde (Ellgrii) eksponējusi krāsās un faktūrās krāšņu gleznojumu «Pirms izrādes». Tas, starp citu, mani atmiņās aizveda manos pusaudža gados, kad, mācoties Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā, bijušās P. Stučkas, tagadējās Tērbatas ielas antikvariātā man izdevās nopirkt ļoti kvalitatīvi izdotu Miro sējumiņu ar ielīmētām krāsu reprodukcijām. Piebilde – galerijā «Ilgais ceļš» Rīgā 9. janvārī tiek atklāta Elgas Grīnvaldes jaunāko darbu izstāde.Skatītāji vērtē pozitīviSimpātiski, ka Kristīne Selane savā daiļradē konsekventi turpina latviešu tonālās glezniecības tradīcijas, nepametot novārtā krāsu un faktūru kā būtisku glezniecības formas elementu. Viņa konkursa izstādei izvēlējusies klusās dabas žanru, iesniedzot gleznu «Dagnijai», kuru varējām apskatīt «Bauskas grupas» VIII izstādē pilsētas muzejā.Ekspozīcijas darbus vērtē arī apmeklētāji, un vēl tiks noteikta un piešķirta skatītāju balva. Interesanti, ka sulīgajās krāsās risināto kompozīciju ļoti pozitīvi novērtē izstādes apmeklētāji, atstājot savus «oranžos punktus» pie K. Selanes darba. Ja skatītāju balvu piešķirtu šodien, tad to saņemtu Bauskas gleznotāja, kuras personība izraisīja mākslinieku kolēģu un žurnālistu neviltotu interesi. Piemēram, Ivars Heinrihsons izstādes atklāšanas dienā mēģināja atcerēties, vai Kristīne ir viņa skolniece. Te nu man ir iespēja palepoties ar savu mācekli, kurai piemīt arī lielas darbaspējas, bez kā talants nevar izpausties. Kristīnes prāts ir atvērts jaunām zināšanām, kuras viņa ir smēlusies arī salonā «Meistars Got-hards» pie Mārtiņa Krūmiņa, Elgas Grīnvaldes un Lauras Ikertes.Veltījums mīļākajam rakstniekam Lai gan, kā parasti, man ļoti patīk I. Celmiņas izsmalcinātais gleznojums darbā «Vakarkleita», šoreiz savu balsi atdevu Laimai Eglītei, kuras gleznā «Twiters» vērojama izcila formas gaumes vienība. Divfigūru kompozīcijā vienā telpā attēloti divi savijušies cilvēki profilā – kaila sieviete un jauneklis plānā jakā ar kapuci, kuri pievērsušies katrs savam monitoram. Asprātīgi risināta kompozīcija, kas saturiski ir ļoti mūsdienīga. Laimu Eglīti siluetu atrisināšanas prasmē var salīdzināt ar ģeniālo Borisu Bērziņu.Savu gleznu «Sveiciens Antuānam de Sent-Ekziperī dzimšanas dienā» esmu veltījusi savam mīļākajam rakstniekam, kura darbs «Mazais princis» ir pasaulē populārākā grāmata, kas piedzīvojusi vislielākos metienus, kā arī lielāko tulkojumu skaitu daudzu tautu valodās. Formāli šajā darbā centos noskaidrot akrila krāsu iespējas iluzorās un materiālās dabas faktūru veidošanā.Arī čīlieša eļļas tehnikaTalantīgā māksliniece Agnija Ģērmane gleznā «Gulbji uz ledus» virtuozi zīmējusi un komponējusi trīs gulbjus, gleznošanas tehnikā māk-sliniece «sacenšas» ar I. Heinrihsona «zirgu kolekcijas» darbiem. Savukārt Kalvis Zālītis darbā «Godila» fotoreālisma manierē attēlojis kailu blondīni baltā zirgā (manuprāt, neveiksmīga kompozīcija, bet estētiski pieņemama gleznošanas maniere).Mākslinieki novērtē Sigitas Daugules «Vecmeitas kluso dabu», bet skatītājiem noteikti patiks Viļa Vizuļa darbs «Rudens pie trim ezeriem» (mākslinieks ir kaislīgs makšķernieks un dabas mīļotājs). Interesanti, ka čīlieša Rafaela Videlas, kurš pārcēlās dzīvot uz Latviju pie sievas, darbi pašlaik ir skatāmi viņa personālizstādē Ojāra Vācieša muzejā. Bet ekspozīcijā «Gada glezna» R. Videla ir izstādījis savu eļļas tehnikā veidoto «Ugunssauli».***Aicinu visus, kuriem ir iespēja, apmeklēt interesanto ekspozīciju, novērtēt baušķenieku devumu mūsu glezniecības kopainas radīšanā. Pirmdien, 14. janvārī, ir izstādes pēdējā diena.Foto un fotoreprodukcijas – KRISTĪNE SELANE

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Bauskas gleznotāju «gājiens ar zirdziņu» – trīs lauciņi

Kategorijas