Lai sit, kamēr nosit?

2013. gada 11. janvāris 00:00

«Lūdzu, lūdzu, izsauc policiju, vīrs atņēma mobilo, ārdās pa māju un sit mani! Adrese...» Tādu vēsti elektroniskajā pastā saņēmu no paziņas brīdī, pirms Vecgada vakarā devos ciemos. Izdarīju to vienīgo, ko tobrīd varēju, piezvanīju – uz 110.Cik bieži šādus palīgā saucienus saņem Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Bauskas iecirknī? Ko policija vispār var palīdzēt, jautāju Bauskas iecirkņa priekšniekam Aināram Stankevičam, Kārtības policijas priekšniekam Renāram Dreijeram un Kārtības policijas nodaļas vecākajam inspektoram Armandam Staļūnam.Vīrs sit sievu, sieva fiziski ietekmē vīru, ir šķirts brāļu naids, pieaugušie bērni bijuši vardarbīgi pret vecākiem – gada laikā apmēram viens izsaukums dienā ir bijis tāds un līdzīgs, pārskatot atskaiti, stāsta Armands Staļūns. 2012. gada pēdējo trīs mēnešu laikā tādi īsti ģimenes skandāli bijuši tikai divi, toties 15 izsaukumi saistīti ar vecāku emocionālo vardarbību pret bērniem, kad pieaugušie lamājas, kaujas, bērniem redzot, un tie pārbijušies, negulējuši. Konfliktu biežākie iemesli ir sociālie apstākļi, bezdarbs, alkoholisma un cita atkarība, sabiedrības, draugu ietekme. Pilnīgi skaidrā prātā sadursmes notiek ļoti reti, atzīst policijas darbinieki. Cenšas samierināt«Saņemot izsaukumu, vienmēr izbraucam, jo nav mūsu ziņā prātot, ir vai nav vērts. Nereti izrādās, ka strīds bijis par niekiem un viens laulātais gribējis otru tikai pabiedēt ar policiju. Strādājam kā mediatori, runājam ar trača vaininiekiem, vedinot uz mierīgu problēmas risinājumu un izlīgumu,» stāsta Renārs Dreijers.Diemžēl policija joprojām nevar uz kādu laiku atbrīvot ģimeni no varmākas, to izolējot. Par administratīvu pārkāpumu policijas iecirknī var aizturēt tikai uz četrām stundām. Ja būtu atskurbtuve, iereibušos varētu vest uz turieni, kamēr nāk pie prāta, bet tādas iestādes visā bijušā Bauskas rajona teritorijā nav.Nereti pie vieniem un tiem pašiem cilvēkiem policijai jābrauc ik pa laikam. Var uzlikt naudas sodu, bet visbiežāk tādiem ļaudīm nav, ko maksāt, piebilst Armands Staļūns. Ja ģimenes skandālos apdraudēti nepilngadīgi bērni, policija ziņo bāriņtiesai, sociālajam dienestam, kas turpina darbu.Nolikt pie vietasMaldīgs ir priekšstats, ka varmākas biežāk ir vīrieši. Policijas speciālistu pieredze liecina, ka arī sievas prot ar spēku nolikt dzīvesbiedru pie vietas.Ja noticis kriminālpārkāpums, piemēram, nodarīti miesas bojājumi, aktīvākai jābūt cietušajai pusei – jāiet pie ārsta uzreiz nākamajā dienā, nevis tad, kad zilumi jau pabalējuši. Miesas bojājumi jāapstiprina ekspertīzē, un personai jādodas ar iesniegumu uz tiesu. Policija cietušā vietā to nevar izdarīt, skaidro Ainārs Stankevičs.Par laimi, Bauskas iecirknī pēdējo gadu laikā nav gadījumu, kad ģimenes konfliktu laikā kāds būtu zaudējis dzīvību, tā var gadīties arī pašaizsardzības nolūkos, piemin Renārs Dreijers.Klasisks gadījumsAtgriežoties pie raksta sākumā minētās ģimenes, ar vienu policijas izsaukumu problēma nav atrisināma. Vīrs strādā, bet vairākus gadus ir nopietni atkarīgs no azartspēlēm, nospēlējis sev pieejamos ģimenes iekrājumus. Ārstēties no atkarības nevēlas, jo uzskata, ka viņam nekas nekaiš, tas esot tikai vaļasprieks. Taču, kad naudas spēlei nav, niknumu izgāž uz sievu, kurai nākamajā dienā jādomā, kā nomaskēt vismaz tos zilumus, kas ir uz sejas. Diezgan klasisks sociāls gadījums, kurā nepieciešama neatliekama un plānveida palīdzība, vērtē Iveta Kubliņa, Bauskas novada sociālā dienesta vadītāja: «Var meklēt cietušajai vietu kādā no krīžu centriem, ja ģimenē ir nepilngadīgi bērni, iesaistīt bāriņtiesu. Sociālais darbinieks cietušajai var organizēt tikšanos ar juristu, kurš palīdzētu sakārtot un paglābt vēl nenospēlēto īpašumu, piemēram, vienīgo mitekli un ienākumus. Bauskā tāda iespēja ir Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas atbalstītajā ģimeņu stiprināšanas projektā.»Noderīga būtu saruna ar narkologu un psihologu, jo atkarība ir smaga un grūti ārstējama, bet piespiedu ceļā Latvijā tā nav paredzēta un neko nedos, spriež I. Kubliņa. Veidojas līdzatkarībaAtkarība no azartspēlēm ir psihiska, fiziska un sociāla slimība, kas negatīvi ietekmē arī ģimenes locekļus, kuri kļūst līdzatkarīgi. Tie cenšas slēpt, piesegt problēmu, pielāgoties atkarīgā postošajai uzvedībai, jūtas atbildīgi, līdzjūtīgi un pat vainīgi par notiekošo. Tādējādi ārstēšana vajadzīga gan pašam atkarīgajam, gan viņa tuvākajiem, skaidro Kristīne Brūvele, Rundāles novada sociālā dienesta vadītāja.«Minētajā gadījumā sievietei noteikti jāvēršas sociālajā dienestā, atklāti izstāstot par ģimenes problēmu. Mums būtu padoms, kā rīkoties, kur griezties, kā motivēt atkarīgo slimības ārstēšanai, kur saņemt psihologa, psihoterapeita palīdzību.Rundāles novada iedzīvotājiem ir iespēja bez maksas izmantot augsti kvalificēta psihoterapeita un attiecību konsultanta Artūra Šulca konsultācijas projektā «Psihosociālā darba uzlabošana, veidojot sadarbību starp sociālajiem dienestiem». Saulaines sociālajā centrā ir piecas krīzes istabas, kur, šādā krīzes situācijā nonākušas, personas nekavējoties var rast patvērumu uz noteiktu laiku un saņemt speciālistu palīdzību,» tā Kristīne Brūvele. Jābēg cietušajamLatvijā likumdošana nav sakārtota tā, lai ģimenei varētu palīdzēt, izolējot pāridarītāju, iznāk bēgt cietušajiem. Diemžēl mūsu sabiedrībā cilvēki bieži baidās, kautrējas runāt par tādu nelaimi ģimenē, atzīst Sigma Strautmale, Iecavas novada pašvaldības iestādes «Iecavas novada sociālais dienests» vadītāja.«Varam ievietot cietušo kādā no atbilstīgiem krīzes centriem, Iecavā tāda gan nav. Taču tas ir tikai uz laiku, piedevām pagaidām likumdošana ir tāda, ka no krīzes centra ģimene atgriežas iepriekšējā dzīvesvietā, kur dzīvo arī pāridarītājs. Ja tas neder, uz sešiem mēnešiem personu var ievietot sociālajā dzīvoklī. Pa to laiku cietusī vai cietušais var saņemt psihologa palīdzību, taču saviem spēkiem jāmeklē cita dzīvesvieta. Bieži ir grūti motivēt cilvēkus pārmaiņām,» tā S. Strautmale.Speciālisti uzskata, ka azartspēles ir viena no sarežģītākajām un grūtāk ārstējamām atkarībām. Tāpēc gandrīz vai vienīgā striktā izeja no vardarbības cietušajam ir kopdzīves šķiršana un dzīvesvietas maiņa, iesaka Sigma Strautmale.Sabiedrība kūtraAtkarīgajam pašam jāapzinās sava problēma un jāvēlas no tās atbrīvoties. Demokrātiskā valstī bez cilvēka piekrišanas arī sociālais dienests nevar viņu ietekmēt, bet policija radikāli rīkoties var tikai tad, kad jau noticis kriminālpārkāpums, likumdošanas nepilnības kritizē arī Ina Jankeviča, Vecumnieku novada domes sociālā dienesta vadītāja.Smagākus konfliktus varētu novērst iepriekš, ja sabiedrība nebūtu tik kūtra. Cilvēki norobežojas, negrib zināt un iejaukties, ja aiz sienas kaujas, raud bērni. Arī tad, ja cietušie neklusētu par pāridarījumiem, situācija būtu labāka. Nevajag ļauties, lai sit, kamēr nosit, uz sadarbību ar policiju aicina Ainārs Stankevičs, Valsts policijas Zemgales reģiona Bauskas iecirkņa priekšnieks. UZZIŅAIMinistru kabineta komitejā 2013. gada 7. janvārī atbalstīti Tieslietu ministrijas (TM) grozījumi likumā «Par policiju». Tie paredz, ka no vardarbības un vajāšanas cietušajām personām tiks radīta iespēja pēc savas iniciatīvas civilprocesā vērsties tiesā, tostarp ar policijas starpniecību – gan Valsts policijas (VP), gan pašvaldības policijas –, un lūgt tiesu noteikt ierobežojumus vardarbīgajai personai. Plānots, ka likumprojekts stāsies spēkā 2014. gada 1. janvārī.Grozījumi likumā «Par policiju» paredz, ka personas personiskās tiesības – tiesības uz dzīvību, brīvību, personas neaizskaramību, veselību, privātās dzīves un dzimumneaizskaramību – būtu iespējams pasargāt arī ar pagaidu civilprocesuāliem līdzekļiem, kā tas ir noteikts daudzās Eiropas un arī citās pasaules valstīs.Likumprojekts nosaka no vardarbības un vajāšanas cietušajām personām iespēju pēc savas iniciatīvas civilprocesa kārtībā vērsties tiesā, tostarp ar policijas starpniecību, un lūgt tiesu noteikt attiecīgus ierobežojumus varmācīgajai personai.Grozījumi likumā radīs jaunas tiesības Valsts policijai un pašvaldības policijai. Izsaukumu laikā policijai būs tiesības uz cietušās personas vai cietušā ģimenes locekļa rakstveida pieteikuma pamata pieņemt lēmumu, ka tūlītēju draudu gadījumā personai, kas rada šos draudus, ir jāatstāj mājoklis, kā arī jāaizliedz uzturēties mājokļa tuvumā uz laiku līdz četrām darbdienām no lēmuma pieņemšanas brīža.Dažādu ANO komiteju un Eiropas Padomes sniegtajos ieteikumos Latvijai ir izteikti pārmetumi par nepietiekamu vardarbības ģimenē risināšanu. Ieteikts apkopot datus par varmācības izplatību ģimenē, pieņemt atbilstīgus normatīvos aktus, kā arī izglītot sabiedrību un speciālistus, skaidro TM.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Lai sit, kamēr nosit?

Kategorijas