Ar miljonu grib izbeigt ūdensplūdus

Gan Rundāles novada, gan citu pašvaldību budžets 2013. gadam ir īpašs – to apstiprina šis deputātu sastāvs, bet pēc vasarā paredzētajām vēlēšanām plānoto realizēs cita deputātu un, iespējams, arī pašvaldības darbinieku komanda.Būtiski attīstības un investīciju projekti, uzlabojot iedzīvotāju dzīves kvalitāti, ielas, ceļus, izglītības iestāžu infrastruktūru, 2013. gadā ir raksturīgi Rundāles novadā. Miljons videiŠī mērķa sasniegšanai piesaistīti Eiropas Savienības fondu un aizņēmumu līdzekļi. Tie tiešām ir prāvi – Ls 1 052 542, kas šogad paredzēti ūdenssaimniecības sistēmu renovācijai Pilsrundālē, Svitenē, Bērstelē un Viesturu ciemā, arī atkritumu un notekūdeņu apsaimniekošanai, tam visam kopā būtu jāmazina un jānovērš vides piesārņojums.Izvērtējot agrākos gados sniegto informāciju, gandrīz vai jādomā, ka ūdenssaimniecības rekonstrukcijai Rundāles novada pagastos nav ne gala, ne malas. Viesturu pagastā par SAPARD līdzekļiem jau 2003. gadā veikta ūdenssaimniecības rekonstrukcija, 2007. gadā ar to strādāts Pilsrundālē, 2008. gadā – Svitenē. Gabalu pa gabalamKas īsti noticis, vai šie projekti bijuši nepilnīgi, vai realizēti slikti un nemitīgi jālabo? Skaidro Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis:«Ūdenssaimniecība pagastos ir tāda, kādu mantojām no padomju laika. Pieminētie gadskaitļi ir pareizi, bet tolaik projektu līdzekļi ļāva veikt tikai daļu uzlabojumu, kaut ko, bet ne visu. Cik naudas bija, tik darīja. Ir pārliecība, ka šogad būs iespēja beidzot sakārtot visu un līdz galam.»Viesturu pagasta Bērstelē ūdenssaimniecības sistēma tiešām ir rekonstruēta, bet Viesturu ciemā atjaunots tikai neliels posms, tāpēc ūdensvads plīst, ir avārijas, bieži jāremontē. Viesturos ir ūdens atdzelžošanas iekārta, taču vajadzīga mūsdienīga notekūdeņu attīrīšana.Līdzīgi ir Svitenē, kur joprojām ūdensvads ir padomju laika polietilēna caurules, kas vietām ir biezākas, vietām plānākas, un avārijas gadījumā var uzlikt vienīgi žņaugu. To vietā jāiegulda jaunas. Vienotā kanalizācijas sistēmā nav ieslēgtas Līvānu mājas ciematā, arī skolotāju nams «Kamenes» Svitenē. Pilsrundālē kanalizācijas sistēmai nav pieslēgtas tās mājas, kas atrodas bijušā sovhoza centrā, Rundālē un Saulainē vajadzīgi jauni artēziskie dzeramā ūdens urbumi, jo pašreizējie kalpojuši jau 50 gadu, Saulainē būs jauns ūdenstornis, stāsta A. Okmanis.Nopirka maksātājiBūtiska, bet ne pati lielākā daļa (6 – 7%) pašvaldības budžetā ir ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN). 2012. gadu Rundāles novads sāka ar Ls 51 122 lielu NĪN parādu, gadu beidzot, tas bija sarucis līdz 37 tūkstošiem latu. Ilgākais nemaksas laiks ir apmēram septiņi gadi. Tādējādi pagājušajā gadā tika iekasēts par 56 procentiem vairāk, nekā plānots pieticīgi sastādītajā NĪN prognozē. Ar parādniekiem visu laiku tiek strādāts, taču pērn iezīmējās pozitīva tendence – pēc krīzes ir iekustējies nekustamo īpašumu tirgus, skaidro A. Okmanis.Vēl nezinot, kāda būs kadastrālā vērtība, kas mainās atkarībā no tirgus situācijas, pašvaldība septembrī sagatavo prognozi par NĪN iespējamo apmēru nākamam gadam. To ziņo Finanšu ministrijai, kur sagatavo kopīgo finanšu izlīdzināšanas aprēķinu.Taču notika tā, ka 2012. gadā zemes tirgus cenas Rundāles novadā ļoti cēlās, šejienes jau tā vērtīgā zeme kļuva dārgāka, zemnieki pērn pirka zemi par trim četriem tūkstošiem latu hektārā. Graudu, rapšu cena ir laba, zemniekiem ir nauda, ko var ieguldīt. Vairāki īpašnieki, kuri paši zemi neapstrādā, izlēma to pārdot, savukārt pircējam, iegādājoties nekustamo īpašumu, bija jāsamaksā arī NĪN parādi. Tā izskaidrojams, ka varēja iekasēt nodokli par 56 procentiem vairāk, nekā bija plānots.Svarīgi arī tas, ka pašvaldība aktīvi iznomā savā īpašumā esošo zemi, bet īrētājs samaksā gan nomu, gan nodokli. Arī 2013. gadā NĪN varētu tikt iekasēts labi, prognozē finanšu nodaļas vadītāja Marija Teišerska.Pašvaldību ekonomisko attīstību un finanšu situāciju ietekmē kopīgā situācija ekonomiskajā un sociālajā jomā valstī. No tā, kā attīstīsies valsts prognozētais makroekonomiskais scenārijs, ir atkarīgs katras pašvaldības finanšu stāvoklis. Stabila makroekonomiskā vide valstī ir priekšnosacījums līdzsvarotas un ilgā laika periodā noturīgas pašvaldību izaugsmes nodrošināšanai. SKAIDROJUMS Rundāles novada budžets sastāv no pamatbudžeta un speciālā budžeta. Pamatbudžets ir budžeta galvenā daļa, un tā ieņēmumus veido:nodokļu ieņēmumi (iedzīvotāju ienākuma nodoklis, nekustamā īpašuma nodoklis); nenodokļu ieņēmumi (ieņēmumi no valsts nodevām, naudas sodi),budžeta iestāžu ieņēmumi (ieņēmumi no budžeta iestāžu maksas sniegtajiem pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, ieņēmumi par dzīvokļu un komunālajiem pakalpojumiem); valsts budžeta transferti* (pašvaldību saņemtie valsts budžeta transferti noteiktam mērķim, pašvaldību budžetā saņemtā valsts budžeta mērķdotācija, finansējums Eiropas Savienības projektu īstenošanai);pašvaldību budžetā saņemtā dotācija no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda un pašvaldību budžetu transferti (ieņēmumi par izglītības funkciju nodrošināšanu).Speciālo budžetu veido ziedojumi un dāvinājumi; mērķdotācija pašvaldības autoceļiem un ielām; dabas resursu nodoklis.Rundāles novada konsolidētā budžeta ieņēmumu kopējais apmērs 2013. gadā plānots Ls 2 340 992, tajā skaitā pamatbudžeta ieņēmumi Ls 2 304 752, specbudžeta līdzekļi Ls 36 240.Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi ir galvenais Rundāles novada domes 2013. gada pamatbudžeta ieņēmumu avots, kas veido 34,5% no kopējiem pamatbudžeta ieņēmumiem. IIN prognoze 2013. gadam ir Ls 794 140, kas ir par 17% vairāk nekā 2012. gadā. Pašvaldību budžetā ieskaitāmā IIN īpatsvars 2013. gadā tiek samazināts no 82% uz 80%, tomēr ieņēmumus no IIN plānots saņemt vairāk, jo lielāka ir kopējā iedzīvotāju ienākumu prognoze valstī. * Transferts ir gadskārtējā valsts budžeta likumā īpaši iezīmētu budžeta līdzekļu pārskaitījums, ko var veikt viena līmeņa budžeta — valsts pamatbudžeta, valsts speciālā budžeta, pašvaldību pamatbudžeta, pašvaldību speciālā budžeta — ietvaros vai starp dažāda līmeņa budžetiem.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»