Mājražotāju noteikumi «izkustināti»

2013. gada 9. janvāris 00:00

Pēc triju gadu «nogulēšanas atvilktnē» ar Bauskas novada saimnieces Guntas Čepukas iniciatīvu putekļi nopūsti no divu iepriekšējo zemkopības ministru laikā gatavotajiem mājražotāju noteikumiem.Gaļas produktu ražotāja no Codes pagasta saimniecības «Kraujas» par piemirsto «mājražotāju likumu» tagadējai zemkopības ministrei Laimdotai Straujumai atgādināja Latvijas Zemnieku federācijas konferencē Iecavā pērn, novembrī. Reakcija bija ātra – 5. decembrī Zemkopības ministrijā (ZM) L. Straujuma šo jautājumu apsprieda ar G. Čepuku, lauksaimnieku neval-stisko organizāciju pārstāvjiem, Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) speciālistiem.Gaidāmi pavasarī«Projektā, kas tapis ministra Mārtiņa Rozes un cilāts Jāņa Dūklava laikā, viss ir skaidri uzrakstīts,» sarunā ar «Bauskas Dzīvi» vērtē G. Čepuka, «viss atbilst tagadnes realitātei, varbūt kādas nianses jāprecizē.»ZM pārstāve Dagnija Muceniece informē, ka Ministru kabineta noteikumu projekts par mājražotājiem tiek atjaunots un papildināts sadarbībā ar PVD, pašiem mājražotājiem un nevalstisko organizāciju speciālistiem. «Kad tas būs gatavs, vēl jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. Valdībai varētu projektu nodot pavasarī,» prognozē D. Muceniece.Patlaban mājražotāju darbību regulē vispārīgās higiēnas prasības un pārtikas preču marķēšanas noteikumi. PVD mājaslapā pvd.gov.lv pieejami ieteikumi tiem, kuri vēlas sākt mājražošanu.Kārtīgs pamats«Ar to nepietiek,» uzsver pieredzējusī mājražotāja G. Čepuka, «konkrēts normatīvais akts vajadzīgs, lai skaidri noteiktu, ka mājražotāji ir tie, kuri paši audzē, pārstrādā un piedāvā galaproduktu tirgū. Uz to varēs balstīties, nevis uz tagad pielāgotajiem nosacījumiem.»Tam piekrīt piena produktu mājražotāja Inga Celma: «Bauskas novadā mājražotāju nav daudz, bet Rīgas apkaimē zinu tādus, kas tikai skaitās mājražotāji, bet produktus pārpērk, kaut ko pieliek klāt un tirgo kā savus.» Šādu uzņēmēju atbildība ir daudz mazāka, uzsver I. Celma.«Mājražotājam jāzina viss – lopkopība, veterinārija, jāgādā barība, siens. Mūs kontrolē PVD, Valsts ieņēmumu dienests – jau saraksts vien liek dzert validolu!» emocijas neslēpj lauksaimniece. «Tagad analīzes vairs nevar nodot Bauskā, bet divas reizes mēnesī jāved uz Rīgu – atkal laiku zaudējam. Ik dienu par katru sīkumu pildām žurnālu, jo pārbauda stingri. Vairāk būtu jākontrolē, kas ar ko tirgojas Rīgas tirdziņos, jo neīsti produkti grauj pircēju uzticību.»Tikai ciemkukulisVizītes laikā Briselē Latvijas pārstāvniecības speciāliste Vita Timermane «Bauskas Dzīvei» atklāja, ka iepriekš Beļģijā nonākušie mūsu valsts ražotāju sieri, gaļas u. c. produkti uztverti kā ekskluzīva prece – teju vai bioloģiski tīrs roku darbs. Viņas iecerēs ir formēt tā sauktos «pārtikas grozus» ar dažādu mājražotāju unikāliem produktiem, ko piedāvāt Briseles gardēžiem. Līdzīgas idejas dzirdētas no Latvijas Zemnieku federācijas un Lauku konsultāciju un izglītības centra pārstāvjiem. G. Čepuka, Jelgavā dibinātās biedrības «Pārtikas amatnieks» dalībniece, skaidro, ka pagaidām mājražotāji vieni ar saviem produktiem pāri robežai netiek, vienīgi kāda lielāka uzņēmuma preču paketē.«Kur tikai mana desa kā ciemkukulis nav vesta – no pircējiem Berga bazārā vienīgi Āfriku kā galamērķi vēl neesmu dzirdējusi,» interesi apliecina G. Čepuka. Taču pārdošanai nedrīkst būt starpnieku. Arī šīs normas iecerēts sakārtot jaunajos noteikumos.Īpaša vērtībaI. Celma par dalību «pārtikas grozu» veidošanā ir skeptiska: «Jāredz, par kādu cenu tirgotu un kas man paliktu. Iepriekšējos gados bija daudz interneta veikalu, taču tie nepārdotos produktus atveda atpakaļ – baro cūkām!» Turklāt šāda projekta vadītājs par savu darbu gribēs maksu, jo pašiem mājražotājiem ir maz laika ko organizēt.«Mans produkts ir nenogatavināti sieri, biezpiens, krējums ar īsu realizācijas laiku,» skaidro mājražotāja, «tiem nekas nav mākslīgi pielikts, lai būtu ēdams mēnesi, es par kvalitāti atbildu. Man jābūt simtprocentīgai pārliecībai, ka citi produkti «pārtikas grozā» būs tikpat labi un tas, kurš ved, visu pārdos.»Mājražotāji I. Celmas skatījumā nav tikai tirgus jautājums: «Līdzīgi kā tautasdziesmas, mājražotāju produkti ir tikai Latvijas vērtība, unikālas lietas, ar ko valsti prezentēt tūristiem. Ja gribam, lai tos saglabā arī mūsu bērni, valstij būtu jānāk pretī ar kaut ko vairāk – analīžu, nodokļu atvieglojumiem. Varu daudz piedāvāt, kā atvieglot mājražotāju darbu, lai jaunie noteikumi nepaliek tikai runāšanas līmenī.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Mājražotāju noteikumi «izkustināti»

Kategorijas